Jūlijā elektroenerģijas vidējā cena bija par 53% zemāka nekā pērn 1

Elektroenerģijas vidējā cena Latvijā jūlijā bija 4,6 eiro centi par kilovatstundu (kWh), kas ir par 53% mazāk nekā jūlijā pirms gada, aģentūru LETA informēja "Enefit" pārstāvji.

Savukārt, salīdzinot ar šī gada jūniju, elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Latvijā pieaugusi par 7%.

"Enefit" skaidro, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas šogad palīdzēja noturēt elektroenerģijas vidējo cenu zemāku nekā pērn, bija "Estlink 2" starpsavienojuma darbības atjaunošana, kas nodrošināja lielāku lētas elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm. Tā rezultātā jūlijā Latvijā elektroenerģijas cena bija tāda pati kā Somijā gandrīz 20% laika. Pagājušā gada vasarā cena bija ievērojami augstāka tieši starpsavienojuma dīkstāves dēļ, kas ierobežoja piegādes Baltijas reģionam, un tāpēc nācās izmantot dārgāku fosilajās stacijās ražoto elektroenerģiju.

Vidēji zemu cenu jūlijā palīdzēja noturēt arī vasarai neparasti augstais hidroelektroenerģijas ražošanas pieaugums, nodrošinot apmēram pusi no Latvijas elektroenerģijas pieprasījuma un 14% no kopējā Baltijas reģiona pieprasījuma. Vienlaikus liela loma bija arī saules enerģijas ražošanai visā Baltijā. Diennakts gaišajā laikā Baltijas valstīs ģenerētā saules enerģija jūnijā un jūlijā kopumā 448 stundas jeb gandrīz trešdaļu vasaras līdz šim nodrošināja cenu, kas zemāka par vienu centu par kWh. Šāda cena bijusi trīsreiz biežāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Jūlijā saules enerģija nodrošināja vairāk nekā piekto daļu jeb 22% no visa Baltijas elektroenerģijas patēriņa.

"Enefit" Tirgus izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Romāns Tjurins norāda, ka, raugoties uz augustu, elektroenerģijas cenas joprojām būs cieši saistītas ar atjaunīgo energoresursu ražošanas apjomiem. Taču vairāki faktori varētu radīt spiedienu uz cenu pieaugumu. Neparasti lielā Latvijas hidroelektrostaciju izstrāde, kas šovasar bijusi krietni augstāka par normu, viņaprāt, rada papildu nenoteiktību. Vienlaikus pārvades sastrēgumi Zviedrijas-Norvēģijas tīklā varot ierobežot lētas Ziemeļvalstu hidroenerģijas importu caur "NordBalt" un "Estlink" starpsavienojumiem.

Tāpat Tjurins prognozē, ka augustā, turpinoties mainīgiem laikapstākļiem, saulainās dienās saules ģenerācija palīdzēs noturēt dienas cenu zemu, taču mākoņainos periodos pieaugs nepieciešamība pēc dārgākas fosilās elektroenerģijas ražošanas Latvijā un Lietuvā.

Savukārt vakara cenas būšot atkarīgas no vēja stipruma un arī importa apjomiem no Ziemeļvalstīm. Lai gan vasara turpinās un saulainas, mēreni vējainas dienas joprojām ļaus atjaunīgajiem resursiem dominēt, augustā varētu būt nedaudz lielāka loma dārgākai fosilajai ražošanai un importam cenu noteikšanā, lēš Tjurins.