Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) un Ekonomikas ministrijai (EM) uzdeva vienoties, vai degvielas tirgotājiem transporta enerģijas portfeļa "zaļināšana" būs jāveic pakāpeniski no 2028. gada vai jāsasniedz Eiropas Savienības (ES) noteiktais mērķis uzreiz 2030. gadā.
Likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru to enerģijas portfelī.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska skaidroja, ka KEM piedāvā degvielas tirgotājiem transporta enerģijas portfeli "zaļināt" pakāpeniski, lai transportam realizētās enerģijas emisiju intensitāte 2030. gadā samazinātos par 16%. KEM izstrādātais piedāvājums paredz, ka degvielas tirgotāji portfeļa "zaļināšanu" sāk 2028. gadā, samazinot portfeļa emisiju intensitāti par 10%, bet 2029. gadā - par 12%.
Kurevska skaidroja, ja deputāti atbalstīs šo KEM izstrādāto plānu, ministrija nākamajai sēdei to sagatavotu kā priekšlikumu, un atceltu iepriekšējo plānu, kas paredzēja degvielas tirgotājiem portfeļa "zaļināšanu" sākt 2026. un 2027. gadā.
Viņa arī uzsvēra, ka, nosakot konkrēto mērķi uzreiz 2030. gadam, var gadīties, ka tas netiks sasniegts, un valstij būs jāmaksā sods. Savukārt, nosakot pakāpenisku pāreju, tirgotājiem ir dota iespēja pielāgoties, kā arī ir noteikti skaidri investīciju mērķi ražotājiem.
Turpretī Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis norādīja, ka EM rosina noteikt mērķi 2030. gadam, bet Ministru kabinetu (MK) deleģēt noteikt "trepi" jeb pakāpenisku prasību ieviešanu.
Kurevska skaidroja, ka, nosakot pakāpenisku mērķi, tirgotājiem ir iespēja sagatavoties, kā arī investēt zaļās degvielas ražošanā. Turklāt, ražojot Latvijā, samazināsies transportēšanas izmaksas un tiks radīta pievienotā vērtība Latvijā. Savukārt, nosakot vienu mērķi 2030. gadā, var rasties situācija, kad pēkšņi veidosies augsts pieprasījums pēc biodegvielas, tādējādi palielinot cenu.
Viņa rosināja komisijai pieņemt konceptuālu lēmumu - atbalstīt pakāpeniska emisiju mērķa noteikšanu degvielas tirgotājiem vai viena mērķa noteikšanu 2030. gadā.
Savukārt Miezainis norādīja, ka ir lietas, par kurām politiski jāvienojas MK. Attiecīgi EM ieskatā likumā jānosaka gala mērķis, bet "MK ir jānosaka trajektorija" mērķa sasniegšanai.
KEM parlamentārais sekretārs Jānis Irbe teica, ka KEM un EM var nonākt pie kopēja risinājuma.
Deputāts Andris Kulbergs (AS) uzsvēra, ka neatbalsta, ka Latvija "pārāk savlaicīgi iet uz mērķiem", jo šādi ar likumu tiek uzlikts slogs degvielas tirgotājiem. Viņš arī skaidroja, ka nav skaidrs, kā ir plānots sasniegt KEM noteikto mērķi.
Arī Jānis Vitenbergs (NA) norādīja, ka atbalsta mērķa noteikšanu 2030. gadā. Viņš skaidroja, ka regulējums ir par labu dažiem komersantiem, kas spētu saražot biometānu, bet nav skaidrs, kurš to pirks.
"Tas ir mīts, ja pieņemsim šo likumprojektu, tad būs te iespējams saražot zaļo biodegvielu, ar kuru varēs aizstāt fosilās degvielas. Nekad to nevarēs aizstāt viens pret viens," teica Vitenbergs, uzsverot, ka šis likumprojekts ir izdevīgs dažiem, bet par to maksās visa sabiedrība.
Savukārt Jānis Patmalnieks teica, ka šobrīd nav zināms, kāds būs degvielas tirgus un kādas tehnoloģijas izmantos pēc pieciem gadiem. Viņš uzsvēra, ka ir vajadzīga skaidrība un pret jebkādām izmaiņām degvielas tirgū lobē autoražotāji un auto tirgotāji, bet auto nozare mainās.
Komisijas deputāti uzdeva KEM un EM līdz 28. oktobrim izstrādāt kopīgu priekšlikumu, kas paredzētu vienu mērķi vai vairākus mērķus degvielas tirgotāju transporta enerģijas portfeļu "zaļināšanai".
Jau ziņots, ka likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas portfelī. Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi, īstenojot savu uzņēmējdarbības stratēģiju un meklējot klientiem izmaksās efektīvākos risinājumus.
Piemēram, esošā degvielas uzpildes stacijā varēs uzstādīt biometāna uzpildes punktus, elektroenerģijas uzlādes punktus vai piedāvāt fosilo degvielu ar lielāku biodegvielas piejaukumu vai piedāvāt tīru biodegvielu, kas ražota no atkritumiem vai atlikumiem.
Otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta redakcija paredzēja, ka degvielas piegādātāji transporta enerģijas portfeli varēs "zaļināt" pakāpeniski, lai transportam realizētās enerģijas emisiju intensitāte 2030. gadā samazinātos par 16%. Tā noteica, ka portfeļa "zaļināšanu" degvielas piegādātāji sāk 2026. gadā, samazinot sava portfeļa emisiju intensitāti par 6%.
