Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšanas rezultātā 2026. gadā degvielas cenas varētu pieaugt nenozīmīgi, bet tas radīs pozitīvu augsni Latvijas vietējo atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai, aģentūrai LETA skaidroja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.
Viņš norādīja, ka šobrīd publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par diviem Latvijas transporta nozarei būtiskiem likumprojektiem - "Par piesārņojumu" un "Transporta enerģijas likumu". Abi šie likumprojekti tiek virzīti no ES institūciju puses ar mērķi mazināt Eiropas atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.
Likumprojekts "Par piesārņojumu" paredz to, ka Eiropas transporta nozare no 2027. gada tiks iekļauta Emisiju tirdzniecības sistēmā 2 (ETS2), kā rezultātā degvielas tirgotājiem būs jāiegādājas oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kvotas par katru tirgū realizēto kaitīgo emisiju tonnu. Vēsturiski emisiju kvotu cenas ir būtiski svārstījušās, un ir grūti prognozēt šo kvotu cenu līmeni nākotnē, tomēr ES institūciju sākotnējās aplēses par emisiju kvotu cenu līmeni 2027.-2030. gada periodam paredz, ka tās tiks definētas ar cenas griestu līmeni 45 eiro tonnā.
Kā skaidroja Vība, pie šāda kvotu cenas līmeņa dīzeļdegvielas cenas varētu sadārdzināties par aptuveni 0,12 eiro litrā, savukārt benzīna cena sadārdzinātos par aptuveni 0,1 eiro litrā (neskaitot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ietekmi). Šāds pieaugums fosilajiem degvielas veidiem sākotnēji atstātu negatīvu ietekmi uz Eiropas valstu ekonomiskās konkurētspējas līmeni. Vienlaikus ES ir paredzējusi finansējumu alternatīvo degvielas veidu (piemēram, elektroenerģijas, biometāna, sintētiskās degvielas) infrastruktūras attīstībai, lai tādējādi ilgtermiņā mazinātu valstu atkarību no fosilajiem degvielas veidiem un paaugstinātu alternatīvo degvielas veidu konkurenci tirgū, padarot transporta nozari ilgtspējīgāku.
"ETS2 risinājums nodrošina taisnīgu pieeju - maksā tikai par izmantoto fosilās degvielas veidu, nevis par alternatīvajiem atjaunojamiem enerģijas avotiem," pauda "Virši-A" vadītājs.
Viņš arī skaidroja, ka, nepieņemot likumprojektu "Par piesārņojumu", Latviju sagaidītu būtiskas soda naudas vairāku simtu miljonu eiro apmērā par termiņa kavējumiem, un tas neatbrīvotu Latviju no šī likumprojekta ieviešanas nākotnē, taču tiktu apdraudēta Eiropas finansējuma piešķiršana alternatīvo degvielas veidu attīstībai. Tāpat ir iespējami vairāki citi riski - līdz 2030. gadam Latvijai piešķirtie ES fondu līdzekļi 6,9 miljardu eiro apmērā var tikt iesaldēti. Tāpat aptuveni 460 miljoni eiro no ES līdzekļiem, kas paredzēti sociāli neaizsargāto iedzīvotāju atbalstam, var tikt zaudēti.
Savukārt likumprojekts "Transporta enerģijas likums" ir tieši Latvijai specifisks, bet balstīts uz ES Atjaunojamās enerģijas direktīvas prasībām, un paredz valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) mazināšanu 16% apmērā līdz 2030. gadam, paredzot pienākumu degvielas tirgotājiem sasniegt konkrētus atjaunīgo degvielas veidu īpatsvara mērķus, sākot no 2026. gada līdz 2030. gadam.
"16% ir ambiciozs mērķis, un valsts var pietuvoties šī mērķa sasniegšanai tikai ar laicīgu Transporta enerģijas likuma pieņemšanu, kas radītu skaidru spēles laukumu tirgus dalībniekiem un veicinātu pakāpeniskas investīcijas atjaunīgo degvielas veidu attīstībai," norādīja Vība.
Kā pauda "Virši-A" vadītājs, apsveicami ir tas, ka likumprojekts paredz tiesības degvielas tirgotājiem izvēlēties sev optimālākos atjaunīgās degvielas veidus, lai panāktu SEG emisiju mērķus, tāpēc ietekme uz degvielas cenām no šī likumprojekta pieņemšanas sākotnēji neveicinās būtisku degvielas cenu pieaugumu.
"Mūsu uzņēmuma iekšējie aprēķini liecina, ka degvielas cenu pieaugums konkrētā likumprojekta pieņemšanas rezultātā 2026. gadā būs nebūtisks. Saskaņā ar likumprojektu degvielas tirgotājiem būs jānodrošina tālāka atjaunīgo degvielas veidu īpatsvara palielināšana degvielas realizācijā arī pēc 2026. gada, kas var rezultēties tālākā degvielas cenu pieaugumā," norādīja Vība, uzsverot, ka vienlaikus lielāka atjaunīgo resursu izmantošana mazinās degvielas tirgotāju izmaksas attiecībā uz ETS2 kaitīgo izmešu kvotu iegādi, kas tirgotājiem būs jāmaksā par fosilo resursu izmantošanu, sākot ar 2027. gadu.
Kā pauda "Virši-A" vadītājs, lai arī degvielas cenu kāpums nav pozitīvs signāls valsts ekonomikai, līdzīgi kā likumprojektā "Par piesārņojumu", alternatīva Transporta enerģijas likuma nepieņemšanai ir apjomīgas soda naudas no ES institūcijām par konkrēto direktīvu nepildīšanu līdz 2030. gadam.
"Šādas soda naudas saspringtajam valsts budžetam, visticamāk, būtu vēl negatīvāks scenārijs nekā likumprojekta pieņemšana," norādīja Vība, atzīmējot, ka likumprojekta pieņemšana radītu pozitīvu augsni Latvijas vietējo atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai, jaunu ražotņu izveidei un lauku reģionu attīstībai, kā arī veicinātu valsts enerģētikas neatkarību no dažādiem šobrīd importētiem fosilajiem enerģijas veidiem.
Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien trešajā lasījumā skatīs Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto Transporta enerģijas likumprojektu, ar ko iecerēts veicināt transporta nozares "zaļināšanu".
Likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi, īstenojot savu uzņēmējdarbības stratēģiju un meklējot saviem klientiem izmaksās efektīvākos risinājumus.
Piemēram, esošā degvielas uzpildes stacijā varēs uzstādīt biometāna uzpildes punktus, elektroenerģijas uzlādes punktus vai piedāvāt fosilo degvielu ar lielāku biodegvielu piejaukumu vai piedāvāt tīru biodegvielu, kas ražota no atkritumiem vai atlikumiem.
Degvielas piegādātāji savu transporta enerģijas portfeli varēs "zaļināt" pakāpeniski, lai to transportam realizētās enerģijas emisiju intensitāte 2030. gadā samazinātos par 16%. Sava portfeļa "zaļināšanu" degvielas piegādātāji sāks 2026. gadā - samazinot sava portfeļa emisiju intensitāti par 6%.
Savukārt KEM iepriekš skaidroja aģentūrai LETA, ka 9. oktobrī Saeimā pieņemto likuma "Par piesārņojumu" grozījumu un komisijām nodotā "Ekonomiskās ilgtspējas likuma", kā arī "Transporta enerģijas likuma" būtība ir attīstīt un nākotnē padarīt pieejamākus vietējā ražojuma energoresursus.
"Ne šogad, ne nākamgad nav plānots ar klimata normatīviem saistītu maksājumu pieaugums," skaidroja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Viņš apgalvoja, ka izskanējušās prognozes maldina sabiedrību, un ar nozari un citām ministrijām tiek meklēti efektīvi veidi, kā mazināt izmaksas par energoresursiem, tai skaitā degvielu autotransportam.
KEM atzīmēja, ka degvielas cenu ietekmē vairāki faktori, tostarp nodokļu politika un tirgus apstākļi. Piemēram, Lietuvā šā gada sākumā, lai veicinātu atjaunīgās transporta enerģijas ražošanu, akcīzes nodoklī ieviesta oglekļa komponente aptuveni 0,15 eiro apmērā, tomēr dīzeļdegvielas cena tur joprojām ir zemāka nekā Latvijā.
Tāpat vēstīts, ka "Virši-A" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 380,578 miljoni eiro, kas ir par 10,7% vairāk nekā 2023. gadā, bet koncerna peļņa samazinājās par 8,4% - līdz 4,671 miljonam eiro. Vienlaikus "Virši-A" mātesuzņēmums pērn strādājis ar 353,479 miljonu eiro apgrozījumu un 6,125 miljonu eiro peļņu.
"Virši-A" koncernā ietilpst mātessabiedrība "Virši-A", SIA "Virši loģistika", SIA "Virši Renergy", "Virši Lietuva".
Uzņēmuma lielākie akcionāri, pēc kompānijas publiskotās informācijas, ir Jānis Riekstiņš (20,99%), Jānis Rušmanis (20,84%), Ruta Plūme (20,81%), Andris Priedītis (12,79%) un Ilgvars Zuzulis (12,79%). Kompānijas akcijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".
