Ceļošana pa Baltiju ar elektrisko auto: plānotājiem ir iespējams viss 10

Jaunākie elektromobiļi ar vienu uzlādi spēj veikt ne vienu vien simtu kilometru, tādēļ to īpašnieki var braukt ne tikai pilsētas satiksmē, bet doties arī garākos braucienos. Taču, ja ceļojuma mērķis ir, piemēram, pabūt visās trijās Baltijas valstīs, pirms došanās ceļā ir vērts veikt šādu tādu sagatavošanos.

Ja jūs vēlētos ar elektrisko automašīnu apmeklēt valstu galvaspilsētas un sākt braucienu Viļņā, vienā virzienā jums būtu jāveic nedaudz vairāk nekā 600 km. Ieskatoties kartē vai navigācijas sistēmā, atklājas, ka attālums no Viļņas līdz Rīgai un tad no Rīgas līdz Tallinai ir ļoti līdzīgs – ap 300 km.

Teorētiski daudzi jaunie elektromobiļi to nodrošinātu bez kādām problēmām, prasot tikai vienu papildu uzlādi. Piemēram, Volkswagen ID.3, Kia e-Niro vai Peugeot e-2008 ar vienu “uzpildīšanos” var nobraukt no 300 līdz 450 km. Taču daudz kas ir atkarīgs no ceļojuma maršruta –, vai brauksiet pa taisnāko ceļu, vai pa ceļam apmeklēsiet dažādus objektus, vai ceļosiet pa šosejām vai mazākas nozīmes ceļiem.

Derēs tam, kurš plāno

Autožurnālists Vitolds Miļuss, kurš ar elektroauto uzstādījis dažādus rekordus un ir apceļojis visas trīs Baltijas valstis, norāda, ka garie braucieni jāsāk ar pareizā elektromobiļa izvēli.

“Ja pošamies uz citu valsti, ceļošana ar auto, kura sniedzamība ir līdz 200 km, var būt problemātiska. Lai gan uzlādes tīkls nu jau ir visai plašs, laika tērēšana, lieki apstājoties, var izvērsties apgrūtinoša un pat kaitinoša. Protams, jūs varat izvēlēties mazāku braukšanas ātrumu, nekā pārvietojoties ar benzīna vai dīzeļa auto, taupot enerģijas rezervi, taču baterijas kapacitātei būtu jābūt vismaz 50 kWh. Tas ir fakts,” saka pieredzējušais ceļotājs.

Tomēr V. Miļuss norāda, ka liels ar vienu uzlādi veicamais attālums pats par sevi vēl negarantē sirdsmieru. Jebkurā gadījumā pirms došanās garākos braucienos viss ir jāsaplāno – ir jāizveido maršruts un jāliek lietā specifiskas lietotnes.

“Elektriskais auto ir piemērots cilvēkam, kuram patīk plānot; tāda ir specifika. Pašlaik ir pieejamas lietotnes, kas diezgan precīzi parāda, kur atrodas uzlādes stacijas, un tās kalpo kā brauciena plānošanas rīks. Visa informācija tiek nodrošināta reāllaikā, un tas ir svarīgi: ja ceļā ir stacija, bet tā nedarbojas, tās var būt brauciena beigas. Dažkārt gadās tā, ka vakar viss vēl strādāja, bet šodien tā vairs nav, un tiešā tuvumā cita uzlādes punkta nav,” viedo risinājumu nozīmi uzsver V. Miļuss.

Citu valstu īpatnības

Daloties savā pieredzē, entuziasts, kurš ar elektromobiļiem sasniedzis ne vienu vien rekordu, piebilst, ka ir jāizpilda vēl citi mājasdarbi, it īpaši dodoties uz ārvalstīm. Tas ir tāpēc, ka var rasties uzlādes problēmas, kas saistītas ar norēķiniem vai uzlādes stacijas aktivizēšanu.

“Piemēram, neērtības var radīt uzlādes staciju specifika: dažas no tām ir bez maksas, citas par maksu, dažu lietošanai nepieciešams lejupielādēt norēķinu lietotni, vēl citās uzlādes aktivizēšanai nepieciešams jau ieskaitīts kredīts. Citiem vārdiem, ir dažādas nianses, tādēļ ir svarīgi izpētīt, kādas uzlādes stacijas atrodas nospraustajā maršrutā.

Bija gadījumi, kad, ierodoties noteiktā vietā, uzlādes stacija ir, gaismas deg, bet tu stāvi lietū vai sniegā, kaut ko spaidi, meklējot, kā iedarbināt termināli, un, līdz sākas uzlāde, paiet 15 minūtes. Tādēļ daudz jēdzīgāk ir sagatavoties iepriekš, lai nav jādrebinās lietū vai sniegā,” saka V. Miļuss.

Tālo distanču speciālists atklāj, ka, braucot garos gabalus, viņš vienmēr cenšas saglabāt gaitas rezervi tādēļ, ka sevis iedzīšana stūrī rada stresu, un tad no ceļojuma vairs nav nekāda prieka.

“Esmu sapratis, ka labāk ir ieplānot apstāšanos ik pēc apmēram 200 km un tad raudzīties, kāda ir situācija nākamajos 200. Ja ceļā redzu uzlādes staciju, es tajā sirdsmiera pēc pieturu, pat ja auto rāda, ka vēl var nobraukt 60 km. Auto ir uzlādēts, un es esmu mierīgs.

Man nepatīk lieki stresot, baidoties palikt bez elektrības pašā nepiemērotākajā vietā un laikā, un ir jāņem vērā, ka risks te ir lielāks, nekā braucot ar benzīna vai dīzeļa automašīnu, kam iedegusies degvielas rezerves lampiņa. Kad uzlādējat auto un redzat, ka jūsu rīcībā atkal ir 300-400 km nobraukuma rezerves, jums atkal ir rīcības brīvība mierīgs prāts,” skaidro autožurnālists.

Ceļošana kā izklaide

Ievērojot šos ceļošanas principus, nevajadzētu rasties problēmām ne ar vienu no jaunajiem elektromobiļiem. Piemēram, ar 64 kWh bateriju aprīkotais Kia e-Niro ar vienu uzlādi var nobraukt līdz 455 kilometriem, un pie 20% baterijas līmeņa nobraukuma rezerve joprojām būs 80-90 km. Ātrās uzlādes stacijā baterijas uzlādei līdz 80% līmenim būs nepieciešams tikai nedaudz vairāk kā pusstunda, un auto atkal būs gatavs nobraukt vairāk nekā 300 km.

Jaunais Kia EV6, kas jau drīzumā būs pieejams visā Baltijā, ceļošanu padarīs vēl ērtāku: pilnībā uzlādēta 77,4 kWh baterija ļaus nobraukt vairāk nekā 500 kilometru, tādēļ ar auto būs iespējams paveikt ne vien lielāku attālumu, bet arī saglabāt lielāku rezervi.

Visbeidzot eksperts norāda, ka ceļojumu ar elektrisko auto var uztvert arī kā sava veida izklaidi.

“Jā mēs runājam par brīvā laika pavadīšanu, ainavu baudīšanu, došanos uz interesantiem objektiem, ir zināma līdzība starp elektrisko automobili un kemperi. Jūsu mērķis ir nevis kaut kur steigā aizskriet, bet redzēt interesantas vietas un lietas, un šādā gadījumā pats brauciens, ceļošanas process kļūst par piedzīvojumu un izklaidi. Ja raugās un noskaņojas šādi, garā braucienā var doties arī ar elektrisko auto,” rezumē V. Miļuss.