Man kā banku pārstāvim šādi pirkumi liekas nelietderīgi un rada aizdomas par uzņēmuma īpašnieku spēju domāt ilgtermiņā, jo ja gribi braukt ar luksuss auto, tad to jāspēj tev darīt privāti, neuzliekot slogu uzņēmumam. Jo uzņēmumam jābūt aktīviem, kuri pelna naudu, diez vai vadītāju auto parks pelna naudu. No pieredzes redzu, ka 90% neviens nevar atļauties šādus pirkumus, lai uzņēmuma rentabilitāte neciestu. Kas pērk? Tie kam vajag izrādīt, ka tu esi veiksmīgs, un to nevar parādīt ar bilanci, bet ar auto gan. Te nav nekāda skaudība, ka es nevaru atļauties, bet gan profesionāls vērtējums vairāk kā 12 gadu garumā.

Tas ir astkariigs ,kas par uznemumu, ja uznemums ar vairaaku miljonu aopgrozijumu, un labu pelnju, tads auto prieksh shefa buutu normaala lieta, nu nebrrauks tachu vinsh ar Daciiti,

Tas jau ir šīs brīnumvasts lozungs un būtība.Formulēt likumus un noteikumus tādā formā un izteiksmē, lai vienkāršs lohs no malas tur neko nesaprastu un nespētu apjaust tās vai citas frāzes patieso nozīmi un reālo pielietojumu.Par šāda auto pirkumu (parasti)izlemj uzņēmuma lemtspējīgās un varastiesīgās personas.Un tie Patiesie lietotāji ir vai nu šie paši, vai viņiem pietuvināti.Ja pelnošs uzņēmums nopērk tādu savam ilggadējam grāmatvedim vai vārtu apsargam,tas būtu saprotami.Bet, piem.,ja šajā summā lieliski "iederīgs" lehuss nx tiek nopirkts reālu darbību neveicošā vai pat zaudējumus nesošā kantorī un Gala lietošanai aizkadrā vnk tiek nodots kādai valdes locekļa locekļa aprūpētājas ikdienas izklaidei?

Tie laiki sen pagāja, kad kāds pārskaitīja mega summu vienā maksājumā. OK, gan jau vēl joprojām ir, kas tā dara, vairums uzskata pirkumu par auto uzreiz par nepareizu uzņēmuma investīciju naudas plūsmai. Tam domāts līzings. Attiecīgi, nevis cepiens par summu par auto, drīzāk katru mēnesi maksājamā līzinga maksājuma summa nesāpīgai iespējai atļauties ļoti labu auto. Citiem vārdiem sakot, ja uzņēmumam ir stabili adekvāti ienākumi ikmēnesi, iegādāties var kaut vai 100k eur vērtu braucamo, jo nekādi 100k no konta nav aizskaitīti utt. To apgalvoju pēc sarunas ar dīleru cilvēkiem, arī no savu darba devēju (pirms un tagad) pieredzes, dzīves uzskatiem u.c.

Ne viss ir tā, kā te rakstat. Ja iet runa par autiņu līdz 50000 eur (bez PVN) un par PVN apmaksu, nekur nav teikts, ka obligāti pircējam ir jābūt firmai. Tas šeit ir jūsu izdomājums. Pircējs var būt arī privātpersona. Pašnodarbinātā persona, piemēram, nav juridiska persona, tā nav firma, nav uzņēmums, bet gan ir "fiziska persona". Pašnodarbinātā persona automātiski kļūst par PVN maksātāju gadījumā, ja kādu gadu tika pārsniegs VID noteiktais saimnieciskās darbības gada ienākumu limits.

Motorolers principā visu pateica. Pērk autiņu, lai varētu lietot arī privātām vajadzībām, jo tā ir daudz lētāk nekā pirkt pašam, pie nosacījuma, ka uzņēmumam ir pietiekami daudz līdzekļi. Slieksnis ir normāls un ļauj arī vidēja lieluma uzņēmumam pirkt auto, nevis tikai lielajiem. Varētu jau, protams, teikt, ka slieksni jālaiž lejā uz 20 vai 30 tūkstošiem, bet ir arī komerctransportas, kas maksā dārgi.

Uzņēmumā, kur es strādāju, ir kādi 9 auto, kas jauni iegādāti ap šo cenas robežu. Dārgāku gan nav.

Runājot par dārgiem autiņiem un PVN atmaksu: izdevīgāk par dārgu autiņu "saimnieciskās darbības veikšanai" ir pirkt dārgu moci. Nu, piemēram, jauns Honda Goldwing arī velk uz kādiem 30000-40000 eur. Pēc VIDa likumiem PVN maksātājam atgriež tikai 50% no PVN (ja 100% visus maršrutus neuzskaita kaut kādā GPS sistēmā). Bet par močiem tajā pantā nekas nav minēts. Tātad, pērkot moci, atgriež visus 100% no PVN.

Motorolers +/- visu pareizi izklāstīja Un kungi , neskaitīsim naudiņas svešos maciņos - katrs SAVU / SAVA uzņēmuma naudu tērē kā grib . P.S. TG/AM

Vēl jau ir subjekti, kuri uzkrauj uz firmas savus 60k € lūžņus bet,kad jāmaksā algas tad: denek nety. :D