Nedzīvoju Imantā, bet pietiek paskatīties uz Waze livemap, lai saprastu, kādas masīvas nepatikšanas šī rajona autobraucējiem rada tikai vienas joslas slēgšana ( sakarā ar ugunsgrēku Kalnciema 2b ) Daugavgrīvas ielā. Rodas iespaids, ka Daugavas Ziemeļu šķērsojums ir vajadzīgs "kā ēst".
Z koridors ir vajadzīgs kā ēst, jo Rīgas Z daļas iedzīvotājiem nav alternatīvu Vantiniekam un Akmenītim, par tiem, kas no A1/A2 uz Kurzemes ceļiem vēlas nokļūt pat nerunāšu. Tikai tad, kad ir šādi pilsētas apvedceļi, var atļauties gvelzt par kādu teorētisku centra iebraukšanas maksu. Šķiet, ka tas ir sakritis arī ar pirmā sniega bardaku Rīgā/Pierīgā...kuru reti kāds opertīvi vispār tīra !!!
Nu, konkrēti šajā situācijā varētu pamēģināt vēl maršrutu caur Zolitūdi uz Jūrkalnes ielas tiltu, tālāk Ulmaņa gatve un Salu tilts.
v perjod :D Imantas Zoļika slavenais savienojums - pudeles kakls jau arī ikdienā ir gana sastrēdzis, savukārt Ulmanītis lēnām kustās jau pēc Spices no rīta, + vēl salinieka mūžīgais remonts ar visiem izrietošajiem jaukumiem
1 tramvaja ietilpība atslogo ielas no 150 auto. Braucam ar tramvaju
Savulaik redzēju Ziemeļu koridora vīzijas un tās nebija diezko izcilas lietotājiem. Kāpēc? Galvenokārt tāpēc, ka augstajam tiltam bija grūti paredzēt sakarīgas pieejas. Kurš variants - tilts/tunelis tagad tiek skatīts, īsti nezinu, pēdējā laikā sekojis līdzi neesmu, varbūt ir kas mainījies. Bija arī kaut kāda satiksmes analīze un te augstāk minēto A1/A2 -> Kurzemes braucēju skaits bija gauži niecīgs.
Ja būvē papildus tiltu, bez piekļuves šosejām...kāds šobrīd ir Dienvidnieks, tad jēga tam ir tikai uz 1/2...
Nu tagad iedomājies, ka tas tilts ir cik tur tos desmitus metru augsts, lai zem tā var izbraukt lielais kruīza kuģis. Attiecīgi normālu zemes līmeni tas sasniedz pēc ievērojama gabala, ja ņem vērā to, ka uzbraukšana/nobraukšana no tilta jāparedz normālā leņķī. Ja neparedz būvēt kosmiska augstuma uzbraukšanas rampas, tas viss notiek pēc ievērojama gabala. Bet nu tas tā, varbūt pa šo laiku kaut kas ir mainījies. Kā jau teicu, runāja arīdzan par tuneli.
Vispār jau bija variants, ka tiltam jābūt dzelzceļa tiltam arī. Tad aprēķināja, ka dzelzceļiem vajadzētu paaugstināt uzbērumus jeb taisīt estakādes jau vairākus desmitus kilometru pirms tilta. Tāpēc sāka apsvērt tuneli. Domāju, problēma tā, ka Rāvim nav pieredze ar tuneļiem, tikai ar tiltiem ;) Runājot par braucējiem , jau Rīgas braucēju pietiktu. Bez tam Z savienojums ļautu attīstīt Daugavas kreisā krasta ostas. Tilts varētu būt arī paceļamais, lai izlaistu lielos kuģus. Tad tam nevajadzētu būt tik augstam. Bet, protams, galvenā problēma tā, ka ECB un EK Latvijai neatļaus izgāzt naudu tādā veidā, kā bija , "Zelta tiltu " būvējot.
Un no vecmīlgrāvja arī visi kā tādi zombētie brauc ar saviem auto. Iesaku neslinkot un braukt ar vilcienu uz centru, ziemeļblāzma, mangaļi, sarkandaugava, brasa, zemitāni, un esam centrā.
Šitais strādā tikai tādā gadījumā, ja maršruts ir centrs <--> mājas, moš vēl stokmanā pienu paņemt. Tikko kā jānokļūst vēl kkur un sākās pārsēšanās, salāgošanās, kkas jāstiepj, utt. neviens neies to gemoroju paciest, kas vēl arī maksā starp citu. Vilciens starp citu ir vienīgais lētais un ātrais sabtrans Rīgā...viss pārējais ir dārgi, sūd... un lēni. Iedomājies, ja jānokļūst no Mangaļiem Imantā vai arī no Boldžas Purvciemā...no sirds žēl, ja sadomās to ar sabiedrisko - veselu romānu pa to laiku izlasīt varēs !
Rīgas sabiedriskā transporta koncepcija neapšaubāmi ir, ka galvenais s.t. lietotājs ir pensionārs, kam no migrorajona jānokļūst Centrāltirgū, stacijā vai autoostā. Tāpēc s.t. Rīgā ir realizēts pēc zvaigznes principa. Pie kam zvaigznes centrs ir bez 2. līmeņa krustojumiem ( izņemot tiltu galus ) un daudziem maršrutiem Centrā ir galapunkts.
Tas vilciens ar tur tikai reizi stundā un retāk, ja neskaita agrus rītus. Bet ātri gan var tikt, tas gan.
Patīkams izņēmums ir 1. tramvajs.
Kas liedz sarēķināt savas ikdienas gaitas ar vilciena atiešanas laikiem no stacijām? Disciplīna, modinātājpulkstenis un smuki nefaudz kājas izlocīt līdz tuvākajai stacijai! Paliek nauda vasarai degvielai unnav stresa bezjēgā nīkstot sastrēgumos ar tādiem pašiem gurķiem
Zini, ir cilvēki, kam netīk katru minūti blociņā pierakstīt + korķos jau sēž tie paši pārbāztie busi/tramvaji un troļi - domāju, ka sēdēt štoperī savā auto ir patīkamāk nekā siļķu mucā.
Sabtranss un pārdomāta stāvvietu plānošana atrisinātu daudz ko. Tik vēl ir pensionāru neierobežotā brīvbraukšana. calis.delfi.lv/forums/tema/4944842-nedelas-citats/58/ calis.delfi.lv/forums/tema/18346875-pensionari-teroristi-sabiedriskaja-transporta/2/ Rosalia "Undomiel, es nesaprotu, kāpēc pensionāriem par velti nav braukāšana noteiktos laikos, kad visi, kam jābrauc, ir tikuši skolā, universitātē un darbā? Penši varētu braukt par velti, uzrādot apliecību no 10-15. Pilnīgi pietiekami. Ja grib braukt citos laikos, lai pērk par pilnu cenu vai puscenu. Bet, kad nāk vēlēšanas, pašvaldību večiem urīns sāk cirkulēt pa smadzenēm." Zelta vārdi! Ušakovam ar to pretīgo Ameriku nevis jālielās, bet ar steigu jāierobežo tā par velti vizināšanās noteiktos laikos, citādi tam pensim miegs no rīta nenāk, šis ar pirmajiem gaiļiem augšā un aiz nav ko darīt dodas pavizināties ar sabiedrisko kā reize tajā laikā, kad masas dodas uz darbu, skolu, utt nu tā, ap 7-ņiem no rīta, tad pa dienas vidu šis pasnauž, paskatās kādu seriāli un ap 16:30 saprot, ka viņam obligāti jāaizbrauc līdz pašai tālākajai Maximai, jo intuīcija saka, ka Krakovas desai tur šodien būs 50 centu atlaide, tad, vinš, protams, pošas, stuņķījas iekšā sabtransportā vienā laikā ar visiem, kas dodas majās no darba un mācībām, atkal burzma, atkal jautri, atkal var kādam pieprasīt vietu, pakasķēties, utt, vārdu sakot, sajusties dzīvam, jā, ja par velti varetu braukāt tikai pa dienas vidu un vēlu vakarā, puse dzīves paietu garām bez prieka.
"domāju, ka sēdēt štoperī savā auto ir patīkamāk nekā siļķu mucā." Pasažiera sēdeklī droši vien. Vadītāja sēdeklī esošajam gan būtu patīkamāk sēdēt tajā siļķu mucā.
Nu ausainis devs rīkojumu uzbūvēt 11 tūkst. autostāvvietu ielu malās. Nu ta beidzot visādi peķkas stroīķeļi varēs nopirkt šrotauto arī savām padaudzām un būs vieta kur turēt ielu malās. Ausainis ar amēriku krutie malači. Neaizmirstiet par viņiem atkal nobalsot nākamajās pašvaldību vēlēšanās
Ieliku +, ja teiktais bija ironija 
Conqueror rakstīja: Nu ausainis devs rīkojumu uzbūvēt 11 tūkst. autostāvvietu ielu malās. Nu ta beidzot visādi peķkas stroīķeļi varēs nopirkt šrotauto arī savām padaudzām un būs vieta kur turēt ielu malās. Ausainis ar amēriku krutie malači. Neaizmirstiet par viņiem atkal nobalsot nākamajās pašvaldību vēlēšanās
Paskatījos, kas par viņu balso. Jau sen zināju, ka par Sasmaku balso vieni nabagi un dīkdieņi. Bet tagad, beidzot , atradu oficiālus datus. Normālajos Rīgas rajonos - centrs, Mežciems, vecpilsēta - Ušiks savāc knapi 30 % ( attiecīgi - 28.41%, 30.54%, 26.04%) Vai tad tur krievu maz? Es domāju - ka pat vairāk kā citos rajonos. Salīdzinājumā citi rajoni - Bieriņi - 17% Vecāķi - 24% Teika 32% Grīziņkalns - 30% utt .... Tagad aplūkosim Sasmakas prolietariāta atrasšanās vietas: Daugavgrīva - 79% Maskavas foršstadte - 61% Bolderāja - 71% ..Jo lielāks narkomānu un bomžu rajons, jo lielāks Sasmakas un Ušaka atbalsts. Un šeit minētajā Imantā - 60.89% ( Desmitais, augstākais Sasmakas atbalstītāju loks) Tā, ka paši balso, paši pēc tam raud... ( tuvākajā laikā šo tēmu popularizēšu ( kā vienmēr, kad kaut ko interesantu atroku))
-> viencexperc
Esi ar gaužām seklu domāšanu. Nekad melns nav pilnīgi melns vai balts nav pilnīgi balts. Rīga - galvaspilsēta ar daudziem rajoniem. Tajos dzīvo visvisādu tautību un nacionalitātes cilvēki. Nekāda sakara ar "narkomānu un bomžu rajonu" 
Kur var būt tik truls cilvēks? Joprojām domāju, ka lielākā daļa postu no Tevis ir fake (prikols), jo neticu, ka kāds nudien var pie pilna saprāta un pārliecības TĀ komentēt 
Piemērs. Ziepniekkalns vairumam asociēsies ar krievu tautības iedzīvotājiem. Esmu iegādājies zemi t.s."vecajā apbūvē" Ziepniekkalnā - man blakus būs teju visas tikai latviešu ģimenes (bet, man nav nekas pret arī pret inteliģentiem citu tautību cilvēkiem), kolosāli kaimiņi un vēl foršāki cilvēki 
Absolūti apgāžams mīts par slāvisku rajonu vai Saskaņas atbalstītājiem tiešajā apkārtnē.
Vecais Ziepīts praktiski robežojas ar Mārupi un tam tāpat kā rajoniem ar mazstāvu apbūvi ir citādāki iedzīvotāji nekā daudzstāvu guļamrajoniem - tā tas ir visur Rīgā 
....šādas ekonomiskās aktivitātes iedzīvotājiem tiešām esošā RD tikai ņem nost un klāt nedod.
Man māja tālāk - Bieriņos, bet varu tevi pabrīdināt - daudzstāvu māju esamība kaimiņos ļoti ietekmē drošības un tīrības stāvokli. Pārbaudīts. Iemesls - daudzstāvenēs viss, kas aiz dzīv durvīm ir "kopējais". Resp piemīzt liftu nav nekas nosodāms, jo tas kopējs. Vecais Z-kalns no šī būs ļoti traucēts. Piemēslota iela, salauzta sēta un nosperts alumīnija kastrolis no pagalma, ir ikdiena. Ja ir iespēja, iesaku slēgt kvartālu. Savukārt topiks šeit ir iekļauts sekojoši - lumpenisms nesākas nacionalitātes ierakstā, tas sākas audzināšanā. Cerīgi irtas, ka lumpenis, kas ievācas privātmāju rajonā, pēc neilga laika (un dažiem aizrādījumiem) tomēr saprot, ka apkārtne ir svarīga.
Tur konkrēti nav pilnīgi nevienas aprakstītās problēmas. Vecais Ziepītis tuvāk daudzstāvenēm - iespējams. Man zemes gabals ir atstatus nost, tur ir viss ārkārtīgi 
Esmu pats dzīvojis jaunajā projektā netālu (60m), tur ir civilizācija "m3"+
Novirze no tēmas 
Cepiens par vienvirziena domāšanu un tikai.
Šajā gadījumā tas vienvirziens, kasiņ, izskatās ka ir tev... :D Eksperts pieminēja korelāciju starp sociālajiem slāņiem un balsošanas veidu - tu tikmēr aizgāji kaut kādā sviestā par tautībām... :D Nu forši ka kādā zepa nostūrī ir salasījusies jēdzīgāka publika - kā jau redzam tu sekmīgi izskaidro, kāpēc zepā nav 100% nesaskaņas atbalsts... 
Ziepniekkalns: 52,81% Sasmakas atbalstītāju.
Un gribu noprecizēt. Tas ir mīts, ka visi krievi balso par sasmaku. Par sasmaku balso gan bagāti, gan nabagi, gan krievi, gan latviši, bet VIDĒJAIS Sasmakas atbalstītājs ir ar zemu izglītību un ar sociālo statusu - zem vidējā. Tas vairāk izskaidrojams ar to, ka Saskaņa ir sociālisti, bet sociālisms tas ir orientēts tieši uz nabagiem. Man ir vieni pazīstami krievi, kurus baro Eiropa (ka lielākajai daļai cilvēku) ( turklāt, dzimusi Latvijā), vīrs braukā uz Vāciju pēc precēm, pasi daudz braukā pa Eiropu, un pasi ir bijuši RU,BY, turklāt, kritizē tur notiekošo ( RU_BY), brakā ar džipu, bet tik un tā balso par sasmaku. Tā ka ir izņēmumi. Bet daudzi, turīgi cilvēki saprot, ka ar Eiropu mums daudz izdevīgāk, sevišķi, kam ir bizness, darīšanas Eiropā. Viņi redz, kur ir nauda, kas mums ir vajadzīgs. Bet cilvēki, kuriem bērni aizbēguši uz Īriju vai UK, sevišķi tagad, kad redz, ka tur pat izstājas no ES, viņi saņem minimālo, sēž ieurbušies TV ekrānos, domā, ka tūlīt atnāks Sasmaka un iedos naudiņu, krievs uzcels rūpnīcas, palielināsies algas, utt.
Un kuri tad nav sociālisti?
Daudzi. No saemā iekļuvušajām - visas pārējās. Sociālisms (franču: socialisme, no latīņu: sociare — 'dalīties') ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis ir ekonomika, kas kalpo sabiedrībai, demokrātiska ražošanas līdzekļu pārvalde un taisnīga (atbilstoši ieguldījumam) labumu sadale. Sociālisma paveidiem raksturīga ----- palielināta valsts regulējošā loma, valsts īpašumu izveide, paaugstināti nodokļi (parasti centrēti uz bagātākajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, progresīvais nodoklis) un darbavietu demokratizācija (darbavietas demokrātija).[1][2] Ortodoksālā marksisma un ļeņinisma teorijās sociālisms ir civilizācijas attīstības stadija starp kapitālismu un komunismu, kurā pastāv sociālā vienlīdzība un labklājības vienlīdzīga sadale, kopīpašums, kas kalpotu sabiedrībai kā veselumam un kurā tirgus saimniecības spontanitātes izraisīto pretrunu postošo raksturu novērš ar kopsabiedrības nozīmes procesu kopsabiedrisku pārvaldīšanu, t.i. ekonomika kalpo sociālo attiecību pilnveidošanai sabiedrībā. Sākotnējās koncepcijās populāra bija doma toreizējo sabiedrību aizstāt ar pilnīgi jaunu sabiedrisko sistēmu, kas būtu balstīta uz kopīpašumu (lielinieku traktējums), t.i. īpašumtiesības un vispārējā labklājības izplatīšana šādā sistēmā jābūt pakļautiem sabiedrības vairākuma interesēm. Šo kontroli var veikt vai nu tieši pārvaldītu populāri solidāras kopienas - piemēram, strādnieku padomes, - vai netieši: pilsoņu izvēlēts valsts pārvaldes aparāts. Saskaņā ar šo sociālisma traktējumu valstij ir jābūt tikai mehānismam, kuram ir jāgarantē visu sabiedrības locekļu vienlīdzība, attiecīgi, savukārt ražošana līdzekļiem jāatrodas visas sabiedrības kopīpašumā. Kā ekonomiska sistēma šajā teorijā sociālisms ir valsts, zemnieku un strādnieku kopienu pārvaldīts ražošanas process un ražošanas līdzekļi. Sociāldemokrātijas teorijās lielāko tiesu tiek noraidīta ortodoksu ideja par kopīpašumu kā vienīgo īpašuma formu, pieļaujot jaukta tipa ekonomiku, kurā valsts kā pašu pilsoņu veidota pārvaldes aparāta loma ir vienādu iespēju nodrošināšana, monopolu nepieļaušana, sociālās nodrošinātības uzturēšana u.tml.
Viss pareizi, izņemot pirmo rindiņu. VISAS, ne tikai iekļuvušās, bet arī neiekļuvušās, atbilst tālākajam aprakstam. Ja vēlies apstrīdēt - nosauc kaut vienas partijas kaut vienu piedāvājumu, kā reāli atbalstīt un veicināt naudas pelnītājus, nevis "taisnīgus sadalītājus".
msh rakstīja: "domāju, ka sēdēt štoperī savā auto ir patīkamāk nekā siļķu mucā." Pasažiera sēdeklī droši vien. Vadītāja sēdeklī esošajam gan būtu patīkamāk sēdēt tajā siļķu mucā.
Kādēļ gan? Kas vadītāja sēdeklim vainas?
Jānodarbojas ar huiņu, kas nav braukšana. Nu neskaitot kaut kādu saujiņu ar pēdējo gadu modeļiem, kam ir funkcija - sastrēgumu asistents. Un nestāsti ka tavā grand čeroki tas ir baigi ērti - ar visu sūdomātu tev tāpat ir jāskatās un jāvaktē kad palaist bremzi vaļā un/vai jāčikā selektors, bik jāuzgāzē, un tad atkal bremze - ļoti minimāla starpība pret mešalku.
Ir diezgan ērti - sēdēt siltumā, ādas dīvānā, kur neviens negrūstās un nekāpj uz kājām. Tevis aprakstītās darbības nerada nekādu lielo piepūli, bet var mierīgi paklausīties kādu izglītojošu lekciju vai mūziku, ja vienkārši gribas atpūsties. Vai tev liekas, ka brist pa peļķēm uz pieturu, iemīcīties pilnā sabiedriskajā ar citiem slapjiem tēliem un pēc tam brist vēl (vai pārsēsties) ir baudāmāk?
Es īsti nespēšu ar tevi diskutēt - piedalīšanās sastrēgumā man ir šausmīga pieredze, kas mani nu jau piemeklē vidēji veselu reizi gadā [nevis kā agrāk, reizi piecgadē], bet pilsētas sabiedrisko transportu praktiski neizmantoju; uz pirkstiem var saskaitīt tās reizes ko šajā desmitgadē esmu liepājā braucis ar tramvaju - un, jā, nesen pirmo reizi šajā, hvz, desmitgadē, bet varbūt gadsimtā, dižajā pilsētā ar trolli pabraucu vienu gabaliņu - savādāk liepājā vai dižajā pilsēta man ir trīs pārvietošanās veidi - mašīna, kājas un velosipēds.
Izklausās, ka šausmīga pieredze un, vispārīgi ņemot, varoņdarbs tev ir braukšana ar auto. Varbūt nevajag?
Conqueror rakstīja: 1 tramvaja ietilpība atslogo ielas no 150 auto. Braucam ar tramvaju
Ar vienu nosacījumu - ja tramvajs brauc vajadzīgajā maršrutā. Galvenais iemesls nebraukt ar tramvaju ir tas, ka uz to un no tā vēl kaut kā jānokļūst un lielākajai daļai braucēju der tikai daļa no maršruta.
imzz rakstīja: Vispār jau bija variants, ka tiltam jābūt dzelzceļa tiltam arī. Tad aprēķināja, ka dzelzceļiem vajadzētu paaugstināt uzbērumus jeb taisīt estakādes jau vairākus desmitus kilometru pirms tilta. Tāpēc sāka apsvērt tuneli. Domāju, problēma tā, ka Rāvim nav pieredze ar tuneļiem, tikai ar tiltiem ;) Runājot par braucējiem , jau Rīgas braucēju pietiktu. Bez tam Z savienojums ļautu attīstīt Daugavas kreisā krasta ostas. Tilts varētu būt arī paceļamais, lai izlaistu lielos kuģus. Tad tam nevajadzētu būt tik augstam. Bet, protams, galvenā problēma tā, ka ECB un EK Latvijai neatļaus izgāzt naudu tādā veidā, kā bija , "Zelta tiltu " būvējot.
Galvenā problēma, ko neviens negrib ņemt vērā, jo vieglāk ir vienmēr vainot tikai būvniekus, ir mūsu vide. Pamēģini kādreiz padomāt, kā atšķiras ceļa izbūve uz klints pamatnes, salīdzinājumā ar purvu vai kāpu smiltīm.
Acīmredzot neesi pievērsis uzmanību faktam, ka no tilta izmaksām 263 miljoni LVL ( 374 milj.EUR ) bija tikai par "finansējuma piesaisti", t.i. maksa tikai par iespēju šo naudu aizņemties. Un vēl interesants fakts, ka Dienvidu tilts vēl nav izmaksāts: RD, 2018. g."Kredīta maksājums par Dienvidu tiltu 53,89 miljoni." "Par Dienvidu tiltu katru gadu maksājam 3 reizes vairāk nekā par Rīgas ielu pārbūvi" www.la.lv/par-dienvidu-tiltu-katru-gadu-maksajam-3-reizes-vairak-neka-par-rigas-ielu-parbuvi
Vo bļe. Vēl nav izmaksāts. Nu a ja tagad to briļļaino pāri beidzot no krēsliem izsvēpēs dižpilsētas domē. Kas tad būvēs 11 tūkst. autostāvvietu ielu malās? Būs tak visādas deputātu komisijas vai tur nav 20% korupcija utt. Atkal atliks uz gaišo nākotni. Un čaka ielu arī atliks. Baigi daudzi projekti gaida rindā, un visur ir iestrādāti sasmakai domātie 20%. 
imzz rakstīja: Acīmredzot neesi pievērsis uzmanību faktam, ka no tilta izmaksām 263 miljoni LVL ( 374 milj.EUR ) bija tikai par "finansējuma piesaisti", t.i. maksa tikai par iespēju šo naudu aizņemties. Un vēl interesants fakts, ka Dienvidu tilts vēl nav izmaksāts: RD, 2018. g."Kredīta maksājums par Dienvidu tiltu 53,89 miljoni." "Par Dienvidu tiltu katru gadu maksājam 3 reizes vairāk nekā par Rīgas ielu pārbūvi" www.la.lv/par-dienvidu-tiltu-katru-gadu-maksajam-3-reizes-vairak-neka-par-rigas-ielu-parbuvi
Esmu. Bet tracina tas, ka visu samet vienā katlā. Nenoliedzot "finansējuma piesaistes" aspektus, ir jāņem vērā arī reālie vides apstākļi. Ja tieši salīdzina izmaksas ceļa posmam, piemēram, Itālijā un Latvijā - izrādīsies, ka Latvijā ir šausmīgi dārgi. Ja atņemsim nost vides pamatotās izmaksas, izrādīsies, ka Itālijā "finansējuma piesaiste" ir vēl spēcīgāka kā Latvijā. Un ECB to pieļauj! Tādēļ atmetīsim veltas cerības, ka laimes lācis kaut ko sakārtos.
Neko es nemetu vienā katlā. Runa par tiltu, rakstu par tiltu. Bet Dienvidu tilta finansējuma piesaiste faktiski bija likuma pārkāpums. "Tilta būvniecībai nepieciešamais aizņēmums bija lielāks kā likumdošanā pašvaldībām noteiktie kredītu limiti. Tādēļ ar “Deutsche Bank” palīdzību tika piesaistīti kredītresursi, izmantojot t.s. mijmaiņas darījumus" deputatiuzdelnas.lv/lv/notikumu-hronika/lielakie-korupcijas-un-politikas-skandali/dienvidu-tilta-buvnieciba.html#6 "Vācijas "Deutsche Bank AG" pirms pieciem gadiem palīdzēja Rīgas pilsētas pašvaldībai noslēpt tās patiesos parādu apmērus, lai tā varētu iegūt finansējumu pretrunīgi vērtētā Dienvidu tilta būvniecībai." VK, 2010.gads. Un kāpēc jāpiesauc Itālija? Latvijai līdzīgi grunts raksturlielumi ir Lietuvā, Nīderlandē, Dānijā u.c.
Tāpēc, ka Itālija ir piemērs, ka "finasējuma piesaiste" nav process, kas rūp tevis piesauktajai ECB vai EK, ko gribi iecelt laimes lāča godā. Mums sanāk pavisam dārgi, jo mums ir gan "finasējuma piesaiste", gan sarežģīta grunts - kamēr Itālijai un Nīderlandei ir liels īpatsvars tika vienai no šīm komponentēm. Savukārt Lietuva vispār nav ne ar ko interesanta - nav tur ko piesaukt.
Nu, imantnieki? Jāķeras pie lāpstām sniegu apkārt tīrīt. Laimes lāci negaidiet.
imzz rakstīja: Acīmredzot neesi pievērsis uzmanību faktam, ka no tilta izmaksām 263 miljoni LVL ( 374 milj.EUR ) bija tikai par "finansējuma piesaisti", t.i. maksa tikai par iespēju šo naudu aizņemties. Un vēl interesants fakts, ka Dienvidu tilts vēl nav izmaksāts: RD, 2018. g."Kredīta maksājums par Dienvidu tiltu 53,89 miljoni." "Par Dienvidu tiltu katru gadu maksājam 3 reizes vairāk nekā par Rīgas ielu pārbūvi" www.la.lv/par-dienvidu-tiltu-katru-gadu-maksajam-3-reizes-vairak-neka-par-rigas-ielu-parbuvi
Tikai lai nerastos pārpratumi - minētos izdevumus akceptēja G. Bojāra un A. Aksenoka dome. Ausainim ar summas nosaukšanu maz sakara
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
