Runa, es domāju, ir par ko citu, par tā saucamo personisko Dievu: 1. Atvērts lūgšanām, uzklausīs un palīdzēs, psihoterapeits par brīvu. Atceries vien no klasikas Ķenča lūgšanu, kad devās pie mērnieka ar sviesta spainīti. 2. Ir radījis lielo plānu, kura sastāvdaļa tu esi. Tāpēc tavai dzīvei ir jēga: Dievs ir futbolkomandas kapteinis, un kaut kad notiks spēle.Neticīgie drīkstēs tikai skatīties. 3. Nodrošinās tev tādu vai citādu aizkapa dzīvi. Ar to ir liela problēma, jo neviens nav atgriezies, lai pastāstītu par to, atskaitot varbūt Jēzu, bet viņam kā Dieva dēlam varbūt cita pieredze,kas nav derīga parastiem mirstīgajiem.
Bet, ja personiskā Dieva nav, tad nav nozīmes, vai vispārīgais ir, jo cilvēkam no praktiskā viedokļa nekādas starpības nebūs, Dievs ir vai viņa nav.
Ari te nav tik vienkarsi jo personiskajam dievam nenoliedzami ir gigantiska ietekme uz loti daudzu cilveku praktisko dzivi. Cita lieta ir ka so ietekmi nevar izmerit ar gjermometriem, bet tam protams tiesi ta ari butu jabut, jo dievs nav materials. Nu tipa kad darbmacibas skolotajs sak matematikas skolotajam stastit ka mateni var izmest jo skaitli jau ir abstrakti un vel tur kaut kadi x un y figure, nu murgs pilnigs, bet luk prastakais instruments cirvis - tas ir augstakais sasniegums.
Manuprāt, blondajam draugam laiks iet.
Bet pamanīju interesantu lietu, ka neskatoties, kurš ir uzvarējis konkrētajā štatā, Baidenam ir liels pārsvars pilsētās, pat tajās, kurās pārliecinoši uzvar Tramps (piem. Teksasā, kur Republikāņi vienmēr uzvar, Hjūstona, Dallasa, Austina, San Antonio ir demokrātu uzvaras), savukārt laukos Trumps uzvar pārliecinoši. Tas pats attiecas uz Baidena štatiem - Ņujorkā skats identisks, lielās pilsētas par demokrātiem, ārpus tām republikāņi, lai gan tas ir īstens demokrātu štats.
Par manu morālo un psihisko stāvokli - ar islamu ir tāpat kā ar kovidu - to var patērēt tikai ierobežotos daudzumos, ja ne, paliek sūdīgi.
