Un pavisam svaigs: www.yamahamotorsports.com/dual-sport/models/tw200

Tieši šo momentu gribēju pieminēt. Jaunībā izbraukājos un tad mans ČZ350 sezonā tik 1500 km noripināja un ar katru gadu mazāk. Apnika un pārdevu. Lielus attālumus uz mocīša pārvarēt nevilina. Atkarīgs arī no laika apstākļiem. Lai 2x sezonā izbrauktu, var aizlienēt. Tāpēc patreiz doma, lai pavizinātos, kā alternatīva kaut kāds el divritenis, ko grabažniekā iemest lai kur pa dabas takām netraucējot apkārtējos parullētu.

Es par mopedku dodu iphone ar garantiju, jeb 65eur.

Atsvaidzināšu topiku. 

Sagribējās uzrakstīt par BMW mocīti.

Savu motokarjeru sāku relatīvi vēlu – 30 gadu vecumā. Pirms tam gan pa pipeli biju braucis ar IŽiem un Voskhodiem, bet to es īsti neieskaitu.

Tātad – nejauši sanāca nopirkt Yamaha DT125R, kuru varēja vadīt ar B kategorijas vākiem. Sapratu, ka āķis ir lūpā, un noliku A burtiņu.

Sapratu arī, ka patīk braukt pa mežu, bet, tā kā papīrs ir kabatā, gribas jau arī pa ceļu pabraukt. Nodomāju – jāpērk dualsports. Tā nu es tiku pie sava pirmā īstā motocikla – Yamaha XT660 ar pagaņalu Tenere.

Pabraucu… un sapratu, ka “dual” nozīmē to, ka tas mocis neder ne asfaltam, ne mežam. Labi, nedaudz izplūdu, jo rakstīt gribu par BMW R1100R.

Pa šo laiku pabijuši vairāki dažādi mocīši, un esmu nonācis pie secinājuma, ka vajag trīs močus.

KTM – mežam.

Pitbaiks – asfaltam.

Un šī stāsta varonis – BMW dvēselei.

Braukājot ar dažādiem močiem, sapratu, ka gribu tādu, ar kuru var iebraukt benzīntankā un, ejot pēc kafijas, neatstāt aiz sevis dubļu un sviedru sliedi. Lai arī nekad iepriekš nebiju braucis, kaut kā intuitīvi zināju – gribu tieši BMW R1100R, melnā vai sarkanā krāsā.

Piedāvājums tajā brīdī – nekāds. Ne Baltijā, ne fāterlandē.

Biju jau sarunājis pist uz Ventspili pēc pelēka R850R, samierināties ar mazāku motoru un vēlāk pārkrāsot. Un tad –  ne no kā – SS sludinājums par sarkanu R1100R ar mazu nobraukumu tepat Jūrmalā. Zvanu uz Ventspili, saku, ka esmu pimpis, bet moci neņemšu.

Un tā nu es vēlā pavasara vakarā tiku pie sava BMW.

Nerakstīšu te neko par tehniskajiem rādītājiem. Tie nav ievērības cienīgi. Tas ir salīdzinoši lēns, smags motocikls, kuru krustojumā izliks jebkurš mūsdienīgs, nedaudz jaudīgāks ģimenes auto.

Bet sajūta…

Kādu sajūtu sniedz šis motocikls.

Ar savdabīgo raksturu apveltītais bokseris tevi šūpo, lēni ripinoties pret rietošās vakara saules pusi. Un ar to arī viss ir pateikts.

Tas ir viss, kas jāzina par šo motociklu.

Tas vienkārši sniedz sajūtas.

Īsta motocikla sajūtas.

Bet ir arī viens mīnuss. Braucot ar šo skaistuli varētu likties, ka būsi dāmu magnēts. Bet realitātē nāk vīrieši ar Tevi iepazīties un stāsta, ka viņa brālēnam ir tāds pats. Tad parāda telefonā bildi ar to moci, un tas ņihuja nav tāds pats. 

Pievienoju arī linku uz bildēm ar konkrēto BMW

foxphoto.lv/bmw-r1100r

Nu jau gadus trīs pārvietojos brīvajā laikā ar Yamaha r6.Palielam nekas nav bijis jālabo,parastās apkopes ,eļļa,ķēde,riepas,vienīgi cik vien netika regulēt vienu brīdi baigi bieži plīsa sajūga trose.Braukt ir ok bet šogad gribas uz ko komfortablāku pārsēsties ,varbūt ir kadi ieteikumi,doma uz Harley,varbut kādam ir pieredze un var ko ieteikt.Ar R6 braukt interesanti bet mierīgi nepabrauksi un garākos gabalos mugurai neērti un roku locītavas sāp Man ar augumu 1.90 varbūt tapēc.Bet tā ja nedaudz izvēdināt galvu un gūt emocijas labs aparāts.

Moci nevajag pirkt pēc ietekumiem. Jāpērk tas kas patīk. 

Varu iedot izbraukt ar savu R1100R, mož iepatīkas. 

Šodien pabraukājām ar močiem , tā teikt nu tā normāli atklājām sezonu. Nebija baigais nekāds mērķis un tad beigās aizbraucām no Jūrmalas līdz Mērsraga bākai. Ņemot vērā ka brīvdien ceļš bija pavisam patukš. Braucām gar jūras ciemiem ,tur vislabākais maršruts un var gan pa mierigo un ir drusku kur pastiept arī taisnie gabali. 

Par močiem un neliels salīdzinājums:

Honda cb 600f hornet 2013 gada. 600cm3,102zs, 64nm griezes moments.Svars177kg un nobraukts šobrīd 45000km.Un bija uz Michelin Pilot power 3 riepām.Šis motocikls ir iecienīts iesācēju vidū gan pieredzējušo braucēju vidū dēļ savas vieglās vadāmības un komforta.

Yamaha r6.2000g.600cm2,120zs,68nm griezes moments.Svars apmēram 171kg.Šis ir pēdējais Yamaha modelis ar karburātoriem.Noskrējiens 55000km un uz Continental riepām .No 0-100kmh-3.2sec.Ļeģendārs supersporta motocikls kas pazīstams ar savu augsto jaudu un agresīvo vadāmību.

Tāds īsais rezumē: Pa lielam protams Yamaha ir izskatīgāks un ar sporta izplūdi dod labas emocijas ,šis gan nav stock un ir mazliet pievīlēts un ja vel salīdzina apgriezienus -Yamaha 18000apg.min bet Honda ap13000apgr.min. Sajūta laba,gan skaņa gan jauda un vel uguni šauj pie apgriezienu maiņas .Ja runājam par komfortu tad nu nepārāk labi ir garus gabalus braukt.Sedpozīcija slīpa un liela slodze uz plaukstu locītavām,toties uz hondas vēsā  mierā kaut ar vienu roku pie jebkura ātruma un sēdpozicija ļoti ērta,mugura faktiski taisna.Ja par riepām tad Michelin šodien pie šīs temperatūras labāk turējās liekas kautgan varbut pāris reizes sameta dēļ pārgalvības nevis riepu dēļ ,kautgan apstājoties pamanījām ka hondas Michelin siltas vel ilgi bet Yamahas Continental aukstas braucot vienādu gabalu un ar līdzīgiem atrumiem.Ja par degvielu tad Yamaha apēda divas reizes vairāk degvielas kā Honda .Hondai brauciens 10eur,Yamaha 25eur un attālumi vienādi.

Katram protams Savs stils un gaume un arī vajadzības ,tā jau ir ka lai baudītu braucienu jāpiemeklē mocis Sev kā labas kurpes.Nu Es noteikti zinu ka šosezon ir jāpārsēžas uz ko ērtāku.

Visiem lai labs ceļš un braucam prātīgi.