Citplanētiešu kuģis, tas taču skaidrs. Tuvinieki stāsta, ka feisbukā un tiktokā viss jau ir smalki izskaidrots.

Nu, nekas. Domē jau berzē plaukstas.

Lai tik nonāk līdz Jūrmalai ...

Izrakstīsim gan iebraukšanas sodu,

gan sodu par ātruma pārsniegšanu piespēlēsim citām badīgām instancēm!

https://en.wikipedia.org/wiki/3I/ATLAS

3I/ATLAS vistuvāk Saulei nonāks 2025. gada 29. oktobrī 1,36 AU (203 miljonu km; 126 miljonu jūdžu) attālumā no Saules, kas atrodas starp Zemes un Marsa orbītām.[10] Šķiet, ka komēta ir radusies vai nu no Piena Ceļa plānā diska, vai no biezā diska;[24] ja 3I/ATLAS ir radusies no biezā diska, komēta varētu būt vismaz 7 miljardus gadu veca — vecāka par Saules sistēmu.[2]

AU - astronomic unit - attālums no Saules līdz Zemei 149 597 870 700 metru jeb aptuveni 93 miljoni jūdžu

Piena ceļš nav cita galaktika 😂

"...3 šāda tipa objekts, kas novērots"

Atslēgas vārds ir "novērots".

Optikoloģija 1.kurss:

Optiskais zoom darbojas tā, ka objektīvā iekšā kustas īpašas stikla lēcas. Tās maina, cik tālu zoom "skatās". Kad tu pietuvini attēlu (zoom in), kamera lēcas pārbīda tā, lai tā redz tālāk un šaurāk – it kā paskatītos caur šauru caurulīti. Savukārt, ja attālini (zoom out), tā redz plašāk, kā ar platu logu.

Tāpēc teleskopi parasti neredz ļoti plaši kā platleņķa objektīvi. 

Tu nevari redzēt ar teleskopu visas debesis vienlaicīgi. Teleskopps skatās ļoti šaurā lenķī. Tāpēc tu ieraugi tikai to, kas ir tajā mazajā kūlī. Un paradoks - jo tālāk redz teleskops, jo šaurākā leņķi redz.

Pat ja uz Zemi lidos liels asteroīds, kas to var iznīcināt, pastāv loti minimāla iespējamība, ka zinātnieki to ieraudzīs. To ieraudzīs tikai tad, ja tas būs pavisam tuvu un to jau varēs redzēt, parastie, civilie teleskopi vai ar neapbruņotu aci.

Uz Zemi lido tūkstošiem tādi objekti.

NASA varēja kādu zondi fiksi izšaut pretī, lai papēta tuvāk to atlasu.

Varat pameklēt, kas ir “2014-JO25”, “Toutatis”, “199-AN10”, «2004 BL86», "1998 QE2", "2012 TC4", "2012 DA14", "AJ129", "1i/20017 U1". 

Pievēršam uzmanību trajektorijai 

Eksperiments ar trajektorijas ietekmēšanu - WR12 mission DART 2022 Didymos system

www.nasa.gov/feature/nasa-s-first-asteroid-deflection-mission-enters-next-design-phase

Didymos - dvīņu asterīodu sistēma, kas riņķo viens ap otru. viens ir 780 metri diametrā, otrs - 160 metru. 2022.gada oktobrī bija Zemes tuvumā. Programmas zinātnieks Toms Statlers (Tom Statler) saka, ka šāva no lielākā uz mazāko ar ledusskapja lieluma kinētisko šāviņu, kura ātrums bija 6km/sec. No lielā to visu vēro un izvērtē iespējas mainīt šādu te objektu orbītas. www.google.com/search?client=firefox-b-lm&channel=entpr&q=youtube+didymos+experiment

Lai būtu vēl interesantāk, zvaigznes planētu sistēmas veidošanās laikā reizēm ar lielu ātrumu ārpus sistēmas tiek izsviesta planēta. Orphan planet. Retāk orphan star un black hole, kas nepieder ne pie kādas galaktikas, bet nesas pa kosmosu ar lielu ātrumu. 

www.universetoday.com/articles/astronomers-discover-hundreds-of-high-velocity-stars-many-on-their-way-out-of-the-milky-way

Atbrauks, varbūt ieviesïs kaut kādu kārtību uz Zemes

ceru ja uzkritīs tas krāms tieši kremlim virsū