Tas jau labi pasen zināms, ka ražotājam nerūp izstrādājuma ilgmūžība un remontiespēja. Garantijas laikā labi kalpo? Ar to arī gana.

Paši pircēji jau arī vainīgi: izvēlas jaudīgākos dzinēju variantus. Līdz ar to konstrukcija sarežģītāka, pēc 200k dzinējs problemātisks.

Kau vai tas pats 1.6 vvti (vanos) iekš BMW un Peugeot.

Sāksim ar to, ka mūsdienās ar plastmasu apzīmē arī materiālus, kas vispār nekādi nav saistīti ar ebonītu vai plasmasas maisiņu, kas dominē cilvēku prātos kā neizturīgi. Kosmosa aparātos tiek izmantotas t.s. plastmasas, tiesa, iemesls tur ir svara samazināšana, bet nevar neatzīt ka uzticamība tur arī svarīga - neviens nešaus gaisā miljardiem dolāru, ja tie nespētu veikt vajadzīgo darbu dēļ izjukušas plastmasas detaļas. Ja pirms 50-30 gadiem nebija iespējas kaut ko uztaisīt nekādā citā veidā, kā vien no metāla, tad tagad tādas iespējas jau ir.

Tagad pat lidmašīnām ir izdomāta detaļu drukāšana, lai ārpus galvenās bāzes varētu izgatavot vajadzīgi daļu un tikt līdz bāzei. Tiesa, drukār var arī no metālu pulveriem.

Kas attiecas uz auto, tad cilvēki paši grib mazāku patēriņu un izvēlēsies auto, kam sola 3.5L pret to, kam ir 4.2L uz simtu. Protams, vietām tas tā īsti nestrādā kā plānots un jāsaprot arī, ka neviens to auto vairs neražo nākamajiem 20 gadiem, bet tur arī neviens cits kā paši patērētāji nav vainīgs - visi gribēja labi dzīvot jau šodien, atļauties lietas ko daļa atļauties nevar un nevis labot par samērā lielu naudu, bet pirkt vietā nākamo vienreizlietojamo brīnumlietu. Nu, dabūjām tieši to, ko bijām pelnījuši.

Vajadzētu būt metāla ir tāds paskarbs apgalvojums. Lai tādu izteiktu, autoram būtu jābūt vismaz ar maģistra grādu materiālu zinātnē un ilggadēju pieredzi. Ja to saka tipisks interneta dirsējs, tad principā tam nulle vērtības.