Latvijā valsts ierēdni nevar atlaist "vienkārši" (pēc vadītāja iegribas vai bez pamatota procesa). Viņus neaizsargā Darba likums, bet gan specifisks Valsts civildienesta likums.

Nepareiza ierēdņa atlaišanas procedūra noved pie ierēdņa atjaunošanas amatā un kompensāciju izmaksām no nodokļu maksātāju naudas.

Civildienestā neeksistē "atlaišana" Darba likuma izpratnē; ir "atbrīvošana no amata" vai "izbeigšana".

Galvenie veidi, kā ierēdnis zaudē darbu:

1. Disciplinārsods: Smagākais sods par amata pienākumu nepildīšanu vai rupju pārkāpumu ir atbrīvošana no amata. Tam nepieciešama disciplinārlietas izmeklēšana (parasti līdz 1 mēnesim).
2. Neatbilstība amatam: Ja ierēdnis regulārajā novērtēšanā atkārtoti (divreiz) saņem zemāko vērtējumu, iestādei ir tiesības attiecības izbeigt.
3. Iestādes likvidācija vai štatu samazināšana: Šajā gadījumā ierēdnim prioritāri ir jāpiedāvā cits līdzvērtīgs amats tajā pašā vai citā iestādē.
4. Likumā noteiktais vecums: Sasniedzot pensijas vecumu, ierēdņa dienestu var izbeigt (izņemot, ja iestādei viņš ir kritiski nepieciešams).

Ierēdnim ir tiesības jebkuru rīkojumu par atlaišanu pārsūdzēt tiesā, ja tiesa ierēdni atjauno amatā un valsts izmaksā vidējo izpeļņu par visu laiku, kamēr viņš nestrādāja. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc vadītāji "baidās" vai nevar atlaist ierēdņus ātri.  

Kā jūs domājat, vai šāda sistēma ir pareiza un palīdz mums attīstīties un veidot Latviju konkurētspējīgu? Ārējais parāds ir būtiski pieaudzis tieši pēdējos gados. Varbūt tieši ierēdņu lielā sociālā aizsardzība un maza kadru mainība ir problēmas viens no iemesliem?