Atkārtošu jautājumu - kāpēc tu uzsver tumsu - braucot ar mašīnu, tumsa izgaist? Jeb tu vienkārši esi atpalicis dažas desmitgades attiecībā uz apgaismošanas ierīcēm + smagi pārvērtējis mašīnas drošumu no redzamības viedokļa [kā var spriest tavā iepriekšejajā postā] ?
Mēs dzīvojam 2017. gadā, un šodien velosipēda apgaismojums var būt kārtīga moča apgaismojuma līmenī, ja gribas lai to darbina ģenerators, bet ja nav nekas pret akumulatoriem, tad apgaismojums var būt arī mašīnas vai fūres līmenī. Tiktāl par tumsu.
Vēl tu pasniedzi ka mašīnas reizēm ir grūti pamanīt, un no šī fakta konstatācijas no pirksta izzīdi ka velosipēds līdz ar to ir vēl sliktāk pamanāms - apskatīsim. Kāpēc mašīnas ir grūti pamanāmas? Pirmkārt, nu vienkārši grūti pamanāmas. Reku paņemsim par piemēru lolvo personvagnar izstrādājumus, firma, kas radījusi drošu mašīnu ražotāja tēlu. Cik lolvo modeļi ir aprīkoti no rūpnīcas ar atstarojošām uzlīmēm uz virsbūves, priekšā, aizmugurē, sānos? Neviens. Cik ar sānos saliktiem gabarītlukturīšiem kā busiem/autobusiem/fūrēm? Neviens. Cik ir pieejami tikai ar viegli pamanāmām virsbūves krāsām - balts, sudrabs, dzeltens, koši sarkans - bet ne melns, tumši zils, tumši zaļš? Neviens. Tikmēr velosipēdists, kurš vēlas tikt pamanīts, valkā vestīti, lieto apgaismojumu priekšā un pakaļā un vēl velosipēdam ir uzlicis kādus desmit atstarotājus, un ir nenoliedzami pamanāmāks par melnu volvo. Otrkārt, mašīnas ir tikpat ātras kā citas mašīnas - vai vēl ātrākas - līdz ar to tās var iebraukt citu mašīnu aklajās zonās, vai negaidīti strauji pietuvoties citām mašīnām, vai kas tāds. Tikmēr velosipēdisti, kuri spēj uz koplietošanas ceļa uzspiest vismaz 50 kilometrus stundā, ir maz, un viņi apzinās riskus...
Tas ka tu ikdienā redzi bojābraucējus kam nav nekāda apgaismojuma, ir cita lieta - tie ir cilvēki, kam neko nevajag, un kas ir pieraduši izmantot pilsētas apgaismojumu - vai nepilsētas apgaismojumu. Es pats par viņiem besos - ir gadījies manā ciemā pirms dažiem gadiem ar tolaik vēl ne manu golfu gandrīz vienu tādu paņemt, atmuguriski stumjoties no sētas laukā...






















Nemīz, pie mums pa vidu šad un tad nometīs nomaskētu trijkāji