Šodien kāreiz ziņās bija sižets par to, ka apbedīšanas birojiem covid ietekmē esot diezgan pieaudzis darba apjoms. Īpaši neinteresē tā tēma, bet vari pameklēt šīs dienas TV3 ziņās. Bet baigā pieauguma jau nav, jo, kaut arī cilvēki mirst, un daudz mirst, bet ne jau tik daudz, lai uzkarinātu apbedīšanas biznesu.
Bet par to "nereālo apstākļu sakritību" - nu, tikai Latvijā vien vairāk kā 2000 cilvēkiem tā sakritība ir bijusi diezgan reāla.
Man penāli meklē kolēģi. Vakar viena dura kliente kolēģu priekšā mani nolādēja, bļaujot - я вас проклинаю, вы долго жить небудете. Pie tam, galīgi ne pa ķeksi - taurēja uz mātes uzņēmuma administratori un es, kā Brūss Viliss, vienkārši neīstajā laikā pagadījos neīstajā vietā. Tā nu viens šodien man meklē penāli, citi jau kā šakāļi, lien apkārt, dīkdami, lai atstāju mantojumā bembi un modelīšu kolekciju, citi liek likmes, vai pirmdien ieradīšos darbā...
Tai nozarei vienmēr ir klājies labi.