Pļaviņa sāga sākās jau 2019,gadā - pirms kovida. Līdz ar to, nav pamata viņa gadījumu saistīt ar šo visu. Bet smieklīgi, kā šams čīkst pa pasauli, bļaustoties, ka viņa cilvēku šmaukšanas biznesu klapē ciet viedokļa paušanas dēļ.

Varam. Tāpat kā es drīkstu brīvi paust savas domas par tavām domām, vai ne tā?

Tu te čīkstēsi arī, ja tev būs jākakā sērkociņkastē un jānodod fēču analīzes?

Tas ir variants egoistiem, kuri domā tikai par sevi un tālāk par savu degungalu neredz.

Vienu brīdi jau gandrīz uzkārās arī viņiem, pat kaut ko runāja, ka kaimiņvalstis nākšot palīgā.

A tev slimnīcās ārstu žēl nav? Nākamreiz, kad tevi vai kādu tavu tuvinieku operēs, pasaki ķirurgam un asistentiem, lai tak nemocās un nevelk tās nah maskas, bet spļauj savu pievienoto vērtību tev pa taisno brūcē.

Nu, precīzi tas pats gluži nav. Asimptomātisko un potēto infekciozitāte esot mazāka, attiecīgi, iespēja kādu aplipināt arī būs mazāka.

Tie, kas dzīvo Latvijā, nefano par Austrijas vai Vācijas režīmu. Ko tu ar to gribēji pateikt?

Varētu piekrist, bet par to, manuprāt, var pateikties visiem tiem bērnimaskāsnevarelpot bļāvējiem. Tur ir 2 varianti - vai nu maskās klātienē, vai mācies no mājām. Kādas vēl alternatīvas?

Nu ko, auto saloni bez auto un rezerves daļu tirdzniecības varētu sākt tirgot arī maizi, pienu un tamponus.

"Krogi" ir viens no diezgan būtiskām Kasiņa pacientu kategorijām, tāpēc jau par tiem tik ļoti pārdzīvo.

Nu, alkāni arī neatzīst, ka viņiem ir problēmas ar to. Reku, mums tepat iauto ir divi piemēri.

Bet man šķiet, ka ierobežojumi nelielu efektu dod gan - pie puslīdz vienāda testu skaita procentuālais pozitīvais ir mazāks, tobiš, izplatība šobrīd piebremzējas. Arī slimnīcās ir par gandrīz 20% mazāk stacionēto. Vismaz subjetīvi šobrīd šķiet, ka arī mirušo skaits samazinās... neziņo vairs par 30+ mirušiem dienā.

Neuzveicama? Nu, C-19 nav ne pirmā, ne, visticamāk, arī pēdējā pandēmija vēsturē. Bet ar līdzšinējām kaut kā galā tikuši esam, kāpēc lai ar šo netiktu? Bez tam, tu tiešām tici, ka, ja ierobežojumu nebūtu un izplatība būtu straujāka, slimnīcas pilnākas, mirušo vairāk, tad ekonomikai klātos labāk?

Nav jau Jemena jāskatās. Var tepat blakus - Zviedrija.

Kasiņam atkal nervi uzdod. Vienu un to pašu mantru jau kuro reizi...

P.S. Es šobrīd zinu 3 gadījumus, kad cilvēki ir saslimuši atkārtoti. Un visos trijos otrā reize ir jūtami smagāka par pirmo. Par šo biju arī kaut kad lasījis...

100% piekrītu.

Zina, tikai slēpj.

Nuuu, par tiem priekšlikumiem - it kā solīja, ka šodien nākšot klajā ar kaut ko loģiskāku, saprotamāku. Vakar vakarā bija intervija, kurā piedalījās LTRK Endziņš un kaut kāds ekonomikas ministrijas ierēdnis. Nu, LTRK it kā ar priekšlikumiem klajā nāca (protams, pavelkot deķīti uz savu pusi), pie tam, diezgan loģiskiem, bet tā sajūta bija, kā pret sienu - EM pārstāvis kaut ko runāja tikai par preču grupām. Šis kaut kā lika ieslēgties pesimistam manī, ka tie "loģiskākie un saprotamākie" ierobežojumi tādi ielāpveidīgi vien būs. Ceru, ka kļūdos.

Tas gan, jā. Nevarētu te izpausties kā Klarksons - visu laiku skandināt, ka, piemēram, opelis ir sūds.

Strādā, jā, tikai diez vai kāds aizraksies, piemēram, līdz manam Sandero aprakstam, ja pēc pusgada meklēs tādu auto.

Bet vispār, varbūt pienācis laiks mainīt karjeru un taisīt īauto konkurentu, ja jau publika apgalvo, ka ir talants, he-he...

Vispār jau nē. Dacīte un Lada ir pie Renault, nevis PSA. Tie ir divi dažādi koncerni.

Man nav grūti. Es kaut kā cenšos skatīties uz lietām objektīvi un distancēties no tā, ar ko pārvietojos ikdienā.

Man, savukārt, piecieniece šķiet riktīgs oldskūls. Vēl retāka slēgšanās ir ar četrnieci. Bet kāds tam visam sakars ar PSA?

Starp citu, piemirsu vienu kuriozu. Sestdienas vakarā piebraucu pie Ulmaņa gatves maķīša - sen nebija būts, sakārojās Big Teistī ar bekonu. Piebraucu, pasūtīju, piebraucu pie lodziņa, kur "tikai lohi maksā", un, spiežot gāzi, lai piebrauktu pie nākamā lodziņa cerībā, ka priekšā esošie Volvo pasažieri nemēģinās atkārtot "Kriminālās ekselences fondā" redzēto, saklausīju, ka no izpūtēja nāk tāds troksnis, it kā tas būtu caurs. PIedodu gāzi... nu, tiešām. Sāku jau domāt, kur es tā varēju to atdauzīt. It kā neviena epizode prātā nenāca, bet reāli sabijos. Auto it kā apdrošināts, bet tomēr. Bet, kad pabraucu no sienas nost, skaņa atkal bija normāla. Mazliet tādu dobju troksni dzirdēt var, it kā izpūtējs "mazliet pūstu". Šodien uzzināju, ka tas ir tāpēc, ka tā gals atrodas mašīnas vidū, nevis aizmugurē, tad nu no sienas arī tā "atbalss".

Manuprāt, labāk vadu vilkt pāri visam panelim, nekā slēgt turpat, un tad tas nokarājas kā tāda ļecka... nu, vai jātin kaut kādā ņuckulī...

Paldies!

Pazemīgi paklanos!

Nu, tātad... Ja rakstītu žurnālam, droši vien "sabdžikts" būtu "Randiņš ar Dacīti". Kā jau minēju, šajā nedēļas nogalē bija iespēja izmēģināt jauno - nu jau trešās paaudzes Dacia Sandero (Stepway). Cik gan daudz ūdeņu šķiet aiztecējis kopš 2004.gada, kad šis rumāņu ražotājs franču giganta Renault paspārnē pieteica sevi kā nopietnu tirgus spēlētāju un, cik atceros, toreiz rindas uz pirmo modeli Logan bija tik lielas, ka mazlietotu Dacia cenas daudz neatšķīrās no jauna auto cenām. Salīdzinot ar iepriekšējo modeli, tagadējais ir jūtami progresējis. Atceros, ka 2012. gadā Parīzes auto izstādē iesēdos nule tur prezentētajā otrās paaudzes modelī, un toreiz likās - nu, ne ar ko jau īpaši neatšķiras no pirmās paaudzes. Tagad jau var teikt - atšķirības ir diezgan būtiskas. Bet nu par visu pēc kārtas. Viedalus "Blondais grēks" atvērts un aaaaiziet!

Testējamais materiāls - Stepway versija ar 1.0 litrīgu 90 ZS benzīna dzinēju un sešpakāpju manuālo kārbu. Diezgan pilna versija, kā jau demo auto - LED gaismas, klimats, navigācija, kruīzs, atpakaļskata kamera, parkošanās sensori gan priekšā, gan aizmugurē un vēl daudz kas.

Sākam ar salonu. Diezgan ātri izdevās iekārtoties ērtā sēdpozīcijā. ŠIm, atšķirībā no iepriekšējā modeļa (ir braukts arī ar to), stūre regulējas gan augstumā, gan dziļumā. Elkoņbalsta regulēšanas diapazons gan bija ne visai plašs - kamēr roka atradās uz stūres, bija labi, bet, tiklīdz vajadzēja pārslēgt ātrumus, tā plaukstas locītavu nācās pamežģīt. Pāris reizes arī elkonis "nomuka". Salonu par plašu nosaukt galīgi nevar. Apsēžoties "aiz sevis", vietas kājām nebija tikpat kā nemaz. Bet man pie šā auto stūres bija ērti. Arī pēc apmēram 140 kilometru gara brauciena noguris nejutos nemaz. Salonā pogas un slēdži izkārtoti vienkārši un pārskatāmi. Tiesa, es tā arī nesapratu līdz galam borta datora datu rādīšanas algoritmu. Apdares materiāli - kā jau varēja gaidīt, cietā plastmasa, bet Dacia ir padomājuši arī par to, lai tas viss neizskatītos pagalam lēti un auduma paneļa vidusdaļa atstāja labu iespaidu.

Auto bija aprīkots ar divām USB ligzdām. Tumsā tās bija apgaismotas - tāds kā balts rāmītis ap ligzdu. Man šķiet, ka līdz šim tādu fīču nebiju redzējis nevienā auto. Sīkums, bet patīkami. Viena no ligzdām gan bija, manuprāt, nejēdzīgi izvietota pašā augšā, blakus navigānijas ekrānam, gandrīz aiz iebūvētā telefona turētāja (jā, arī šo es nebiju redzējis nevienam auto līdz šim). Interesanti, ar kādu domu Dacia projektētāji to izvēlējās izvietot tieši tur, jo, ja turētājā ir ievietots telefons, tad "flekškai" ir jābūt diezgan mazai, lai to varētu vispār iepraust. Par pašu telefona turētāju - augstāk šajā topikā sajūsminājos par šo Dacia iniciatīvu, bet, to lietojot, sapratu, ka man tomēr labāk simpatizē magnēta variants. Turētājs darbojas uz labā pusē esošas atsperes, kura saspiež aparātu, principa. Pirmkārt, telefonu ir diezgan grūti un neparocīgi gan ielikt, gan izņemt. Otrkārt, prasītos, lai telefons būtu zemāk, jo mazliet traucē skatam. Pie tā gan var pierast, bet pats galvenais - ņemot vērā to, ka man viens šāds atsperveidīgais "oriģinālais" turētājs nenokalpoja pat gadu (atspere aizlidoja), paredzu, ka šī pribambasa salūšana tiks pieskaitīta pie viena no jaunā Sandero "slimībām". Atliek tikai cerēt, ka ražotājs izdomās, kā to novērst.

Multmediju sistēma. Priekš Dacia ir puslīdz OK. Atpakaļskata kamera ir kvalitatīvāka kā, piemēram, Nissan X-Trail un, izņemot to, ka trajektorijas līnijas ir nekustīgas, es pat teiktu - kvalitātes ziņā daudz neatpaliek no mana BMW. Mani nokaitināja divas lietas. Pirmā - lai ieslēgtu telefona mūziku, nepietiek to palaist tikai uz ierīces, kā ir bijis visiem līdz šim lietotajiem un testētajiem auto. Vēl atsevišķi ir jāiet "Multivides" izvēlnē uz ekrāna, un tikai tad audiosistēma sāk atskaņot mūziku. Starp citu, mūzikas kvalitāte ir briesmīga. Ja pie auto stūres klausās tikai radio un nepatīk skaļa mūzika, tad var iztikt, bet man kā melomānam šis iespārdīja. Otra kaitinošā lieta - navigācijas sistēma. Pat noregulējot nakts režīmu uz pašu tumšāko iespējamo (ir 3 varianti), meža zaļā krāsa ir tik gaiša, ka pamatīgi spiež uz acīm un traucē braukšanu.

Bagāžnieks - vismaz subjektīvi šķiet, ka tas ir ietilpigs, bet mala gan ir diezgan augsta.

Auto ir aprīkots ar tuvajiem un dienas gaismas LED lukturiem, bet tālās gaismas gan nodrošina halogēni. Līdz ar to, tāda jocīga sajūta. Tumsā braucot ar tuvajiem, redzamība ir ļoti laba, bet, pārslēdzot tālos, tā tikai maaaaazliet uzlabojas.

Uz ceļa. Kā jau minēju, auto ir aprīkots ar 1.0 TCe trīscilindru benzīna dzinēju (bez gāzes), kam ir 90 zirgspēku jauda. Izklausās pagalam skumji, bet tā nepavisam nav. Pilsētā auto ir diezgan žiperīgs, apdzīšana arī problēmas nesagādāja. Tiesa, ja vajadzēja to darīt straujāk, nācās slēgt ceturtajā robā. Ar auto uz ceļa jutos brīvi un komfortabli līdz 120 kilometriem stundā, bet diezgan brīvi varēja "izspiest" arī 140. Ātrāk gan nemēģināju. Vakardienas žļurā uz ielām auto uzvedās diezgan rotaļīgi, bet stabili - pa visiem sniegiem, piemēram, uz Salu tilta bez stresa ar 80 km/h gāju garām visādiem reindžroveriem un err-iksiem, kas vilkās pa kreiso joslu uz 60. Patēriņš? Nu tā, pilsētā nepiefiksēju, bet uz šosejas, braucot ar 110 km/h, momentānais turējās pie apmēram 6.5, uz 130 - pie 8 līdz 8.5. Kārba slēdzas patīkami un stabili, ar pietiekami īsiem gājieniem. Trīscilindru dzinēja mopēda skaņu, protams, dzirdēt var, bet uz šosejas vēja troksnis gan to diezgan nomāc. Auto par klusu nosaukt nevar, bet par skaļu arī būtu nepamatots apvainojums. Piekare ir ne par cietu, ne par mīkstu, par klusu to nosaukt nevar, bet par skaļu arī ne - normāla, edres un nelīdzenumus "ņem" labi un uz, manuprāt, vienu no briesmīgākajiem ceļiem "Valdemārpils - Roja" auto jutās diezgan neslikti. Sanāca pabraukt arī pa dažiem aizputinātiem lauku ceļiem. Sandero rakās tiem cauri diezgan ņipri. Tiesa, prasītos atslēgt ESP, lai nemestos nost apgriezieni, bet tā arī neatradu, kā to izdarīt - iespējams, to nemaz nevar. Rīt uzjautāšu.

Rezumē - normāls budžeta auto. Ja salīdzinātu ar kādu no tirgū esošajiem, es teiktu, apmēram, iepriekšējās paaudzes Renault Clio līmenis. Vai es šādu auto gribētu sev? Visticamāk, nē, bet, ja piepeši mana mamma izdomātu, ka vēlas atkal braukt ar auto un man viņai būtu tas jāsameklē, šāds Sandero būtu viena no izvēlēm, tikai droši vien vienkāršākā komplektācijā. Tiesa, ar automātisko ātrumkārbu. Jā, jā, tagad Sandero ir pieejams arī ar automātu, atvainojos, variatoru.

Randiņš ar Dacīti kopumā bija patīkams. To nevar nosaukt par aizraujošu un tādu, kas varētu palikt atmiņā uz visu dzīvi, bet, velkot paralēles ar daļo dzimumu - Dacīte ir glīta (bet ne radīta modeļu zurnāla lappusēm), vienkārša (pozitīvā nozīmē) un uzticama, kas tevi nepievils (nekrāps). Kaut kā tā...