Ceļš - kā tosteris pret sienu! 8

54% reģionālo ceļu un 57% tiltu Latvijā ir sliktā stāvoklī, un kad meklējam šīs bēdīgās statistikas iemeslus, kādēļ ceļi dažkārt atgādina zemestrīces skārušu teritoriju, kā iemeslus minam vai nu finansējuma trūkumu vai nepietiekamo uzbūvēto ceļu kvalitāti.

Juris Zvirbulis, Autokluba LAMB prezidents, Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis Foto: A.Jansons

Tie ir nopietni iemesli, jo finansējums mūsu ceļiem ir pārāk mazs, un dažkārt nepietiek pat pašu līdzekļu, lai līdzfinansētu ceļu infrastruktūras projektus, kuros tiek ieguldīta ES struktūrfondu nauda. Autovadītājus satrauc arī ceļu kvalitāte, jo daudz kur Latvijā varam redzēt, ka nesen uzbūvētā ceļa segumā parādās tādi defekti, kā automašīnu riteņu iebrauktās vagas, dažviet arī plīsumi segumā. Parasti to norakstām uz ceļu būvnieku nekvalitatīvo darbu, tomēr vai vienmēr tā ir vienīgā problēma.

Piemēram, automašīnu riteņu izveidotas vagas ir jūtamas katram autovadītājam, braucot pa nesen uzbūvēto Tukuma šoseju Jūrmalas tuvumā. Darbi tika paveikti aptuveni pirms gada, bet mašīnas jau ļogās un gorās braucot pa „jauno” segumu. Kādēļ braucot pa VIA Baltica no Igaunijas puses viss ir kārtībā, bet iebraucot Latvijā parādās šīs rievas asfaltā, kuras sliktākā laikā var izraisīt arī satiksmes negadījumu. Šo ceļu taču arī būvēja ne tuvu ne padomju laikos!

Aizvadītā gada martā Latvijas Automoto biedrība atbalstīja forumu „Latvija ar vai bez ceļiem?”, un jau toreiz satraukumu ceļu būves ekspertu vidū izraisīja ne tikai kvalitātes, bet arī ceļu noslodzes regulārie palielinājumi un arī pārkāpumi. Latvijā kā lielākajā daļā ES valstu ir atļauts satiksmē piedalīties transporta līdzekļiem ar svaru līdz 40 tonnām. Tomēr ir iespēja izņemt atļauju par smagākas kravas pārvadāšanu, ko mūsu uzņēmēji, pamatā lauksaimniecībā un kokapstrādē strādājošie bieži izmanto. Saprotams, ka izdevīgāk ir piekraut pilnu „baļķinieku” nekā apmaksāt tā braucienu divas reizes ar mazāku kravu. Uzņēmējam nav ko pārmest, ja viņš to drīkst darīt, kādēļ šādu iespēju neizmantot un nenodarīt sev zaudējumus. Acīmredzot problēma ir normatīvajos aktos un amatpersonās, kas no vienas puses žēlojas par finansējuma trūkumu ceļiem, bet no otras nenovērš jau zināmos ceļu laušanas riskus.

Nekur citur ES nav iespēja izņemt atļauju un lauzt nesen uzbūvētus ceļus, kuri nav paredzēti lielākiem smagumiem nekā transporta līdzekļi līdz 40 tonnām. Tas izraisa arī jautājumus par VAS „Latvijas Valsts ceļi” garantijas prasībām. No vienas puses tās ir ļoti svarīgas, jo tik tiešām mazina iespēju ceļu būvniekiem iesniegt nepamatoti zemas ceļu būves tāmes, lai tikai uzvarētu iepirkumā un halturēt, nedomājot par ceļa stāvokli turpmākajos trijos, piecos gados. Tomēr labi zinām, ka garantijas remonts ir tikai pareizi ekspluatētiem priekšmetiem. Ja jūs jaunu tosteri metīsiet pret sienu un salauzīsiet korpusu, diez vai saņemsiet garantijas remontu. Rodas jautājums, cik pamatotas ir garantijas prasības būvniekiem, kas ceļu būvējuši vienai noslodzei, bet realitātē noslodze bijusi daudz lielāka.

Ierosinām, pakāpeniski novērst iespēju brīvi izņemt atļaujas braukt ar pārkrautiem transporta līdzekļiem, ja iemesls šādas atļaujas saņemšanai ir, piemēram, nevēlēšanās vest noteiktu baļķu vai lauksaimniecības produktu apjomu divreiz. Sākumā atļaujas varētu saņemt tikai īpaši pamatotos gadījumos, kad svara palielināšana ir nepieciešama, bet ilgtermiņā novērt iespēju izņemt šādas atļaujas vispār. Nevar no vienas puses žēloties par ceļu kvalitāti, bet no otras tos apzināti lauzt.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.