Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas iniciētā Autoceļu padome, kura uz savu dibināšanas sēdi sanāca 10. jūnijā, varētu kļut par nozīmīgu instrumentu, lai gari un plaši izrunātās ceļu rekonstrukciju un jaunbūvju vīzijas iegūtu arī acīmredzamu, nepārtrauktu un starp dažādām iesaistītajām institūcijām saskaņotu virzību.
Autoceļu padomes dibināšanas sēdē jau iezīmējās dalībnieku dažādie viedokļi un pozīcijas, kā arī to jautājumu loks, kas izraisa viskarstākās diskusijas. Izskanēja viedoklis, ka 11 gadu laikā, kopš likvidēts Autoceļu fonds, uz ceļiem neesot padarīti darbi par 4,5 miljardiem eiro, 62% valsts ceļu esot sliktā stāvoklī, 148 tilti Latvijā esot ļoti sliktā stāvoklī. LAMB, kā autovadītājus pārstāvoša sabiedriska organizācija uzskata, ka Latvijā ir nepieciešams stabils un prognozējams autoceļu finansēšanas modelis, lai ceļu būvnieki savlaicīgi zinātu, kādi konkrēti darbi būs veicami un ar kādu finansējumu var rēķināties. Tas dotu iespēju savlaicīgi plānot finanšu plūsmu, un jau ziemā, kad cenas ir par 25-30% zemākas, veikt nepieciešamo materiāli iegādi.
Kritiķi un smīnētāji, protams, nesen izveidoto Autoceļu padomi var nosaukt par kārtējo augsta līmeņa domātavu, lai „aizmālētu” autovadītāju acis un radītu darbības ilūziju. Tomēr augstais padomes pārstāvniecības līmenis ar pašu valdības vadītāju kā padomes izveides iniciatoru un ceļamaizes devēju priekšgalā, piedaloties gan par nozares attīstību atbildīgajiem ministriem, valsts sekretāriem, uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju vadītājiem, vieš cerību, ka šoreiz autoceļu būves jautājumi tiktu ne tikai profesionāli izvērtēti, bet ieteiktie lēmumi tiktu arī īstenoti. Katrā ziņā iesaistīto dalībnieku kapacitāte to pieļauj.
Juris Zvirbulis, Autokluba LAMB prezidents un Autoceļu padomes loceklis. Foto: iAuto.lv
Pesimisti var prognozēt tādu negatīvo scenāriju, kurā nozares pārstāvji ierosina konkrētus uzlabojumus, bet Finanšu ministrija atbild cieti: „Naudas nav!” Tomēr Finanšu ministrijas uzdevums ir ne tikai saskaitīt, bet arī meklēt iespējamos avotus, piemēram, beidzot atbalstīt vismaz 50% no degvielas akcīzes nodokļa novirzīšanu ceļiem, lai līdz 2020. gadam sasniegtu jau 80% no degvielas akcīzes ceļiem.
Nedaudz satrauc plašais padomes nolikumā pieminēto uzdevumu klāsts, jo grūti iedomāties, kas nav pieminēts, tomēr tas vēl nav pamats, lai apšaubītu Autoceļu padomes iespējas. LAMB kā sabiedriskā organizācija kā svarīgu uzskata vienu no nolikumā minētajiem uzdevumiem: informēt sabiedrību (tātad arī autovadītājus) un plašsaziņas līdzekļus par padomē izskatāmajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem ne tikai tad, kad mediji jautā vai beigusies kārtējā sēde, bet arī to starplaikā, stāstot par lēmumu izpildes gaitu.
Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.
Ceru, ka par darbību šajā padomē alga netiks maksāta. Esmu pārliecināts, ka vairums autovadītāju būtu ar mieru tajā darboties bez maksas.