Nesen kultūras un patstāvīgas domas interneta žurnāls Satori.lv rīkoja diskusiju „Satiksmes dalībnieku iekļaušanās vienotā satiksmē”.
”. Tā notika pirms filmas „Velosipēdi pret automašīnām” demonstrācijas, kura stāsta par riteņbraukšanas aktīvistiem dažādās pasaules pilsētās un viņu centieniem mainīt akcentus satiksmes plūsmā. Diskusijā, kurā piedalījās gan atbildīgās amatpersonas, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji un žurnālisti, kopumā reāli tika novērtēta šībrīža situācija Rīgā, automašīnu, velosipēdu un sabiedriskā transporta kopdzīve uz galvaspilsētas ceļiem, kā arī tika prognozēta nākotne un meklēti iespējamie risinājumi. Jāpiekrīt, ka problēma ir veloceļu savienojumu, tātad kopēja tīkla trūkums, sarežģījumus sagādā tiltu šķērsošana, piemēram, uz Vanšu tilta vai Gaisa tilta, kur riteņbraucējam un gājējam bieži nepietiek vietas, lai samainītos, bet, ja ceļā ir māmiņa ar ratiņiem... Vēl nav uzbūvēti veloceliņi uz Ziepniekkalnu, Dārziņiem, Bolderāju, kas ievērojami atvieglotu došanos uz darbu ar riteni, automašīnu atstājot mājās. Turklāt mūsu rīcībā nav klimata regulētājs, vēl joprojām ir rudens, ziema un citi gadalaiki, kas ietekmē satiksmes iespējas.
Tomēr analizējot situācijas vēlamo attīstību nākamajos desmit, piecpadsmit gados, gan šajā, gan citās diskusijās, maz tiek ņemti vērā jaunie, modernie spēlētāji kopējā ceļu satiksmes laukumā, kuri vēl nav ienākuši, vēl ir maz pazīstami, tomēr pakāpeniski kļūs par mūsdienīgas lielpilsētas ikdienu. Iespējams, ka risinājums nav meklējams tikai jaunās ielās, stāvvietās, administratīvos auto iebraukšanas nodokļos un aizliegumos, bet izmaiņās pašā izpratnē par satiksmes nozīmi cilvēka dzīvē. Jau šobrīd ASV, Zviedrijā un citās valstīs tiek izmēģināti dažādi bezpilota transporta līdzekļi, kuri pārvietojas ar datora, nevis autovadītāja, palīdzību. Igaunijā regulārā maršrutā jau brauc pirmais izmēģinājuma bezpilota auto, bet Latvijā tāds cerams tiks ieviests līdz gada beigām. Nesen ASV Senāts nobalsoja par 25 000 šādu auto ieviešanas un testēšanas programmu, kas liecina, ka tāds nākotnes pārvietošanās veids valstī tiek atbalstīts arī likumdevēja līmenī.
Vairāki satiksmes eksperti ir pārliecināti, ka 2030. gadā pilsētās dominēs elektromobiļi, liela daļa – bezpilota. Tie tiks izsaukti ar viedtālruņa palīdzību un aizvedīs, kur nepieciešams, tālāk turpinot ceļu ar jau citu pasažieri viņam nepieciešamajā maršrutā. Tāpat arvien lielāku nozīmi un izplatību iegūs automašīnu koplietošana, lai pilsētā sastrēgumus neveidotu spēkrati, kuros ir tikai vadītājs vai labākajā gadījumā viens pasažieris. Ja nesen doma, ka automašīnu var iznomāt uz ielas vienā stāvvietā kā riteni ar īpašas telefona aplikācijas palīdzību, bet atstāt jau citā vietā, bija nereāla, tad šodien Rīgā tāds pakalpojums (CARGURU) jau strādā. Savukārt, lai attīstītu velo kustību Rīgā būtu nepieciešams ievērojami palielināt velo nomu skaitu, kur satiksmes dalībnieks ar viedtālruņa palīdzību varētu iznomāt riteni, turklāt pirmā pusstunda būtu bez maksas. Lai to īstenotu ir nepieciešams pašvaldību atbalsts, kā tas ir vairākās Eiropas pilsētās.
Kā šie jauninājumi ietekmētu nākotnes satiksmi Rīgā? Pirmkārt, samazinātos automašīnu skaits, jo viens spēkrats tiktu izmantots daudz lielākam braucienu skaitam. Tādejādi, iespējams, varētu pat samazināt stāvvietu skaitu un mazinātos sastrēgumi. Otrkārt, bezpilota automašīnām nebūtu tā sauktais cilvēciskais faktors, kur elementāra vadītāja kļūda var izraisīt avāriju. Piemēram, nebūtu iespējams traumēt riteņbraucēju, neuzmanīgi veicot labo pagriezienu vai izbraucot no pagalma. Protams, jārūpējas, lai datoru programmas būtu drošas un neietekmējamas. Treškārt, uzlabotos vides situācija, jo mazāks būtu izmešu apjoms. Tas nenozīmē, ka pilsētas attīstību varam atstāt tikai nākotnes transporta ziņā un savienots velo tīkls, jauni veloceliņi un drošas velo stāvvietas vairs nav vajadzīgi, tomēr nākotnes satiksmes līdzekļi kopā ar šīsdienas realitāti un plāniem var veidot daudz drošāku un iedzīvotājiem draudzīgāku satiksmi.
Tā kā mūsu galvaspilsētu, kas veidojusies jau vairāk nekā astoņsimt gadus, nevar nojaukt un uzbūvēt no jauna atbilstoši šodienas satiksmes plūsmas prasībām, īpašu nozīmi iegūst ne tikai satiksmes noteikumu ievērošana, bet arī dažādu satiksmes dalībnieku savstarpējā pieklājība un loģiskā domāšana uz ceļa, ko ne vienmēr ir iespējams aprakstīt noteikumu punktos un pantos. Kr. Barona iela ir kā sava veida satiksmes laboratorija, kurā jāsadzīvo riteņbraucējiem, autovadītājiem un sabiedriskajam transportam, turklāt ātruma ierobežojums ir 30 km/h. Laiks rādīs vai šajā laboratorijā veiktie eksperimenti attaisnojas.
Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.
