Sākas līdz šim vērienīgākie būvdarbi uz valsts vietējās nozīmes autoceļiem 2

Pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem tiek sākti būvdarbi uz vietējās nozīmes autoceļiem, tai skaitā uz ceļiem ar grants segumu. Šonedēļ darbi sākas uz pieciem vietējās nozīmes autoceļiem Jelgavas novadā, kā arī uz autoceļiem Kārsavas un Ludzas novados.

Jelgavas novadā darbi sākas uz sekojošiem autoceļiem (a/c):

• a/c Pūri–Bramberģe–Ģinduļi (V1059) posmā km 7,01 – 8,50;
• a/c Vilce–Blankenfelde (Saulīte) (V1055) posmā km 5,98 – 8,53;
• a/c Veczāmeļi Blankenfelde (Saulīte)–Augstkalne (V1078) posma km 8,99 – 9,39;
• a/c Tušķi–Kalnciems (V1065) posmā km 15,10 – 16,07;
• a/c Vilce–Blankenfelde (Saulīte) (V1055) posmā km 0,000 – 5,985.

Visi šie autoceļu posmi, izņemot autoceļa V1055 posmu, patlaban ir ar grants segumu, bet pēc pārbūves būs ar melno, dubultās virsmas apstrādes segumu, pateicoties kam tie neputēs un nodrošinās komfortablu pārvietošanos un dzīves apstākļus vietējiem iedzīvotājiem. Savukārt autoceļa Vilce – Blankenfelde piecus kilometrus garā posmā tiks apstrādāts novecojis asfalta segums. Šādi iegūts melna seguma ceļš nav ideāli gluds, tomēr tad ir daudz komfortablāks par grants seguma ceļu. Pa virsmas apstrādes ceļiem nevar intensīvi pārvietoties kravas autotransports. Dubultā virsma neaizstāj asfaltu, bet nodrošina, ka cilvēki var dzīvot bez putekļiem, šie ceļi arī nav jāgreiderē.

Lai uz grants ceļa veiktu dubulto virsmas apstrādi, vispirms no ceļa malām ir jānoņem apaugums, jāsakārto ūdens novades sistēma (nepieciešamības gadījumā zemes klātnē jāiebūvē vai jānomaina bojātās caurtekas). Grants segums tiek nogreiderēts, tiek salaboti iesēdumi un citi seguma defekti. Tad uz virsmas plānā kārtiņā tiek izsmidzināta bitumena emulsija un uzbērtas grants, dolomīta vai granīta šķembas, ko pieveltņo, lai tās sasaistās ar bitumenu. Tad tiek veidota otrā kārta – atkal tiek izsmidzināta bitumena emulsija un uzbērta otra grants, dolomīta vai granīta šķembu kārta. Un arī šī kārta tiek pieveltņota. Lai šķembas kārtīgi sasaistītos ar bitumenu, ceļš ir “jāpiebrauc”, tādēļ pirmās dienas pēc virsmas apstrādes tiek saglabāti ātruma ierobežojumi.
Lai gan šāda apstrāde nav līdzvērtīga asfaltbetona segumam, tomēr pie nelielas intensitātes satiksmes, piemēram, ciematu centros vai citviet, kur tiek veikta saimnieciskā darbība, šāds segums ir ļoti piemērots. Turklāt, atšķirībā no grants seguma, kas bieži ir jālīdzina ar greideri, pēc dubultās virsmas apstrādes, ceļa kopšana ir daudz ērtāka un izdevīgāka.

Darbi uz vietējiem autoceļiem sākas arī Latgalē. Kārsavas novadā 1. jūnijā tiks uzsākti darbi uz autoceļa Mērdzene–Goliševa (V505) posmā no 11,1.-12,59. km, kur grants segumam tiks veikta divkāršā virsmas apstrāde. Tāpat arī Ludzas novadā uz autoceļa Pakalni-Lauderi-Ploski (V517) posmā no 19,87.-22,285. km tiks veikta grants seguma divkāršā virsmas apstrāde.

Kā zināms, šogad valsts vietējo autoceļu atjaunošanai tiek novirzīts rekordliels investīciju apjoms – vairāk kā 30 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem būs iespējams sakārtot gandrīz 400 kilometrus ceļu. Vienā daļā vietējās nozīmes objektu tiks veikta dubultās virsmas apstrāde, panākot melnu segumu, kas ir komfortablāks braukšanai un neput, daļā tiks atjaunots esošais grants segums, sakārtota ūdens atvades sistēma un noņemts apaugums.

Valsts autoceļu tīklā ir 20 081 km, no tiem 10 989 km ir ar grants segumu.