Pašreizējās prognozes liecina, ka 2020.gadā no Eiropas fondiem Latvijai ceļu uzturēšanai nauda vispār netiks piešķirta, Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Attīstības padomes sēdē paziņoja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kains.
Kains informēja, ka, pateicoties Kohēzijas fonda finansējumam, valsts galveno autoceļu stāvoklis uzlabojas un brīdī, kad visi iecerētie projekti tiks realizēti, 70% ceļu būs labā stāvoklī. Tomēr reģionālie ceļi joprojām būs sliktā stāvoklī, jo lielākajā daļā vēsturiski ir izveidots asfaltbetona segums, kas ir neapmierinošā stāvoklī un kura atjaunošanai katastrofāli trūkst līdzekļu.
Pēc Kaina teiktā, lai saglabātu valsts autoceļu tīklu labā braukšanas kvalitātē un drošības līmenī, katru gadu uzturēšanā un periodiskā atjaunošanā būtu nepieciešams ieguldīt 611 miljonus eiro, taču patlaban tiekot ieguldīta vien aptuveni puse no šīs summas. "Kopumā kopš 1991.gada autoceļiem uzkrātais remontdarbu deficīts ir 3,57 miljardi eiro," sacīja Kains.
LVC pārstāvis stāstīja, ka faktiski katru gadu valsts piešķirtais finansējums autoceļu uzturēšanai ir nepietiekams un deficīts turpina pieaugt. "Eiropas Savienības plānošanas perioda 2014.-2020.gadam sarunās tika atrunāts, cik daudz naudas ceļu remontam jādod valstij un cik - Eiropai. Eiropa savu daļu ir izdarījusi un visas investīcijas arī ir apgūtas, taču mūsu politiķi, diemžēl, savus solījumus aizmirsa," norādīja Kains, piebilstot, ka pašreizējās prognozes liecina, ka 2020.gadā no Eiropas fondiem Latvijai ceļu uzturēšanai tiks piešķirta apaļa nulle un sāksies būvfirmu likvidēšana.
Lai situāciju kaut kā risinātu, LVC sadarbībā ar Satiksmes un Finanšu ministrijām ir izstrādājusi divus informatīvos ziņojumus valdībai par autoceļu izvērtējumu un iespējamajiem finansējuma piesaistes avotiem.
Salīdzinot ar Baltijas valstīm, šogad ceļu atjaunošanā Lietuva no valsts budžeta ieguldījusi 440 miljonus eiro, Igaunija - 227 miljonus eiro, bet Latvija - 183 miljonus. Kopumā Latvija šim mērķim šogad tērējusi 307 miljonus, taču plānots, ka nākamgad šis skaitlis saruks un būs 263 miljonu eiro apmērā.
Par šī gada budžetu plānots strādāt aptuveni 150 objektos un izbūvēt ceļus 1200 kilometru garumā. Patlaban darbi ir pabeigti jau 59 objektos.
RPR nākamgad kopumā plānots atjaunot valsts galvenos autoceļus 47 kilometru garumā. Prioritāri tie būs posmi pie Sēnītes un Jūrmalas šosejas abas brauktuves. Reģionālos autoceļus RPR robežās nākamgad paredzēts atjaunot 37 kilometru garumā, bet vietējos autoceļus - vēl vairāk nekā 40 kilometru garumā.
Kopumā Latvijā pašvaldību autoceļi un ielas ir 38 342 kilometru garumā, bet vietējie autoceļi - 12 927 kilometru garumā.
Jebkura nauda Latvānijā tiek pirmāmkārtām izzagta jau sākot kopš G-24. Ceļu nodokli pārdēvēja un aizgrūda deputāteļu un ministreļu kārtējam algu paaugstinājumam.