22. jūnijā Eiropas Komisija (EK) apstiprināja Latvijas Atveseļošanas fonda (AF) plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, kas vēl ir jāapstiprina Eiropas Padomē.
No AF kopējā finansējuma 295 miljonus eiro plānots investēt Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai, lai mazinātu transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un ļautu veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Piesaistot AF finansējumu, Rīgā un Pierīgā mērķtiecīgi tiks stiprināta sliežu transporta – dzelzceļa un tramvaja – loma. Investīcijas plānotas, lai uzlabotu pārvietošanās ātrumu ar sabiedrisko transportu, integrējot dzelzceļu ar citiem transporta veidiem. Līdz 2026. gadam pieejamās investīcijas tiks koncentrētas piecu multimodālo transporta koridoru attīstībai. Paredzams, ka ieguvēji būs ne tikai apkaimju iedzīvotāji, kuri dzīvo šo transporta koridoru tuvumā, bet visi rīdzinieki. Turpināsim arī Rīgas–Bolderājas dzelzceļa līnijas attīstību.
Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.
Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas. Par Atveseļošanas fonda finansējumu plānots iegādāties bezizmešu transporta līdzekļus – jaunus elektroautobusus, tramvajus un bateriju elektrovilcienus.
Mudinot iedzīvotājus pārsēsties no privātā transporta uz sabiedrisko, tiks nodrošināta pilsētas sabiedriskā transporta integrācija ar dzelzceļa stacijām. Tiks sinhronizēts un integrēts maršrutu tīkls un kustības grafiks, vienlaikus uzlabojot pārsēšanās iespējas dzelzceļa stacijās. Šīs pārmaiņas ļaus pasažieriem ērtāk savienot dažādus transporta veidus. Rīgas pilsētvidē paredzēts integrēt sešas dzelzceļa pieturas, veidojot pilsētas sabiedriskā transporta savienojumus ar dzelzceļu jeb mobilitātes punktus – Bolderāja, Šķirotava, Zemitāni, Sarkandaugava, Dauderi, Ziemeļblāzma. Savukārt Pierīgā – divus mobilitātes punktus Carnikavā un Saulkrastos.
Attīstot dzelzceļa satiksmi, plānā paredzēts stiprināt sabiedriskā transporta koridorus no Rīgas uz Bolderāju, Sarkandaugavu un Ziemeļblāzmu, mazinot atkarību no sastrēgumiem un saīsinot ceļā pavadāmo laiku. Savukārt no pilsētas centra uz Dreiliņiem un Purvciemu tiks veidota jauna metrobusa līnija.
AF investīcijas paredzētas arī veloinfrastruktūras attīstībai Rīgā un Pierīgā aptuveni 60 kilometru garumā. Plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus: Rīga– Carnikava, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava, Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Mārupe. Katrā maršrutā tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem.
Ja par katru iebraukšanu Rīgā ar auto būtu jāmaksā, skat. drīz vien atkal nāktos atvērt slēgto Baltezera pieturu jo cilvēki sāktu atbraukt ar vilcienu, kā pirms 40 gadiem kad auto nebija kuram katram. Un Rīgā pēkšņi izzustu sastrēgumi.