Valdība otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos noteikumus Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam finansējuma piesaistei Rīgas transporta infrastruktūras attīstībai - Dienvidu tilta ceturtajai kārtai.
Dienvidu tilta ceturtā kārta ietver Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) pavasarī klāstīja, ka Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves konkursā iesniegtie piedāvājumi pārsniedza plānoto ES finansējumu, par kura piešķiršanu tika panākta vienošanās ar Satiksmes ministriju - 70 miljonus eiro. Līdz ar to trūkstošie līdzekļi būs jāatrod pašai pašvaldībai, visticamāk, tos aizņemoties.
SM norāda, ka noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt Rīgas transporta infrastruktūras izbūvi, pārbūvi un atjaunošanu, nodrošinot starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā, novēršot infrastruktūras pārrāvumus esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā un uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību.
Pasākuma laikā plānotais kopējais finansējums ir vismaz 84,099 miljoni eiro, tostarp Kohēzijas fonda finansējums 71,484 miljonu eiro apmērā un nacionālais līdzfinansējums vismaz 12,615 miljonu eiro apmērā.
Līdz 2029.gada 31.decembrim paredzēts sasniegt šādus iznākuma rādītājus - jaunu vai modernizētu autoceļu garums (TEN-T) - 3,5 kilometri un nacionālais rādītājs - izveidots viens jauns pilsētas infrastruktūras iztrūkstošais TEN-T tīkla posms.
Lai attīstītu Rīgas transporta infrastruktūru, paredzēts īstenot Jāņa Čakstes gatves izbūvi. Projekta laikā ir paredzēts izveidot jaunu Rīgas infrastruktūras iztrūkstošo TEN-T tīkla posmu, kas vienlaikus veidos jaunu pieslēgumu TEN-T elementam, proti, Rīgas brīvostai (savienojums ar Jāņa Čakstes gatvi no Ziepniekkalna ielas līdz Vienības gatvei).
SM skaidro, ka projekts ir stratēģiski svarīgs, lai pilnībā savienotu Austrumu maģistrāli ar tās pievedceļiem ostai un Latvijas galveno autoceļu tīkla elementiem, kas apkalpo kravu transportu uz un no ostas, tādējādi novēršot infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā.
Projekta īstenošanas rezultātā novērsīs transporta infrastruktūras pārrāvumus, tostarp plānotās darbības nodrošinās alternatīvo maršrutu izveidi TEN-T tīkla tranzīta un kravas transportam, kā arī tiks nodrošināts ceļā pavadītā laika ietaupījums, tā ietekmes teritorijā, kā arī vienotā projekta īstenošanas rezultātā veidosies saīsināts maršruta garums, skaidro ministrijā.
Jau ziņots, ka ES Eiropas transporta tīkla jeb TEN-T politika ir galvenais instruments transporta infrastruktūras attīstībai visā ES. Tajā ietilpst dzelzceļi, iekšējie ūdensceļi, tuvsatiksmes kuģošanas ceļi un ceļi, kas savieno pilsētu mezglus, jūras un iekšzemes ostas, lidostas un termināļus. TEN-T regula nosaka prioritātes Eiropas transporta tīkla attīstībai un paredz pasākumus Eiropas transporta tīkla īstenošanai.
nuuu, kamēr tas 2029 pienāks tur jau summu varēs reizes divas vai 10 reizes kāpināt, saradīsies vesels bars ar izsalkušajiem un sāksies. 20 gadu garumā būvē vienu savā ziņā žēļīgu posmu, nekādi nevar uzbūvēt, tūlīt jau zelta tiltam ar pārvadiem vajadzēs remontu, salaidumu vietas klapē tā, ka maz neliekas.
Bet viss jau pareizi, iepriekšējā naudiņa iztērēta, tagad vajag jaunu. Un tad atkal 10 gadus domās ko ar Brīvības ielas krustojumu darīt...
Gan jau ka neko, pašlaik jau it kā visi mājās tiek, tas nekas ka Vairoga iela izskatās pēc miskastes, ka krustojumā nevar griezties pa labi, ka piemirsās uz kurieni cilvēki vispār grib nokļūt...
Tas pat būs te, domās rēķinās un beigās kkādu sūdu uztaisīs.