"GLOBSEC" viceprezidente: Par Putinu visiem viss beidzot ir skaidrs arī Rietumos; taču, kā atrisināt problēmas ar enerģiju? 7

Pēc iebrukuma Ukrainā beidzot arī Rietumos par Vladimira Putina vadīto Krieviju nekādu ilūziju vairs nav, tomēr nepavisam nav skaidrs, kā Eiropai veidot attiecības ar Krieviju nedaudz tālākā nākotnē, intervijā aģentūrai LETA sacīja Bratislavā bāzētās starptautiskās domnīcas "GLOBSEC" viceprezidente un "GLOBSEC" politikas institūta direktore Aļona Kudzko.

Viņasprāt, vairs nevienam nav palikušas nekādas ilūzijas attiecībā uz Putina personību vai gatavību pieturēties pie kādām starptautiskajām normām. Tagad visi atzīst, ka Baltijas un Centrāleiropas valstīm bija taisnība, jo to tagad ir grūti noliegt, norādīja eksperte.

"Putinu nekas neuztrauc, viņš vienkārši tiecas sasniegt to, ko pats uzskata par nepieciešamu, kaut kādu viņa vēsturisko misiju vai nez kādu vēl viņa iztēles augļu vadīts," izteicās Kudzko. 

Pēc viņas domām, tagad svarīgāk būtu saprast, ko darīt tālāk. 

"Visi ir vienisprātis, ka Putins ir jāaptur, bet tajā pašā laikā ir jārisina arī problēmas Eiropas Savienības (ES) iekšienē, piemēram, jānodrošina, ka pietiek enerģijas resursu, jāpanāk kontrole pār inflāciju un jānodrošina šādai rīcībai sabiedrības atbalsts," atzina Kudzko.

Tādējādi izveidojusies situācija, kad visi piekrīt, ka tas ir jādara, bet neviens nevar pateikt, tieši kā to darīt.

Viņa noliedza, ka Francijā vai Vācijā joprojām pastāvētu nopietnas cerības par kaut ko ar Putinu vienoties. 

"Nedomāju, ka tur kāds sapņo par darījumu ar Putinu un ka kāds būtu gatavs pamest Ukrainu zem autobusa," teica Kudzko.

Kā norādīja "GLOBSEC" politikas institūta direktore, Vācijas problēma ir apstāklī, ka vācieši līdz pēdējam brīdim nesaprata, ka viņu enerģijas tirgus un visa ekonomika ir jāveido citādāk, tāpēc šobrīd valsts atrodas pamatīgā pārmaiņu perioda krīzē, jo tai ir jāmaina ļoti daudzas lietas, kas izraisa arī pamatīgas neskaidrības par nākotni. Tomēr viņa uzsvēra, ka šobrīd Vācija noteikti nav jāuzskata par problēmu, bet gan par daļu no risinājuma - kaut arī Vācija nedara visu, ko tai lūdz Ukraina, tā tomēr sniedz ļoti nozīmīgu palīdzību, ieskaitot smagā bruņojuma piegādes.

Kudzko pieļauj, ka pamatā Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumiem, ka Ukrainai vajadzētu atdot kādas teritorijas Krievijai, lai apturētu karu, ir tas, ka vairumam francūžu Ukraina liekas kaut kur ļoti tālu un ir diezgan vienaldzīga. 

"Maroka un Alžīrija viņiem ir tuvāk, un viņi nesaprot un pārāk arī nevēlas saprast, kas tajā Ukrainā notiek. Viņus interesē, kas notiek Francijā," skaidroja eksperte.

Viņasprāt, tas drīzāk ir prāvas sabiedrības daļas noskaņojums, nevis politiski pieņemta nostāja. To noteikti neatbalstītu vairākums Francijas iedzīvotāju.

Kudzko ir pārliecināta, ka par Rietumu vienotību pašlaik nav jāuztraucas, jo tā ir pat neticami augsta. 

"Viss tiek darīts, situācija tiek risināta (..), un tas neapšaubāmi dod labas cerības nākotnei," teica eksperte. 

Viņa atzīst, ka noteikti paliks grūtāk un grūtāk, jo priekšā stāsies dažādas problēmas, tomēr pat enerģētikas situācija šobrīd ir labāka, nekā tika cerēts pirms mēneša. 

"Ja turpināsim doties šajā pašā virzienā, tad esmu diezgan mierīga," piebilda Kudzko.

Runājot par Ukrainas ceļu uz Eiropas Savienību (ES), eksperte atzīst, ka tas nebūs vienkāršs process un noteikti prasīs daudz laika. Turklāt būs ļoti svarīgi, kad karš beigsies un kas būs palicis pāri no Ukrainas infrastruktūras un cik daudz būs jāatjauno, bet vēl svarīgāk - kādā stāvoklī būs valsts pārvalde. 

"Ukrainas valdība ir apbrīnojama arī tāpēc, ka tā ir spējusi funkcionēt kara apstākļos, un tas nebūt nav pats par sevi saprotams. Viņiem izdodas pieņemt likumus, īstenot dažas reformas. Daudz būs atkarīgs tieši no ukraiņu progresa tuvāko gadu laikā, reformējot savu valsti," sacīja Kudzko.

Viņa uzskata, ka Ukrainas tuvošanās ES būs iespaidīgs izaicinājums arī ES ekonomikai. Tomēr ir ļoti svarīgi, ka neatkarīgi ne no kā pastāv vienprātība, ka Eiropa piedalīsies Ukrainas atjaunošanā.