Kāpēc mēs nepamanām to, ko negaidām redzēt? 8

Situācija, kad satiksme uz ceļiem ir neliela, gājēji un velosipēdisti uz ielām ir retāk sastopami, var kļūt bīstama saistībā ar parādību, ko dēvē par neuzmanības aklumu. Tas nozīmē, ka mēs nepamanām objektu redzeslokā, jo mēs to negaidām tur sastapt.

Katram autovadītājam jābūt gatavam tam, ka uz ceļa var negaidīti parādīties šķērslis. Diemžēl, mūsu prāta darbība ne vienmēr mums palīdz. Gadās, ka autovadītāji, kuri ir izraisījuši ceļa negadījumu, kurā bija iesaistīts motociklists vai gājējs, vēlāk teikuši, ka viņi šo cilvēku neesot pamanījuši. Kā tas ir iespējams? Visai iespējams, ka viņi ir cietuši no tā dēvētā neuzmanības akluma. Citiem vārdiem sakot, tas nozīmē, ka cilvēkam ir grūti pamanīt to, ko viņš negaida redzēt. Kad koncentrējamies uz noteiktu uzdevumu (piemēram, automašīnas vadīšanu), spēja uztvert citus stimulus var būt zemāka nekā ierasts. Satiksmes apstākļos tas apgrūtina spēju reaģēt uz negaidītiem šķēršļiem un apdraudējumiem.

"Pat tad, kad ceļu satiksme ir mazāka, mums jābūt gataviem tam, ka pēkšņi mūsu priekšā var parādīties gājējs vai velosipēdists. Svarīgi ir novērot priekšā esošo ceļu un pielāgot ātrumu ceļa apstākļiem. Braucot ar mazāku ātrumu, mums ir iespēja savlaicīgi reaģēt, pat ja apdraudējumu pamanām pēdējā brīdī. Turklāt, ja notiktu sadursme, tad tās sekas būtu mazāk smagas," skaidro Renault Drošas braukšanas skolas direktors Ādams Kņetovskis.