Automašīnā iemājojušies grauzēji – autovadītāju sezonālās problēmas 5

Laikam kļūstot vēsākam, arī grauzēji domā par siltas migas izveidi. Daļa autovadītāju jau ir pazīstami ar šo situāciju, kad zem motora pārsega vai kravas nodalījumā uzrodas jauns iemītnieks, kas atstāj aiz sevis sabojātas auto detaļas un interjeru, radot auto īpašniekam būtiskus zaudējumus.

Lai mazinātu šādus gadījumus, Gjensidige Latvija vērš uzmanību uz kaitējumiem, ko ik sezonu rada grauzēji, palienot zem stāvlaukumā atstāto automašīnu motoru pārsegiem, un kā no tiem izvairīties.

Arvien biežāk cilvēki vēršas pie apdrošinātājiem ar gadījumiem, kas saistīti ar grauzēju nodarīto kaitējumu. Peles, žurkas un pat caunas rudens sezonā aktīvi sāk meklēt, kur apmesties, lai pārziemotu vai vienkārši pārnakšņotu, un turpina šādu apmešanos līdz pat pavasarim. Nereti aukstās sezonas laikā grauzēji palien zem automašīnas motora pārsegiem, lai sasildītos, un sagrauž dzinēja nodalījumā esošos skaņas un siltuma izolācijas materiālus un vadus. Pēc Gjensidige Latvija pieejamiem datiem šāds grauzēju nodarītais kaitējums transportlīdzekļiem svārstās no dažiem desmitiem līdz pat tūkstotim un vairāk eiro.

Vadu materiāls vilina apmesties noteiktās vietās

Grauzējus vilina automašīnās esošais bioplastmasas vadu pārklājums. Šis materiāls tiek ražots no kukurūzas cietes un baktērijām vai augu taukiem un eļļām. Bioplastmasa jau desmit gadus ir alternatīva automašīnas detaļu izolācijas materiāliem, tādēļ ražotājiem ir izdevīgi tos izmantot.

“Automašīnā peles un žurkas nonāk caur ventilācijas atveri. No turienes viņi “izgrauž” sev ceļu, izvēloties tieši plānākos vadus. Parasti kodienu pēdas ir atrodamas dzesēšanas sistēmas caurulēs, uz palaišanas vadiem, vakuuma gumijas caurulītēm, stūres pastiprinātāja un siltumizolācijas sistēmas”, stāsta Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājs Andris Balodis. Pēc apdrošinātāja vārdiem, šāds kaitējums parasti nav liels, taču auto īpašniekus, no rīta apsēžoties pie auto stūres, var sagaidīt nepatīkams pārsteigums. Pēc grauzēju viesošanās, sagrauzto vadu dēļ automašīnu nereti nav iespējams pat iedarbināt.

Bojājumi var būt arī bīstami

Šādas situācijas var rezultēties ar elektrības ķēžu atvienošanos, automašīnas drošinātāja sadegšanas un dārgu vadības loku bojājumiem. Sabojātas elektroinstalācijas dēļ var rasties īssavienojums, savukārt automašīna – aizdegties. Ja tiek bojāti sprieguma padeves vadi, piemēram, akumulatora, savienojot pozitīvo un negatīvo polu, rodas īssavienojums un ugunsgrēka risks palielinās. “Ja automašīnas tehniskais stāvoklis ir labs, tad tai vienkārši pārdeg drošinātāji. Taču, ja stāvoklis nav stabils, tā var aizdegties neilgā laika sprīdī,” uzsver A. Balodis.

Īpaši laikā, kad nestabilās situācijas dēļ cilvēki savas veselības un drošības labad pavada vairāk laika mājās un automašīnu izmanto manāmi retāk, risks, ka ilgstoši neizmantotās automašīnās iemājo grauzēji, pieaug. Lai izvairītos no grauzēju viesošanās automašīnā, apdrošinātāji iesaka izvairīties no transportlīdzekļa atstāšanas uz ilgāku laiku mežmalās un citās vietās, kurās ir bagāta augu valsts. Tāpat, nereti grauzēju saimes dzīvojas arī pie sadzīves atkritumu konteineriem, piemēram, daudzdzīvokļu namu pagalmos, taču pastāv risks, ka tie var apmesties arī piemājas caurulēs, šķūņos un pagrabos, tādēļ nav ieteicams novietot automašīnu arī to tuvumā.

Pagaidām nav atrasti speciāli līdzekļi, kas automašīnas aizsargātu no grauzējiem, taču cilvēki šodien izmanto gan repelentus, gan speciālas plastmasas caurulītes, kuras aizsargā vadus no grauzējiem,” stāsta Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājs.