Motoreļļa – tā ne tikai eļļo 2

Motoreļļas galvenais uzdevums ir dzinēja eļļošana un eļļas plēves izstrādāšana starp dzinēja savienojošo detaļu virsmām, taču tā pilda arī virkni citus būtiskus uzdevumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu dzinēja funkcionalitāti.

“TotalEnergies” tehniskās nodaļas vadītājs Andžejs Hušatinskis (Andrzej Husiatyński) uzsver, ka piemērotas motoreļļas izvēle ir viens no svarīgākajiem aspektiem dzinēja drošai un precīzai veiktspējai.

Katra dzinēja ražotājs nosaka atbilstošu eļļas viskozitātes koeficientu automašīnas lietotāja rokasgrāmatā, kas jāņem vērā ikvienam automašīnas saimniekam. Speciālisti neiesaka izvēlēties motoreļļu, kuras viskozitāte atšķiras no ražotāja norādītās, jo tas veicina dzinēja ātrāku nolietojumu. Jo jaunāks iekšdedzes dzinējs, jo zemāka motoreļļas viskozitāte, kas vēl jo vairāk samazina negatīvo berzi starp dzinēja savienotajām detaļām – sadales izciļņiem, virzuļu gredzeniem, cilindru galvām, galvenajiem gultņiem, kā arī kloķvārpstām un sadales vārpstas gultņiem.

Atdzesēšana

Automašīnu dzesēšanas sistēma nespēj pilnībā atdzesēt visas dzinēja sakarsušās daļas, tādēļ  viens no motoreļļas papildu uzdevumiem ir siltuma izkliedēšana no sakarsušajām virsmām, piemēram, virzuļa, gredzeniem, kloķvārpstas gultņiem un sadales vārpstas. Šī motoreļļas dzesēšanas īpašība ir izteikti nozīmīga jaunākajiem, samazinātajiem iekšdedzes dzinējiem, kuri nodrošina lielāku zirgspēku un griezes momentu nekā iepriekšējās paaudzes dzinēji.

Dzinēja tīrīšana

Motoreļļa palīdz uzturēt dzinēju tīru, atbrīvojot no piesārņojuma un izšķīdinot nogulsnes. Nav tā, ka jebkura tīra eļļa savāc netīrumu daļiņas, nogādā tās eļļas filtrā un attīrītā eļļa plūst tālāk. Jā, šis process notiek, taču piesārņojums neizzūd pavisam. Mazākās piesārņojuma daļiņas cirkulē eļļā un tā ir paredzēta, lai novērstu to nogulsnēšanos, kā arī, lai nemainīgi saglabātu savas īpašības. Primārais piesārņotājs šajā gadījumā ir kvēpi. Taču jāmin, ka labām, kvalitatīvām motoreļļām ir ļoti augsta kvēpu izkliedēšanas spēja, kas absorbē un transportē kvēpa daļiņas, novēršot to salipšanu, tādā veidā neradot nosēdumu veidošanos.

Ietekme uz dzinēja veiktspēju un degvielas patēriņu

Pareizi izvēlēta motoreļļa spēj ievērojami samazināt berzi starp dzinēja sasaistītajiem komponentiem, tā rezultātā uzlabojot arī dzinēja veiktspēju, kā arī palīdzot samazināt degvielas patēriņu. Taču, ja motoreļļa nespēj pietiekami ātri radīt darbam nepieciešamo spiedienu, tas var negatīvi ietekmēt jaudas paātrinājumu un atspoguļoties arī degvielas rēķinos.

Izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas aizsargāšana

Diemžēl tradicionālās sastāvdaļas, ko parasti izmanto eļļas piedevām, izraisa filtra bojājumus, neatgriezeniski aizsērējot tā poraino struktūru, tādēļ EURO 4 standarts, kas ir spēkā kopš 2006. gada, dīzeļdegvielas ražotājiem ir noteicis izmantot daļiņu filtrus (DPF, FAP). Dīzeļdzinējiem ar daļiņu filtriem ir nepieciešamas īpašas jaunākas paaudzes eļļas jeb eļļas ar zemu pelnu daudzumu (low-SAPS), kas satur dažādus uzlabojumus dzinēja kvalitātes nodrošināšanai.

Aizsardzība pret Low Speed Pre-Ignition parādību benzīna dzinējos

Neskatoties uz izcilo veiktspēju, ko spēj sniegt jaunās paaudzes samazinātie dzinēja izmēri, tiem piemīt arī vairāki mīnusi, kas var būtiski ietekmēt dzinēja kalpošanas laiku. Zemu apgriezienu diapazonā (1500-2000 apgr./min.), kad dzinējs ir ļoti noslogots un piepildīts ar gaisu, rodas parādība, kas tiek dēvēta par Low Speed Pre-Ignition (LSPI). Tā ir parādība, kas saistīta ar degvielas un gaisa maisījuma aizdegšanos kompresijas laikā, kas notiek pirms faktiskās aizdedzes. Priekšlaicīgu aizdegšanos izraisa nesadegušas, kvēlojošas eļļas daļiņas vai joprojām degoša liekā degviela, kas atrodas sadegšanas kamerā. LSPI izraisa virzuļa apvalka triecienus pret cilindra čaulu, kas rezultātā izraisa nopietnus dzinēja bojājumus. Turklāt, ja dzinējs ir ļoti noslogots un šajā brīdī degviela ar gaisu nav ideāli sajaukta, tad veidojas nepareizi degmaisījumi. Taču tālāk, degšanas procesā, veidojas kvēpi, kas spēj nodarīt vēl lielāku kaitējumu nekā varētu domāt pirmajā brīdī. Kvēpi izplūdes gāzēs rada  papildu slodzi benzīna daļiņu filtra sistēmā (GPF), bet, no sadegšanas kameras nokļūstot motoreļļā, tie pamatīgi to piesārņo. Tas savukārt rada nepieciešamību palielināt eļļas darba kapacitāti, lai izkliedētu kvēpus, un tā rezultātā samazinātu piesārņojumu.

Aizsardzība pret sadales ķēdes nodilumu

Pēdējos gados ir konstatēts, ka liels daudzums kvēpa, kas atrodas motoreļļā, negatīvi ietekmē sadales ķēdes kvalitāti un kalpošanas laiku. Kvēpi uz ķēdes vārpstiem iedarbojas abrazīvi, izraisot ķēdes stiepšanos, kas rezultātā var sabojāt pašu dzinēju. Atbilstoša eļļa spēj novērst kvēpu nogulsnēšanos uz ķēdes posmiem, tādējādi to aizsargājot. Ir vērts uzsvērt, ka tas attiecas ne tikai uz dīzeļdzinējiem, bet arī uz benzīna dzinējiem ar tiešo degvielas iesmidzināšanu.

“Populāriem, vecāka gada gājuma dzinējiem jaunākas eļļas izmantošana (ja vien tā neatbilst ražotāja nosacījumiem), protams, nav obligāta, taču vairumā gadījumu tā labvēlīgi ietekmēs dzinēja kvalitāti. Taču otrādāk – vecāku tipu motoreļļas izmantošana jaunākiem dzinējiem nekad nebūs labs variants. Jauno tehnoloģiju attīstība, kā arī izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu paplašināšana, izvirza specifiskas prasības, un to neievērošana parasti nozīmē dzinēja darba funkciju pasliktināšanos, saīsinātu tā ilgtspēju un izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas mūžu, kā arī var izraisīt degvielas patēriņa pieaugumu,” norāda “TotalEnergies” tehniskās nodaļas vadītājs Andžejs Hušatinskis.