Katra septītā elektroauto nobraukums var būt viltots 12

Lietotas automašīnas pirkumam jābūt iepriecinošam notikumam, taču caurspīdīguma trūkums tirdzniecībā var prieku apslāpēt. Šajā ziņā situācija nav mainījusies arī aizvien pieaugot elektroauto popularitātei.

Daudzi cilvēki pārsēžas elektromobiļos, lai samazinātu izmešus, ekspluatācijas un remonta izmaksas. Savukārt veiktajā pētījumā atklāts, ka elektroauto cieš no tiem pašiem krāpniecības veidiem, kā iekšdedzes dzinēja spēkrati. Tajā skaitā arī no nobraukuma viltošanas.

Arī elektroauto nobraukumu var “attīt”

Cilvēkiem sniedzot priekšroku klusam un oglekļa neitrālam pārvietošanās veidam, pretstatā fosilajai degvielai un trokšņainiem dzinējiem, elektroauto ir nākotne. Lai arī valstis pamazām samazina elektrisko automašīnu izmantošanas labumus, šos spēkratus tāpat ir vieglāk uzturēt. Kā arī tehnoloģiskajā ziņā tie ir krietni attīstītāki nekā dīzeļa un benzīna automobiļi.

Taču diemžēl jebkuru elektroauto ir iespējams “attīt”. Šādiem auto ir tieši tāds pats digitālais odometrs, kā jebkuram citam automobilim. Pie tam digitālo odometru manipulēt ir krietni vieglāk nekā mehānisku odometru, kas atrodams vecākos auto.

Saskaņā ar auto vēstures izpētes uzņēmuma “carVertical” informāciju, 15,6 % no visiem Eiropas transportlīdzekļiem ir viltots nobraukums. Elektroauto īpatsvars šajā ziņā ir visai līdzīgs – 13,4 % elektromobiļu odometra rādījumi ir manipulēti. Dati norāda uz to, ka elektroauto un iekšdedzes dzinēju spēkratu pircēji saskaras ar teju vienādu nobraukuma viltošanas risku.

40 % elektroauto ir iekļuvuši negadījumā

Vai zinājāt, ka katra otrā Eiropas lietotā automašīna ir iekļuvusi satiksmes negadījumā? 43,6 % elektroauto arī ir cietuši negadījumā, tādējādi nonākot līdz tam, ka bojājumi šādiem auto ir ierasta parādība. Elektroauto vadītāji pārsvarā pārvietojas pilsētās. Tādēļ negadījumu skaits varētu palielināties, elektroauto parkam kļūstot aizvien vecākam.

Satiksmes negadījumi var būt gan nebūtiski, gan arī pavisam nopietni. To rezultāti var būt novērojama rāmja, piekares deformācija, priekšlaicīgai korozija un bojāti akumulatori. Vairums šo bojājumu ir novēršami, taču bojāts elektroauto akumulators ir steidzami jāmaina, lai izvairītos no īssavienojuma vai ugunsgrēka riskiem. Jauns akumulatoru komplekts ir dārgs, tādēļ daži autovadītāji varētu mēģināt pārdot savu spēkratu kā “ne sistu, ne krāsotu”.

Odometra “attīšana” slēpj akumulatora patieso stāvokli
Odometra rādījums ir lielisks veids, kā novērtēt auto tehnisko stāvokli. Lielākā daļa elektroauto ražotāji akumulatoriem nodrošina vismaz 100 000 km nobraukuma garantiju. Taču akumulatori var kalpot arī pēc 320 000 km atzīmes odometrā.

Transportlīdzekļa nobraukums var palīdzēt noskaidrot, cik daudz jaudas ir atlicis akumulatorā. Taču uz nobraukuma rādījuma vien paļauties ir riskanti, jo tas var būt viltots. Tāpat var pārstartēt arī baterijas ilgtspējas sensoru. Krāpnieki šos datus var pielāgot dažu minūšu laikā. Tādēļ ir jāveic papildu piesardzības pasākumi, lai nodrošinātos, ka auto ir prasītās cenas vērts.

“Atkarībā no tās kapacitātes akumulatora maiņa var izmaksāt vairākas desmitus tūkstošus eiro vai pat pusi no mašīnas vērtības. Šī ir elektroauto pati dārgākā detaļa. Taču kopumā elektroauto uzturēšana ir lētāka nekā auto ar iekšdedzes dzinējiem,” saka Mats Buzelis, “carVertical” komunikācijas vadītājs.

Lietotu auto tirgotāji var iegūt lielāku peļņu par pārdotajiem spēkratiem, manipulējot ar nobraukuma datiem. Līdz ar to odometra rādījuma grozīšana kā krāpniecības veids nekur šobrīd nepazudīs. Automašīnām kļūstot aizvien modernākām, krāpnieki pielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Šī brīža tendences norāda, ka elektrizēts autoparks šo problēmu neatrisinās.