Motoreļļas izvēle vecākiem dzinējiem: vai biezāka būs labāka? 17

Vai esi dzirdējis gadījumus, kad autovadītāji paši vai mehāniķi pēc saviem ieskatiem nolemj nomainīt ierasto motoreļļu uz “biezāku”? Saskaņā ar senām teorijām un dažu mehāniķu nelokāmo pārliecību šāds solis paildzina dzinēja kalpošanas laiku, turklāt mazina motoreļļas patēriņu automašīnām, kuru nobraukums pārsniedz 100 000 km.

Taču efekts var būt gluži pretējs iecerētajam. "TotalEnergies" eksperts brīdina par šādas prakses iespējamiem riskiem.

Tautas termins “biezāka” motoreļļa attiecas uz tās viskozitātes pakāpi un blīvumu, tādēļ vēl joprojām daudzi autovadītāji un pat automehāniķi uzskata, ja eļļa ir “biezāka” jeb “blīvāka”, tā labāk ieeļļos un noblīvēs dzinēju. Šis pieņēmums ir aplams un tam nav pamatojuma un vairumā gadījumu šī izvēle nevis paildzina dzinēja kalpošanas laiku, bet pretēji —  to saīsina.

Blīvums un viskozitāte —  pamata zināšanas

Sarunvalodas termins “eļļas blīvums” no tehniskā viedokļa nav pareizs termins, jo blīvums ir īpatnējā masas noteikšana, un tam ir ļoti maza saistība ar eļļas viskozitāti. Savukārt viskozitāte nosaka, cik viegli eļļa plūst noteiktā temperatūrā. Jo augstāka viskozitāte, jo lielāka ir iekšējā pretestība, kas nozīmē, ka šķidrums plūst lēnāk. Tirgū pieejamo eļļu viskozitāte tiek noteikta pēc SAE standartiem (SAE 0W-20; 5W-30; 5W-40;10W-60).

Nereti gadās, ka uz iepakojuma norādītā  “biezā” eļļa karstā dzinējā kļūst izteikti “šķidra” un otrādi – uz iepakojuma aprakstītā “šķidrā” eļļa, pēc uzsilšanas dzinējā var izrādīties “biezāka”. Tas izriet no eļļas viskozitātes indikatora, piemēram, 15W-40 eļļai, salīdzinot ar 0W-40 eļļu, istabas temperatūrā būs augstāka viskozitāte. Pie 1000°C temperatūras abām eļļām būs vienāda viskozitāte, tomēr augstākā temperatūrā, t.i., karstākās vietās dzinējā, 0W-40 eļļai būs augstāka viskozitāte nekā 15W-40 eļļai. Acīmredzot jēdzieni “biezs” un “šķidrs” nav jāuztver tik burtiski, jo šajā kategorijā vienīgais pareizais termins ir “viskozitāte”.

“Motoreļļu tirgū ir ļoti daudz un dažādu patiesību un pieņemto teoriju. Viena no tām diemžēl ir tāda, ka vecākiem dzinējiem ar lielāku nobraukumu vajadzētu lietot lielāka “blīvuma” eļļu. Realitātē pat zināšanas tikai par motoreļļas viskozitāti vēl nav pietiekamas, jo nu jau viena veida eļļas klāsta robežās parādās dažādi varianti. Noteikti nevajadzētu paļauties arī uz eļļas izskatu, kamēr tā ir iepakojumā, jo īpaši tādēļ, ka mēs to parasti redzam istabas temperatūrā. Krāsa, caurspīdīgums un smarža istabas temperatūrā mums neko nestāsta par eļļošanas īpašībām ekspluatācijas laikā,” norāda “TotalEnergies” tehniskās nodaļas vadītājs Andžejs Hušatinskis (Andrzej Husiatyński).

Kādas būtiskas sekas atstāj nepareizi izvēlēta motoreļļa?

Dažus dzinējus, neatkarīgi no to vecuma un nobraukuma, nedrīkst uzpildīt ar motoreļļu, kurai ir pārāk augsts viskozitātes līmenis. Tas var izraisīt problēmas ar hidraulisko zobsiksnu spriegotāju darbību, hidrauliskā vārsta atstarpes regulēšanu vai hidrauliski vadāmu sadales vārpstas fāzēšanu.

Nepareizi izvēlēta motoreļļa:

·         Mazina aizsardzību pret priekšaizdegšanos. Var tikt palielināta LSPI (Low Speed Pre-Ignition) parādība turbo benzīna dzinējos ar tiešo izsmidzināšanu.

·         Mazina aizsardzību pret kvēpu nogulsnēšanos uz atsevišķiem ķēdes posmiem.

·         Mazina saderību ar vārstu hidraulisko sistēmu un izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām (DPF, GPF).

·         Sliktāk dzesē dažādus dzinēja komponentus.

·         Satur aktīvās pretnodiluma piedevas, kas nodrošina dzinēja aizsardzību, bet to sastāvs var atšķirties un nebūt saderīgs, tādējādi sliktāk aizsargājot zobratu un siksnu pret izstiepšanos.

“Meklēt eļļu ar augstāko iespējamo viskozitāti ir ļoti riskanti, jo dzinēja ražotāja standarti ir jāņem vērā kā prioritāte. Pārāk zema vai pārāk augsta viskozitāte atspoguļojas caur dzinēja darbības un pretestības izmaiņām. Rezultātā nepārdomāta eļļas maiņa var beigties ar pastiprinātu dzinēja skaļumu un samazinātu veiktspēju, toties sliktākajā gadījumā – ar zobsiksnas pārrāvumu. Tāpēc, kā vienmēr, atgādinām, ka eļļa jālieto atbilstoši ražotāja apstiprinājumam un viskozitātes pakāpes izmaiņas drīkst veikt tikai ražotāja noteiktajā diapazonā un saskaņā ar apstiprinājumu, neatkarīgi no tā, vai motora nobraukums ir 100 vai 300 tūkstoši km,” atgādina Andžejs Hušatinskis.

Un kā ir ar hibrīdauto dzinējiem?

Pilsētvidē hibrīda motors tiek pakļauts svārstībām, ko rada  nepārtrauktā noslāpšana un atkārtota ieslēgšanās (start&stop sistēmas dēļ). Paātrinājuma laikā, kad pēc iedarbināšanas ir lielāka nepieciešamība pēc jaudas, tas nekavējoties tiek pakļauts augstiem apgriezieniem, kas nozīmē, ka motoreļļai tas nekavējoties jāieeļļo. Tieši šī iemesla dēļ, hibrīdam paredzētajām motoreļļām ir jābūt ar pietiekami zemu viskozitāti un efektīvu plūstamību. Tāpēc šāda tipa dzinējiem 0W-20 viskozitātes eļļas tiek noteiktas kā standarts. Atsevišķos gadījumos nepieciešama 0W-8 viskozitātes motoreļļa.