Eksperts skaidro: Vai LongLife cikli starp eļļas maiņām ir ieteicami vai kaitīgi dzinējam? 28

Arvien modernāki automobiļi, bet jautājums nemainīgi aktuāls — vai tā dēvētie LongLife cikli starp eļļas maiņām ir ieteicami, iespējami vai drīzāk kaitīgi tavam auto?

“Total Energies” eksperts Andrejs Hušatinskis (Andrzej Husiatyński) atbild uz šo jautājumu un skaidro, cik bieži jāmaina eļļa, lai nodrošinātu pēc iespējas ilgāku dzinēju kalpošanas laiku.

LongLife intervāls starp eļļas nomaiņām attiecas uz garākiem apkopes intervāliem, ko iesaka lielākā daļa jauno automobiļu ražotāju, balstoties uz ekoloģijas un ekonomikas principiem. Izdevīgi planētai, jo retāka apkope nozīmē mazāk utilizējamās eļļas, kā arī izdevīgi naudas maciņam, jo mazākas apkopes izmaksas gada griezumā. Tomēr no nepārdomātas un nepamatotas LongLife cikla ievērošanas var ciest dzinēja kalpošanas laiks. Svarīgi atcerēties, ka jaunākos automobiļos eļļas maiņas intervāls borta datorā atgādinās par vajadzīgo nomaiņu, bet vecākos auto šādas opcijas nav, tādēļ vadītājs ievēro eļļas maiņas intervālu pēc 30 000 km.

Kādā gadījumā LongLife intervāls ir laba izvēle?

LongLife apkopes grafiks jeb intervāls balstās uz statistiku. Tiek pieņemts, ka automašīnas vadītājs brauc atbilstoši noteikumiem, mēreni klimatiskos apstākļos ar vieglu transportlīdzekļa noslodzi, kas nozīmē braukšanu pa līdzeniem piepilsētas ceļiem vairāk kā 20 km, bez luksoforiem krustojumos, ar nelielu satiksmi, ātrumā no 80 līdz 90 km/h. Apstākļi, kas atbilst minimālai dzinēja slodzei un zemākai degvielas patēriņa intensitātei. Problēma gan ir tā, ka šādi brauc ļoti maz autovadītāju, un tieši šī iemesla dēļ eļļas maiņas intervāli ir jāpielāgo individuāli. Protams, tos nevar pagarināt bezgalīgi, taču intervāla saīsināšana, neatkarīgi no ražotāja ieteikumiem, tomēr būs labāka izvēle, nekā “vilkšana līdz pēdējam”.

Automašīnās, kas aprīkotas ar plašu pašdiagnostikas sistēmu, borta dators dažkārt parāda ziņojumu, kas norāda, ka eļļa jāmaina pirms plānotā laika. Tas parasti nenotiek, pamatojoties uz eļļas piesārņojuma pakāpes diagnostiku, izmērot elektrisko pretestību. Jo lielāks ir degvielas patēriņš un sarežģītāki braukšanas apstākļi, jo lielāks ir eļļas piesārņojums un oksidācija.  Automašīnām, kas aprīkotas ar plašu pašdiagnostikas sistēmu, dažkārt gadās, ka borta dators parāda paziņojumu, kas liek nomainīt eļļu pirms termiņa. Sistēma ņem vērā braukšanas stilu un transportlīdzekļa ekspluatācijas apstākļus. Ja viss darbojas nevainojami — LongLife intervāls, visticamāk, nenodarīs nekādu kaitējumu. Ja automašīna ir noslogota, tas gan intervāls ir jāsaīsina.

Faktori, kas ietekmē eļļas maiņas biežumu

Pilsētas satiksme. Mazas distances, bieži un intensīvi “uzrāvieni” un braukšana ar nepietiekami uzsildītu dzinēju – tie ir galvenie faktori, kas liecinās par nepieciešamību eļļu mainīt biežāk nekā parasti. Ilgstošu braukšanu ar aukstu dzinēju var pielīdzināt braukšanai ar sakarsušu dzinēju – vienādi bīstama un nevēlama. Turklāt bieža auto iedarbināšana un nemitīga gāzēšana un bremzēšana palielina degvielas patēriņu, kas nozīmē lielāku eļļas piesārņojumu.

Kompresijas zudums un piesārņota eļļa. Ar laiku un nobraukumu dzinējs lēnām savu zaudē veiktspēju, kas nozīmē biežākas eļļas maiņas. Nolietotas degvielas padeves un ieplūdes sistēmas detaļas var piesārņot eļļu ar degvielu, kvēpiem vai mitrumu. Ilgāk kalpojuši dzinēji ar lielu nobraukumu bieži vairs “netur” kompresiju, kas sarežģī sadegšanas procesu un var izraisīt lielāku izplūdes gāzu nonākšanu karterī. Tas ievērojami saīsina eļļas lietošanas ilgumu. Dažkārt šāda paātrināta eļļas nomaiņa pat ir nepieciešama citādi motoreļļa kļūst piesārņotāka un var atšķaidīties ar degvielu, ja degšanas process ir bojāts.

Aizsērējis DPF (kvēpu) filtrs. Kad DPF filtrs ir jau stipri aizsērējis ar pelniem, tā kapacitāte ievērojami samazinās. Svarīgs faktors ir kvēpu daudzums, ko tas spēj uzņemt, lai sadedzinātu eļļu. Notiek biežāka piespiedu DPF “regenerācija”, kas var palielināt degvielas daudzumu eļļā. Kritiskos gadījumos eļļas līmenis var paaugstināties virs maksimālās atzīmes uz mērstieņa. Tas nozīmē, ka eļļas smērvielu īpašības pasliktinās, un eļļa ir jāmaina biežāk.

Automobiļa uzlabošana jeb tā sauktais tjūnings kļūst arvien populārāks, jo īpaši, pateicoties automašīnu aprīkošanai ar turbokompresoriem jau rūpnīcā. Mūsdienās pat nav nepieciešams apmeklēt servisu – moduļus, kas maina dzinēja parametru iestatījumus, var viegli pasūtīt internetā, un to uzstādīšana transportlīdzekļa datoram parasti ir ļoti vienkārša. Tomēr jebkura dzinēja parametru modifikācija, īpaši jaudas palielināšana, maina transportlīdzekļa darbības nosacījumus. Lielāka jauda rada lielāku termisko slodzi gan dzinējam, gan eļļai, kas paātrina tās oksidēšanos un nolietošanos. Turklāt nekvalitatīvi uzlabojumi bieži izraisa pārmērīgu degvielas padevi paātrinājuma laikā, kas vēl vairāk ietekmē dzinēja darbību. Tāpēc, veicot šādas izmaiņas, biežāka eļļas maiņa kļūst kritiski nepieciešama, lai nodrošinātu dzinēja ilgmūžību un drošu darbību.

Cik bieži nepieciešams mainīt eļļu?

Ja ekspluatācijas apstākļi ievērojami atšķiras no ideālajiem, ieteicams samazināt eļļas maiņas intervālu vismaz par 1/3 no ieteicamā nobraukuma. Agrāk tika pieņemts, ka dīzeļdzinēju motoreļļa jāmaina biežāk nekā benzīna dzinējos, taču mūsdienās, konstrukcijas īpatnību dēļ, arī benzīna dzinēji ir kļuvuši tikpat prasīgi. Eļļas maiņa nepieciešama arī pie zema gada nobraukuma. Autovadītājiem, kuri ikdienā brauc maz, arī vajadzētu izvēlēties īsākus intervālus starp eļļas maiņām. Motoreļļas sistēma nolietojas arī laika gaitā, ne tikai nobraukuma dēļ. Ja gadā tiek nobraukti tikai 3 000 kilometru, eļļu vajadzētu mainīt aptuveni reizi gadā. Dažu mēnešu nobīde starp eļļas maiņām šajā situācijā nebūs dzinējam bīstama.