Uzkrājies liels izlietotas motoreļļas apjoms – kur to nodot? 14

Latvijas tirgū ik gadu nonāk teju 14 500 tonnu (pēc pēdējiem datiem 2023.gadā – 14 405 tonnas*) dažāda veida smēreļļu, t.sk. arī motoreļļas, kas ir viens no autoservisos visbiežāk radītajiem bīstamajiem atkritumiem, kam nepieciešama speciāla apsaimniekošana. No tirgū laistā apjoma 54,3% jeb 7821 tonna šo vielu “aizplūst garām” to pareizai apsaimniekošanai, tādējādi draudot piesārņot vidi.

"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis: “Normatīvajos aktos ir stingri noteiktas prasības pareizai bīstamo atkritumu apsaimniekošanai, tomēr mūsu pieredze, kā arī dati rāda, ka šīs prasības ne vienmēr tiek godprātīgi ievērotas. Izlietotās motoreļļas atgūt pārstrādei ir liels izaicinājums. Kā visbūtiskākais iemesls ir šo atkritumu radītāju atbildīgas rīcības trūkums tos atbilstoši nodot. Šajos gadījumos tiek radīts risks šiem atkritumiem tikt nelikumīgi sadedzinātiem vai izlietiem dabā. Tā ir neatļauta un sodāma rīcība, tādēļ aicinām būt atbildīgiem, jo jebkuri atkritumi, it īpaši “ķīmiskie”, dabā atstāj būtisku piesārņojumu, ko varam novērst tikai katrs ar savu rīcību.”

Ja redzat, ka jums piederošā īpašumā – autoservisā, lauku saimniecībā, rūpnīcā vai cita veida uzņēmumā vai arī savā mājoklī – ir uzkrāta motoreļļa, "Latvijas Zaļais punkts" aicina sazināties ar atkritumu apsaimniekotāju, kam ir izsniegta speciāla atļauja bīstamo atkritumu apsaimniekošanai, un nodot atstrādāto motoreļļu atbildīgi.

“Dati par to, cik liels apjoms izlietotās smēreļļas netiek atbilstoši apsaimniekotas, liecina, ka tās var būt tiešs drauds vidē. Apskatot zināmākos sludinājumu portālus, var secināt, ka motoreļļas tiek izmantotas siltumenerģijas ražošanai - t.i. sadedzinātas tam nepiemērotās apkures sistēmās, piesārņojot gaisu. Tāpat ir risks, ka tās tiek  izlietas dabā, kur tās var piesārņot augsni un gruntsūdeni. Cilvēku izdomai nav robežu un tāpat arī viņu rīcības radītajam vides piesārņojumam. Jāuzsver, ka izlietoto motoreļļu var pārstrādāt, tādējādi taupot dabas resursus un samazinot arī piesārņojuma riskus,” turpina Kaspars Zakulis.

"Latvijas Zaļais punkts" atgādina, ka bīstamos atkritumus jau to rašanās vietās jāapsaimnieko atbildīgi - jāuzglabā tikai izturīgos un drošos konteineros un pēc tam jānodod atkritumu apsaimniekotājam, kuram ir izsniegta speciāla atļauja. Daļa bīstamo atkritumu ir viegli uzliesmojoši un rada paaugstinātu ugunsbīstamību. Sadedzinot motoreļļas tam neatbilstošās apsildes ierīcēs, atmosfērā nonāk virkne kaitīgo vielu, piemēram, hlors, broms, naftas produkti, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži un citi ķīmiskie savienojumi. Bīstamo atkritumu atbilstoša apsaimniekošana ir Valsts Vides dienesta (VVD) uzraudzībā, un, ņemot vērā šo kaitīgo vielu nodarījumu videi, neatbilstoša to apsaimniekošana ir sodāma.