Ceļošana ar savu automašīnu kļūst arvien populārāka. Pareiza bagāžas izvietošana ir būtiska, jo ietekmē gan degvielas patēriņu, gan auto vadāmību un kopējo drošību uz ceļa. Arī šķietami ērts risinājums – jumta bagāžnieks – var radīt problēmas, ja izvēlēts vai lietots nepārdomāti.
Ekspertu padomos jumta bagāžnieka izvēlē un lietošanā dalās ceļojumu entuziasti – Aiļu ģimene – un “Inter Cars” Produktu vadītājs Ints Purmalis.
Ģimenes ceļojums sākas ar bagāžas loģistiku
Ja mašīnā brauc divi pieaugušie un divi bērni, katrs centimetrs kļūst nozīmīgs. Ar šo izaicinājumu labi pazīstama ir Aiļu ģimene – pieredzējuši autoceļotāji, kas gadu gaitā apguvuši, kā sapakot visu nepieciešamo, nezaudējot komfortu pat braucot ar nelielu automašīnu.
“Mūsu ceļojums sākas jau mājās – ar sarakstu un vienošanos, kur kas tiks likts,” stāsta Miķelis Ailis, divu bērnu tētis. “Primārās lietas, ko izmantosim ceļā, novietojam bagāžnieka priekšpusē, bet pārējo – kas būs vajadzīgs tikai galamērķī – dziļāk, vai automašīnas jumta kastē.” Viņš piebilst, ka mantu kompakta iepakošana var būt laikietilpīga, un labāk to paveikt pirms ceļojuma, nevis katrā pieturā no jauna krāmēt jumta kasti.
Četri cilvēki, bagāža un vidēja izmēra hečbeks
“Ceļojumos izmantojam vidēja izmēra hečbeku. Diviem pieaugušajiem un diviem bērniem vietas bieži vien pietrūkst – jāietilpina gan bērnu rati, gan slēpes, zābaki, drēbes, rotaļlietas un vēl kas tik ne. Tad talkā nāk jumta kaste. Tur liekam mantas, kuras nepieciešamas tikai galamērķī.”
To, cik ļoti jumta kastes izvēle ietekmē brauciena kvalitāti, zina stāstīt “Inter Cars” Produktu vadītājs Ints Purmalis. “Izvēle sākas ar jautājumu – ko, cik daudz un cik tālu vedīsim.”
“Lielās jumta kastes, piemēram, ap 180–200 cm, būs gana ietilpīgas, lai paņemtu līdzi slēpes, snovborda dēli vai bērnu ratus. Savukārt mazas jumta kastes, kas ir 140-160 cm garumā, vairāk piemērotas mazākām automašīnām un somu pārvadāšanai,” skaidro Purmalis.
Speciālists iesaka pievērst uzmanību arī kastes atvēršanas mehānismam – daudzus modeļus iespējams atvērt no abām pusēm, turklāt tos var viegli uzlikt bez instrumentiem. Ne mazāk svarīga ir aerodinamika – zemāks kastes profils nozīmē mazāku troksni salonā brauciena laikā un zemāku degvielas patēriņu.
Ko vest jumta kastē, ko - labāk auto salonā?
Aiļu ģimene atzīst, ka cenšas sakrāmēt mantas tā, lai ceļā jumta kaste jāver vaļā pēc iespējas retāk. “Jumta kastē liekam tikai to, kas vajadzīgs galamērķī. Ceļam nepieciešamās lietas – uzkodas, rezerves drēbes, rotaļlietas, higiēnas lietas - liekam salonā vai bagāžnieka priekšpusē.”
Lai gan šķiet, ka jumta kastē var salikt visu, tai ir gan izmēra, gan funkciju, gan drošības ierobežojumi. “Mēs nekad nevedam jumta kastē trauslas vai ļoti vērtīgas lietas,” saka Miķelis Ailis. “Jumta kastē varam ielikt slēpju zābakus, ja dodamies uz kalniem, rezerves drēbes, bērnu ratus.”
Arī Ints Purmalis to apstiprina, ka jumts nav tik drošs kā salons – ne sadursmes, ne temperatūras ziņā. Turklāt smagāki priekšmeti var ietekmēt arī auto vadāmību.
Tipiskas kļūdas automašīnas bagāžas organizēšanā
Pēc Aiļu ģimenes pieredzes, problēmas sākas, ja par mantu izvietojumu nav domāts laicīgi. Jāatstāj arī nedaudz brīvas vietas kādam suvenīram vai neplānotam iepirkumam. “Mēs parasti atstājam ap 15–20% brīvas vietas,” saka Miķelis Ailis.
Savukārt Ints Purmalis norāda uz vēl vienu kļūdu - gadās, ka izvēlētā jumta kaste ir par garu un traucē atvērt bagāžnieku. Tāpēc svarīgi ievērot ražotāja norādījumus un pārbaudīt, vai auto reliņi sader ar konkrēto modeli. Viņš arī iesaka – ja kaste netiek izmantota, labāk to noņemt. Samazināsies degvielas patēriņš un trokšņi salonā.
Aiļu ģimene vienmēr tur pa rokai noderīgas lietas: “Galvas lukturīši, ārējās uzlādes baterijas jeb powerbank, neliela gāzes plītiņa un termoss ar siltu dzērienu – it īpaši ziemā, ja gadās gaidīt palīdzību uz ceļa.” Arī jumta kastei viņi pievērš papildu uzmanību. Līdzi vienmēr ir kāda elastīgā siksna – ja nepieciešams, kasti var papildus nostiprināt.
“Esam dzirdējuši stāstus, kur slēpes aizlido no magnētiskajiem turētājiem uz šosejas,” stāsta Aiļu ģimenes galva. “Jāatceras, ka arī kastei ir savi nosacījumi. Piemēram, iebraucot pazemes stāvvietā, jāatceras, ka uz jumta ir kaste.”
Aiļu ģimenes galvenais ieteikums ir nebaidīties no neparedzētām situācijām. “Ceļojums ir piedzīvojums. Arī saplīsis auto ceļa malā ir piedzīvojums,” viņi saka. “Tāpat nav iespējams par visu padomāt, jo vienmēr kaut kas aizmirsīsies. Svarīgākais, lai pats esi gatavs doties ceļā.”
