Iedzīvotājiem tagad pieejama Rīgas pašvaldības apsekoto un marķēto patvertņu karte 9

Lai veicinātu iedzīvotāju informētību par pieejamām patvertnēm krīzes situācijās, Rīgas pašvaldība ir publicējusi digitālu karti, kurā iekļautas tās patvertnes, kuras Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes speciālisti ir apsekojuši, atzinuši par derīgām un kuras atrodas pašvaldības vai jauktā īpašumā.

Rīgas patvertņu karte publicēta portālā georiga.eu sadaļā “Drošība”, kur izveidots arī atsevišķs drošības informācijas slānis.

“Kamēr visas valsts marķēto droša patvēruma vietu kartes izveide vēl ir procesā, esam nolēmuši rīkoties proaktīvi un publicēt Rīgas pašvaldības īpašumā esošo, apsekoto un marķēto droša patvēruma vietu karti, kura no šodienas pieejama platformā “georiga.eu”. Esam izveidojuši īpašu drošības informācijas slāni, kurā iespējams apskatīt ne tikai patvertnes, bet arī iedzīvotāju pulcēšanās vietas un kritisko bankomātu atrašanās vietas,” norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Karte atspoguļo tikai tās patvertnes, kas ir pašvaldības pārziņā un atbilst publiskam vai lokālam piekļuves veidam. Šāda pieeja nodrošina pārskatāmu un iedzīvotājiem saprotamu informāciju par drošas uzturēšanās vietām krīzes gadījumā. Kartē pagaidām nav iekļautas tās patvertnes, kuras ir valsts vai privātā īpašumā, jo to publiskošanai nepieciešams īpašnieka individuāls saskaņojums.

Šogad Rīgas pašvaldība patvertņu sakārtošanai budžetā paredzējusi 1,2 miljonus eiro, un papildus tam piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums 5,8 miljonu eiro apmērā. Šie līdzekļi ļaus tuvākajos gados sakārtot un labiekārtot aptuveni 150 droša patvēruma vietas visā Rīgas teritorijā.

VUGD patlaban Rīgā ir apsekojis 579 objektus, kas būtu piemēroti patvērumam. No pašvaldībai piederošajiem 317 objektiem 218 atzīti par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem. To skaitā ir 118 ir skolas, universitātes, zinātniskās pētniecības vai sporta ēkas, septiņas ārstniecības vai veselības aprūpes iestādes, 15 sociālo grupu kopdzīvojamās mājas, 42 administratīvās ēkas (biroji, kultūras ēkas, baznīcas, muzeji, bibliotēkas, noliktavas), bet 36 - citas ēkas, piemēram, dzīvokļu mājas, garāžas, rūpniecības ēkas, stacijas, veikali un viesnīcas. Rīgas pašvaldība patlaban veikusi patvēruma vietu marķēšanu 65 objektos, kas apskatāmi arī kartē. Marķēto objektu skaits tiks pastāvīgi papildināts un iekļauts kartē.

Rīgas dome turpinās darbu pie patvertņu sistēmas pilnveidošanas, sadarbojoties ar valsts un nevalstiskajiem partneriem, lai iedzīvotājiem nodrošinātu maksimāli pieejamu un saprotamu informāciju par drošības iespējām.

Jau vēstīts, ka iedzīvotāju informēšanai par civilās aizsardzības jautājumiem Rīgas pašvaldība šogad rīko semināru ciklu, kas visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Pirmais seminārs jau notika 20. martā Teikā, pulcējot kuplu dalībnieku skaitu, 23. aprīlī notiks seminārs Āgenskalnā, maijā Centra apkaimē, bet jūnijā – Bolderājā. Pēc pauzes vasaras mēnešos semināri turpināsies citās apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties šeit: https://apkaimes.lv/aic/apkaimju-koordinatori/

Semināros iedzīvotājiem ir iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņems informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pagājušajā gadā Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.