Pēc vairāku gadu darba pabeigta Latvijas-Krievijas robežžoga izbūve 280 kilometru garumā. Tas ir viens no nozīmīgākajiem valsts drošības infrastruktūras projektiem, atzīst gan Iekšlietu ministrija, gan "Valsts nekustamie īpašumi".
Projekta budžets ir 166 miljoni eiro, un vēl 20 miljonus eiro nākamgad ieguldīs patrulēšanas infrastruktūras un tehnoloģiju izbūvē.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) norāda, ka turpinās robežas aprīkošana ar viedās tehnoloģijas iekārtām. "Mūsu virsmērķis ir izveidot modernāko robežapsardzību uz Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas," uzsver ministrs.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pauž, ka Latvijas-Krievijas robežas žoga izbūves pabeigšana un vienlaikus attīstītā infrastruktūra stiprina Valsts robežsardzes spējas ikdienas darbā.
Patlaban no SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" ("Igate") izbūvētā žoga posma ekspluatācijā nodoti 72 kilometri, bet 27 kilometri iesniegti nodošanai ekspluatācijā.
Paralēli žoga izbūvei VNĪ vadībā turpinās darbs pie pārējās robežas joslas infrastruktūras sakārtošanas, kas ietver patruļtakas, laipas un citus inženiertehniskos risinājumus.
Atbilstoši Valsts robežsardzes noteiktajām prioritātēm un valdības lēmumam VNĪ šogad vasarā sāka noslēdzošo posmu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvē Valsts robežsardzei prioritārajos posmos gar Latvijas-Krievijas robežu apmēram 41,26 kilometru garumā posmos, kuros iepriekšējā periodā tā nav tikusi izbūvēta, tostarp īpaši purvainos apvidos. Noslēgti deviņi līgumi ar trim būvuzņēmējiem - VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", personu apvienību "Ramda C-MIKOR" un SIA "Citrus Solutions" - par kopējo summu 17,9 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas iekļauj būvniecības ieceres izstrādi, būvniecības darbus un autoruzraudzību.
Šie darbi paredz patruļtaku izbūvi, no kurām 2,9 kilometri paredzēti īpaši mitrā un purvainā apvidū gar Peiteļa ezeru, kur, lai nodrošinātu teritorijas šķērsošanas iespējas, jābūvē pontonu patruļtakas. Būvdarbu laikā paredzēta arī torņa un pievedceļa izbūve pie Zilezera, paredzēta arī kuteru un laivu nolaišanas vieta ar pontonu piestātni pie Peiteļa ezera, kā arī dzelzceļa pārbrauktuves un piebraucamā ceļa izbūve Opoļu robežapsardzības nodaļā. Projektēšanas darbus plānots pabeigt 2026. gada pavasarī un sākt būvdarbus. Būvdarbus paredzēts pabeigt līdz 2026. gada nogalei, bet atsevišķos posmos nepilnos 12 kilometros - līdz 2027. gada beigām. Iesaistītās puses patlaban strādā pie tā, lai darbus pabeigtu pirms termiņa, min VNĪ.
Tāpat VNĪ turpina koordinēt austrumu robežas infrastruktūras izbūves darbus arī uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kur projekts virzās atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam.
Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības žoga izbūve VNĪ vadībā pilnā apmērā nepilnu 145 kilometru garumā tika pabeigta 2024. gada jūlijā.
Patlaban VNĪ vadībā turpinās noslēdzošie darbi nepieciešamās infrastruktūras izbūvē uz Latvijas-Baltkrievijas robežas Daugavas posmā, kur nav paredzēts robežas žogs. Šos posmus plānots pabeigt līdz 2026. gada pavasarim. Pabeigta rokādes ceļu izbūve pie Riču ezera un sākta to nodošana ekspluatācijā.
Paralēli žoga un infrastruktūras izbūvei aktīvi notiek tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve un ieviešana, ko nodrošina "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC). Plānots, ka visas ārējās sauszemes robežas aprīkošana ar tehnoloģisko infrastruktūru tiks pabeigta līdz 2026. gada beigām.
