Joprojām aktīvi uzdarbojas krāpnieki, kuri telefonsarunu laikā uzdodas par banku darbiniekiem vai finanšu speciālistiem un tādējādi izvilina bankas kontu piekļuves datus, piedāvā veikt finanšu investīcijas vai slēpjas zem kurjerkompāniju logo.
Laika posmā no 21. jūnija līdz 27. jūnijam Valsts policija gandrīz katru dienu ir saņēmusi personu iesniegumus par krāpšanām interneta vidē. Šajā periodā Valsts policijas iecirkņos saņemta informācija par kopumā vairāk nekā 176 000 eiro izkrāpšanu no iedzīvotājiem. Kādai kurzemniecei izkrāpti 82 000 eiro, Rīgā lielākā izkrāptā summa pagājušonedēļ ir 37 812 eiro, Latgalē kāda persona zaudējusi 21 765 eiro, bet Vidzemē – 11 000 eiro. Valsts policija atkārtoti atgādina sargāt un nekādos apstākļos nevienam neatklāt savus bankas kontu piekļuves datus un neinstalēt savos datoros nepazīstamu personu atsūtītas programmatūras, neievadīt bankas kontu datus krāpnieku atsūtītās interneta vietnēs, kā arī brīdināt par šādām krāpšanām savus tuviniekus!
24. jūnijā Valsts policijas Liepājas iecirknī ar iesniegumu vērsās sieviete, ziņojot, ka tikusi maldināta par savām darbībām ar kriptovalūtu. Krāpnieki, izmantojot programmatūru “AnyDesk”, pieslēgušies sievietes datoram, un no sievietes bankas kontiem pārskaitīta nauda, cietušajai apstiprinot naudas pārskaitījumus Smart-ID aplikācijā. Kopumā viņai izkrāpti 82 000 eiro. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess.
Arī Daugavpils iecirknī Jāņu dienā tika saņemta informācija no kādas sievietes par to, ka laika posmā no šā gada 2. jūnija līdz 14. jūnijam viņai komunicējot ar nepazīstamām personām mobilajā lietotnē “Whats App”, krāpnieki aicinājuši uzinstalēt programmatūru “AnyDesk”, tādējādi pieslēdzoties sievietes datoram. Izmantojot viņas personas datus, tika paņemti ātrie kredīti, kas tālāk pārskaitīti uz citu personu bankas kontiem. Kopumā sievietei izkrāpti 21 765 eiro. Precīzi notikušā apstākļi vēl tiek skaidroti.
21. jūnijā Rīgā policija saņemta informāciju no kāda vīrieša par to, ka viņš pamanījis, ka laika posmā no 2. jūnija līdz 4. jūnijam no viņa bankas konta veikti apmēram 10 darījumi – uz citu personu kontiem bija pārskaitīti kopumā 37 812,30 eiro. Policija šobrīd skaidro notikušā apstākļus.
Savukārt Valsts policijas Siguldas iecirknī saņemta informācija no Līgatnes novada iedzīvotājas, kurai 22. jūnijā piezvanījusi kāda sieviete, apgalvojot, ka ir SEB bankas darbiniece un, ka no sievietes konta krāpnieki noņēmuši 300 eiro. Krāpniece apgalvojusi, ka karte ir jābloķē un lūgusi nosaukt bankas kartes drošības kodu. Sieviete sākotnēji nav ticējusi, ka zvana no bankas, taču krāpniece spēja nosaukt cietušās bankas paroli, tādējādi pārliecinot sievieti, ka ļaundare strādā bankā. Rezultātā no sievietes trīs bankas kontiem pārskaitīta visa nauda – 11 000 eiro.
Tāpat daudziem iedzīvotājiem Latvijā izkrāptas mazākas summas – daži simti vai daži tūkstoši eiro.
Valsts policija atgādina, ka nekādos apstākļos nedrīkst nevienam izpaust bankas kontu pieejas kodus. Bankas darbinieki šādu informāciju nekad neprasīs! Pat ja svešinieks spēj nosaukt bankas konta numuru vai pat paroli, tas nenozīmē, ka zvana bankas darbinieks. Tāpat nedrīkst ievadīt bankas datus svešinieku atsūtītās interneta vietnēs un ielādēt svešinieku atsūtītas programmatūras. Krāpnieki var lūgt ieinstalēt datoros programmatūras, kā piemēram, “TeamViewer” “QuickSupport”, “AnyDesk” un citas, ar kuru palīdzību krāpnieki attālināti pieslēdzas cietušās personas datoram, veicot krāpnieciskas darbības ar cietušās personas kontiem un maksājumu līdzekļiem.
Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, vispirms nekavējoties ir jāsazinās ar savu banku, un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu Valsts policijā.
Kur šādiem zābakiem nauda rodas?