Katrs piektais smagais ceļu satiksmes negadījums Latvijā ir saistīts ar alkoholu. CSDD aicina Līgo svētkos ieklausīties, pamanīt un rīkoties (+ VIDEO) 1

Šogad no Smago ceļu satiksmes negadījumu izpētē apskatītajiem negadījumiem 21 gadījumā bijis iesaistīts cilvēks alkohola reibumā. Kā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati, šajos negadījumos dzīvību zaudējuši deviņi cilvēki – pieci automašīnu vadītāji, viens mopēda vadītājs un trīs gājēji.

Kopumā šogad ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 34 cilvēki, kas nozīmē, ka alkohola reibumā izraisītos negadījumos bojāgājušo skaits veido gandrīz trešdaļu no visiem satiksmē zaudētajiem cilvēkiem. Tuvojoties Jāņiem, CSDD aicina ikvienu ne tikai pašiem pieņemt atbildīgus lēmumus, bet arī nepalikt vienaldzīgiem un atturēt līdzcilvēkus no sēšanās pie stūres alkohola reibumā.

“Vairākus gadus Jāņos esam uzrunājuši sabiedrību dažādos veidos – gan ar humoru, gan dziesmām, gan faktiem un statistiku. Tomēr dati rāda, ka joprojām netrūkst cilvēku, kuri izvēlas sēsties pie stūres reibumā, un arī iemesli, ko pārkāpēji min savas rīcības attaisnošanai, apliecina, ka par šo problēmu ir jāturpina runāt. Tāpēc šogad īpaši aicinām svētkos ieklausīties, pamanīt savus līdzcilvēkus un vajadzības gadījumā atturēt viņus no braukšanas reibumā, jo satiksmes drošība ir mūsu visu kopīga atbildība,” norāda CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Arī kriminoloģijas un tiesu psiholoģijas docētāja Rūta Treija (GMBPsS) uzsver, ka tieši līdzcilvēku iesaiste bieži var būt izšķiroša, lai novērstu traģiskas sekas: “Lēmums braukt dzērumā tiek pieņemts reibumā, taču šādā stāvoklī cilvēka spēja objektīvi izvērtēt riskus un savas rīcības sekas kritiski samazinās. Tāpēc nevaram paļauties tikai uz to, ka cilvēks pats pieņems pareizo lēmumu.”

R. Treija arī norāda, ka Latvijā joprojām ir liela plaisa starp izpratni par policijas darbu un mūsu pašu kā pilsoņu atbildību. “Daudzi joprojām vilcinās ziņot par cilvēku, kurš sēžas pie stūres reibumā, jo nevēlas iejaukties vai “sūdzēties”. Taču es uz to skatos citādi – mums visiem ar dzērājšoferiem ir viens ceļš jādala, tāpēc tā ir arī mana atbildība rīkoties. Ziņošana nav vēršanās pret cilvēku, bet rūpes par savu, savu bērnu un citu satiksmes dalībnieku drošību. Mēs bieži domājam par to, kas notiek ar dzērājšoferi, bet daudz retāk par to, kas paliek pēc viņa lēmuma sēsties pie stūres reibumā,” tā R. Treija.

Kampaņas ietvaros ikviens aicināts ieklausīties patiesos stāstos par to, kas paliek pēc dzērājšoferiem. Stāsti plašāk apskatīti Rūtas Treijas lekcijizrādē “DZĒRĀJŠOFERĪBA. Fakti, ko nevar nodzert”.