Nu ne vienmēr jauns ir labs un pareizi noregulēts. Lietojot 2019. gada Reanult Traffic ar LED tuvajām gaismām, kas noregulētas 0 pozīcijā, pašam skats ļoti prīmā un labi tiek izgaismots laukums auto priekšā, taču katrs otrais pretimbraucošais mirkšķina, ka ir par spilgtu. Pozīcijā Nr. 1 pretimbraucošie liekas mierā, bet Traffic izgaismotais laukums nu jau ir krienti īsāks.
Tā lielākā problēma varbūt pat ir ne tā lukturu pozīcija, bet tas, ka automātiskais stara līmeņotājs ļoti lēni strādā. Varētu mierīgi atstāt 0 pozīcijā un priecāties. Uz gluda ceļa varbūt nekādu problēmu, bet, kolīdz sākas ceļa šķērsprofila lūzumi, tā stars tikai ar krietnu aizturi tiek nolīmeņots vajadzīgajā pozīcijā, tikmēr spēcīgi žilbinot pretimbraucošos.
Macan Gada auto braucienā šoreiz bija atbraucis bez "S" jeb ar divlitrīgo 245 Zs spēcīgo dzinēju. Protams, šāda jauda 1.8 tonnas (+vadītājs) smago auto nedzen uz priekšu ar tādu paātrinājumu, cik mēs gribētu sagaidīt no šīs markas spēkrata. Bet grēks būtu teikt, ka auto neiet. Iet gan, to tikai nevar just. Liekas, ka brauc ar 100 - paskaties spidometrā, un jau ir virs 130. (oficiāli 6.5-6.7 sekundes līdz simtam) - Apdare, un komforts arī līmenī. Vienīgi izteiktais nulles punks stūrei ir tas, pie kā jāpierod, citādi brīdī, kad stūre strauji atgriežas šajā punktā, automobiļa vadāmība var šķist nedaudz nervoza.
Konkrētais CLA jeb CLA200 ar 1.3 turbo benzīna motoru un 163 Zs, un 250 Nm.
Ja sākuma cena šim modelim ir nedaudz zem 27 tūkstošiem, tad šis ļoti greznā izpildījumā maksā teju 51 tūkstoti. No vienas puses S-klases aprīkojums ir pieejams mazākajos modeļos, no otras puses - par to arī ir jāsamaksā krietni branga summa.
Ļoti patika, ka salona dizainā ir piestrādāts teju pie katras detaļas - ir ļoti patīkami tajā atrasties. Būtībā CLS aura ir pārnesta mazajā CLA modelī. Viena no labākajām audiosistēmām ar detalizētu skanējumu - papildaprīkojumā 650 EUR. Citur par līdzvērtīgām sistēmām būtu jāmaksā krietni pāri tūkstotim. Pat, ja vairāk nekur nav jābrauc, gribas vēl pasēdēt šajā automobilī. Tomēr šobrīd man vēl ir neizprotama Mercedes aprīkojuma politika. Konkrētais eksemplārs par 51 tūkstoti, no kā teju puse jau ir par aprīkojumu, BET - pietrūkst tādas lietas, kā elektriski regulējams pasažiera beņķis, adaptīvā kruīza kontrole un elektriskais bagāžnieka vāks.
Vairāki brauciena dalībnieki sacīja, ka prasītos jaudīgāks dzinējs. Jā, vienmēr jau var ko jaudīgāku, tomēr negribētu teikt, ka 1.3 dzinējs neiet. Iet diezgan sprigani - 8.5 sekundes līdz simtam, arī ar pilnu auto nevar just, ka vajadzētu pūlēties. Sporta režīmā uzsākot braukšanu gan uz slapja, gan sausa asfalta ļoti grib izspolēt, tam aktīvi pretī jaucas pretbuksēšanas sistēma - rezultātā sanāk raustīšanās. Labāk sprintu no nulles sākt komforta režīmā, sportisko atstājot, lai paātrinātos gaitā. ECO režīms sniedz limuzīnisku mieru, bet pat šajā ir iespējams dinamiskāk braukt, ja nepieciešams. Pēc visas dienas skrējiena, patēriņš tīri labs - 7.4 litri uz 100 km.
Piekritīšu Jānim par gaitas īpašībām - auto klausa katrai komandai teju perfekti. Piekare, lai arī sportiski stingra, ir komfortabla. Gribētos gan drusku lielāku skaņas izolāciju no riteņiem. Aizmugurē diviem ir gana ērti, it īpaši augumā līdz kādiem 185 cm, trijatā jau ļoti šauri.
Tagad šitās tankštelles tiek pārtaisītas ar Metro nosaukumu.
Tak skaidri redzams, ka autobusam visi nelietīgi maisās pa kājām un ceļu satiksmes noteikumus ievēro tik katrs otrais.
KIA ProCeed cenas:
1.4 T-GDI 7DCT GT-Line 140 ZS - 23 590 EUR
1.6 CRDi 7DCT GT-Line 136 Zs - 25 590 EUR
1.6 T-GDI 7DCT GT 204 ZS - 25 990 EUR
1.6 T-GDI 7DCT GT TX 204 ZS - 28 490 EUR (visas ekstras iekļautas + 300 EUR par metālisku krāsu)
VW šajā modelī ir radījuši ļoti lielu disonansi. Daudz lētas plastmasas, kompromisi, taču tas viss aprīkots ar tehnoloģijām no augstāka plaukta. No tiem plauktiem ir arī cena - 28 tūkstoši jeb tāds naudas daudzums, par kuru var nopirkt daudz un dažādas lielākas un mazākas alternatīvas. Gribu piebilst - arī labākas alternatīvas. Kaut vai daudz izskatīgāku, jautrāku, labāk nostrādātu un lētāku automobili, ko iepazinām pagājušajā gadā - Seat Arona.
Iekāpjot gan vadītāja vietā gan arī aizmugurē, radās tāda sajūta, kā uzvelkot piemērītu uzvalku. Viss kā nākas - ne par platu, ne par šauru. No šī zvēra biju gaidījis brutālu uzvedību, bet nesagaidīju. Šeit tiesības var viegli pazaudēt, nevis medījot sajūtas, ko sniedz adrenalīns, bet tādēļ, ka tā nejauši sanāca. Ļoti civilizēta automašīna, kas dara to, ko tai liek. Varbūt pat pārāk civilizēta šai markai.Visprecīzākā stūre no visām braucienā pieejamajām automašīnām.
Ļoti augsts komforta līmenis - viens no klusākajiem saloniem vakardienas mediju braucienā un pampakus uz Ērgļu šosejas Zaķumuižas posmā apslāpēja teicami. It kā plašs salons, tomēr otrā rindā ir salīdzinoši pieticīgs vietas daudzums kājām. Pieļauju, ka trešās rindas sēdvietu dēļ ir ierobežota iespēja bīdīt otrās rindas sēdekļus vairāk uz aizmuguri.
Ženēvā visbiežāk robežsargi patrulēja robežpunktā pie lidostas, kas iet uz Ferney-Voltaire Francijā, kā arī uz autobāņa, kas iet gar lidostu. Kad braucu ar Francijā reģistrētu busu un savu Latvijā reģistrēto auto, pusgada laikā ne reizi neapturēja. Dažbrīd liekas, ka viņi pārsvarā kontrolēja to, vai logā ir vinjetes uzlīme. Taču itin regulāri varēja redzēt, ka kādu izkrata tā pamatīgāk. Un to darīja ne tikai Šveices robežsargi, bet arī Francijas. Tajos robežpunktos, kas atradās dziļāk Ženēvas pilsētā, tika apsargāti retāk - t.i. daudz biežāk tur nebija neviena robežsarga. Un kā jau minēju, uz mazajiem ceļiem robeža tur diezgan simboliska.
Piemēram:
goo.gl/maps/v9BQecsw6q8gBdam7
goo.gl/maps/dK5SZ4P9v4Y7V7ES8
Nu redz, tad man procedūra bija tāda, ka noņēma no autobāņa pirms iebraukšanas Austrijā - pirms tam bija caurbraukta visa Vācija. Bet pieļauju, ka ar kamerām un numura atpazīšanas sistēmu kādu laiku jau tikām izsekoti.
Kad apturēja, mierīgi pastāstīja, kas par problēmu. Es uzrādīju īres līgumu, pilnvaru, ka esmu busa lietotājs tikai uz konkrētu laiku. Pierakstīja informàciju par visiem busā esošajiem, uz kurieni dodamie un kad atpakaļ, kā arī to, kas ir īpašnieks un kā ar viņu sakontaktēt. Tas viss aizņēma max pusstundu un braucām tālāk. Kad atgriezos Latvijā, īpašnieks degvielas naudu jau bija pārskaitījis, kur tas tika prasīts. Mana pieredze. Punkts.
GB12 rakstīja:
Silva rakstīja: Un kā ar Šveici?
Domāju, ka tāpat. Pag, vai tad Šveice nav Šengenas zonā? Vismaz Ženēvā ar Franciju nekādas robežkontroles nav.
Ženēvā ir gan robežkontrole, tāpat arī citur uz Šveices robežas. Tomēr tā robežkontrole un automobiļu pārbaude notiek kampaņveidīgi - te ir, te nav. Kā arī ir mazie ceļi, kur pastāvīgas robežkontroles nav un grūti pat saprast, ka esi iebraucis citā valstī.
Bradypus rakstīja: Pilnvara raksturo pavisam cita veida darījumu, nekā īre. Tieši pilnvara var likt domāt, ka tevi ar auto saimnieku tomēr saista kas vairāk, nekā īstermiņa īres attiecības - kas ir būtiski tevis aprakstītajā gadījumā. Piedevām - kaut kas nav īsti tā, ka stāsti. Ja auto būtu piedalījies zādzībā, kā saki, to auto aizturētu jau uz robežas un tevi labākajā gadījumā palaistu tālāk kājniekos.
Tu protams biji klāt un zini vislabāk!

Lîgums tak bija, latviešu valodā. Es stāstu, ka bija noderīgi paņemt arī pilnvaru angļu valodā, lai policistiem uzreiz viss skaidrs. Nav obligāts pasākums.
Pagājušajā decembrī poļu robežsargi apturēja un pārbaudīja dokumentus 2 reizes. Tehniskajā pasē mans vārds nemaz nav pieminēts - nekādu problēmu un turpināju ceļu.
Pirms kādiem pieciem gadiem braucu ar īrētu busiņu, un dzirdot nostāstus par Poliju, no īres kompānijas paņēmu pilnvaru angļu valodā. Polijā nevajadzēja, bet noderēja Vācijā, lai pārliecinātu policiju, ka lietoju busiņu konkrētu laiku, un ar pirms gada veikto degvielas uzpildi bez samaksāšanas man nav nekāda sakara.
Protams, bet es teiktu 95% no Deglava ielas braucošo to aizmirst. Nav patīkami, braucot pa Valmieras ielu, kad kāds pēkšņi ar lielu švunku brauc sānā.
Nu labs/slikts ir krietni relatīvs jēdziens. Ja es pateiktu labs, tad kāds, ka slikts, jo krosovers, ar 1.4 nemotoru vai vēl kaut kāds cits iemesls. Šobrīd ar vāģi braucu un nezinu, kas ar viņu notiks rīt/parīt vai pie 150 kkm - tāpēc šodien es varu teikt, ka labs, bet rīt, ka pēdējais mēsls, jo kaut kas pēkšņi nobrūk. Šobrīd nekādu galvassāpju nav. Ja tie ātrumi būtu pazuduši pavisam, tad gan būtu visai lielas galvassāpes. Jo ilgāk lieto automobili (tas attiecināms arī uz kādu citu tehniku), jo vairāk var pietuvoties dažādiem limitiem un saprast, kāda slodze ir ok, un kāda ir kritiska. Šajā gadījumā nepārtraukta stumdīšanās ar manuālo kārbu stāvā nogāzē, kādu Latvijā uz ceļiem būtu ļoti grūti atrast, ir visai kritisks punkts un droši vien, ka saīsināja sajūga mūžu. Bet ceļš tika turpināts bez evakuatora. Vēl jau arī jāņem vērā tehnikas lietotāja subjektīvais faktors un prasme to lietot.
Volkswāgens nu nobraucis 110 tūkstošus. Veiktas apkopes, minimāli remonti, kā lampiņas un stabilizatora atsaites. Bremzes un diski prasās pēc nomaiņas, bet nav tā, ka būtu kritisks stāvoklis. Monako sanāca uz brīdi pārkarsēt sajūgu un palikt bez pirmajiem ātrumiem (pats lohs un mega sastrēgums ļoti stāvā kalnā), bet ātri atdzisa un tālāk nekādi brīnumi nav sekojuši. Bet šobrīd par kaut kādām tipiskajām VAG problēmām īsti nav ko teikt, jo tādu nav.
Itin bieži uz Konkeses šosejas un arī Granīta ielas var redzēt krievu autovedējus piekrautus ar dažāda kalibra jaunām Ņivām. Kaut kā šaubos, ka tās te Rīgā realizē, bet citos virzienos šie sastāvi nav manīti. Diez šos te kaut kur krāmē uz kuģa un ved uz veco Eiropu?
Iespējamie varianti atšķiras gan no apļa izmēra un konfigurācijas, gan arī katrā valstī paradumi ir atšķirīgi.
Piemēram, Francijā, Šveicē un Itālijā biežāk rādīs kreiso pagriezienu, ja turpinās braukt pa apli nekā labo pagriezienu, ja no tā izbrauks. Vācijā un Polijā virzienrādītāju parasti rādīs tikai no apļa izbraucot - respektīvi, ja nav virzienrādītāja, visticamāk turpinās braukt pa apli.
Ja aplis ir mazs un ar vienu joslu, tad kreiso virzienrādītāju, manuprāt, ir jēga rādīt, tā samazinot pārpratumu iespējamību. Ja aplī ir vairāk joslas, tad gan kreisais pagrieziens ir vien joslu maiņai.
Iebraucot aplī, atkal atkarīgs no apļa lieluma. Ja mazs aplis, tad jau var laicīgi parādīt, vai aplī brauksi pa labi vai pa kreisi. Ja lielāks aplis un izejas ir viena no otras tālāk, tad iebraucot to virzienrādītāju galīgi nevajag, manuprāt.
Es šito nesaprotu. Ja man priekšā pēkšņi uzrodas kāds lēnāks - kā arī šajā gadījumā (jo kā gan citādi autobuss būtu panācis BMW) es uzreiz pieļauju, ka no viņa var sagaidīt bremzēšanu vai kādas citas neprognozējamākas darbības, tāpēc palielinu distanci, atstājot vietu savam manevram, arī ja priekšā braucošais strauji bremzē - ar vai bez vajadzības. Kāpēc ir jālien tik tuvu un jāapzog sevi? Plus vēl uz Saldus - Ezere, kas galīgi neizceļas ar satiksmes intensitāti. Jā, ir man bijušas vairākas reizes, kad ar strauju bremzēšanu izdodas izvairīties no ielikšanas kādam pakaļā, bet nemetos vainot priekšā braucošo, drīzāk pārdomāju savu rīcību. Nē nu varbūt ar, ka kādam patīk vazāties pa iecirkņiem un tiesām, kā arī tendence uz ceļa pārmācīt citus vadītājus, bet ne tas ne arī citas Tevis aizstāvētās situācijas uz ceļa galīgi neatbilst Tevis visu laiku pieminētajam punktam, ka jārīkojas tā, lai neapdraudētu ne sevi ne citus satiksmes dalībniekus. Ja reiz kādam ieliec pakaļā, acīmredzot, par sevi neparūpējies.
Par to, ka cita persona mēģina uzdoties par vadītāju gan ir cits stāsts.
Šajā cenu kategorijā jebkuras markas - ka tik ar apskati. Msh šito drēbu labi zina.
My bad par to reģionu, lai gan Poliju visu laiku gribas pievilkt tuvāk Austrumeiropai ne Centrālajai. Bet Lihtenšteinas pieredze man ir krietni garāka par 10 km jeb vienu caurbaukšanu valstij - tur ir arī kādu laiku padzīvots. Un lai ari Lihtenšteinu ar Šveici vieno daudz kas kopīgs, vietējo mentalitāte tomēr ir atšķirīga, līdz ar to arī paradumi var būt atšķirīgi ceļu satiksmē.
Par kalnu ceļiem tajā ir cits stāsts - vietējie, kuri to pārzina, zina arī vietas, kur lēnākajam var tikt garām - vai tas ir viens no retajiem taisnajiem posmiem, vai arī kāda pārredzama līkuma iekšmala. Visādi citādi lēnāk braucošs vadītājs, kas visticamāk tur atrodas pirmo reizi, tiek respektēts un neviens šo nost no ceļa nestumj. Taču arī lēnākajam ir pienākums novērtēt, cik gara rinda aiz viņa ir sakrājusies un tomēr apstāties kādā no kabatām, lai palaistu ātrākos garām.
Šveice un Francijas austrumi. Jā, tur ir cita veida problēmas satiksmē, kuras jau šeit iepriekš aprakstīju, bet tendence pārsniegt atrumu un sacīkšu sindroms = par visām varēm būt pirmajiem ir krietni retāk novērojams. Vēl jo vairāk, ja runājam par apdzīvotām vietām. Līdzīga pieredze arī Austrijā un Lihtenšteinā.