Godīgi cilvēki spēlē AOE II.
Vispār arī I versija ir gauži krietna, vien mūsdienās pēc citām pagrūti spēlēt - aizsūti armiju uzbrukumā, bet tā aizvelkas velns viņu zina kur, tikai ne tur, kur vajag.
Tēma: GTA 6
Godīgi cilvēki spēlē AOE II.
Vispār arī I versija ir gauži krietna, vien mūsdienās pēc citām pagrūti spēlēt - aizsūti armiju uzbrukumā, bet tā aizvelkas velns viņu zina kur, tikai ne tur, kur vajag.
Nu pag, tā galīgi nav nekāda mūsu īpašība, bet tā notiek visās valstīs, kur cilvēkiem ir iespējas iejaukties šajos procesos.
Man arī negribas, ka pie manas mājas būvētu kaut kādu objektu, pat ja man šis objekts patīk. Labāk 2 kvartālus tālāk. Man nebūs tālu, bet visādi ļautiņi te nevazāsies.
Un protestē arī pret visu. Arī pret ceļiem - tak sāks te visādi braukāt. Un pret ēkām - sāks te visādi staigāt.
Tā ka kopumā parādība kā tāda ir gluži normāla. Vien te jāskatās, cik valstiski nozīmīga tā lieta un vai nevar kā savādāk. Teiksim, izveidot jaunu militāro poligonu nav viegli - atrodi nu tādu vietu. Velna dzirnavām alternatīvu vietu atrast tomēr vieglāk.
Velna dzirnavas… 😂😂😂
Termins tipiski viņa garā ![]()
Bet taisnība jau ir. Visi šie t.s. “investoru plāni” allaž tiek pavadīti ar dedzīgiem stāstiem par vietējo nodarbinātību, bet kāda tur nodarbinātība “velna dzirnām”? Vienreizējs uzstādīšanas pasākums un tad varbūt epizodiski atbrauc kāds tehniķis, bet noteikti ne vietējais.
Tad jau drīzāk kādā cūku fermā var atrast darbu, bet arī tur tas ir visai diskutabli, jo visdrīzāk šis objekts arī nebūs sentēvu garā, bet diezgan automatizēts, kur nemaz tik daudz darbinieku nevajag. Un tas ir objekts ar saviem blaksefektiem.
Šitādas citu vāvuļošanas par valsts nodevību ir līdz brīdim, kad paša īpašumā varētu tapt kāds objekts. Domāju, tādā brīdī sāktos neticamas pārvērtības un līdzšinējais atbalstītājs kļūtu par dedzīgu noliedzēju.
Te nu gan gribētos tādu objektīvāku pamatojumu, jo parasti visi esam dzirdējuši to, ka pie mums viss ir sliktāk, ilgāk un dārgāk, bet tur aiz robežas - tur gan ir labi.
Tiesa, kad parunā ar ārzemniekiem, tie rāda lielas acis - ko jūs, pie mums ir ilgāk, dārgāk un sliktāk. Štati, Vācija, Austrija - visur vides lietas ir tādas, ka projekts vienā mierā var nobrukt kaut kāda mūsu izpratnē nieka dēļ.
ES it kā šim procesam būtu jābūt līdzīgam, jo viss balstīts uz vienu dokumentu (direktīva? regula?). Kaut kādi termiņi vajadzīgi arī visiem zvēru un putnu pētījumiem, bet tur atkal smalka lieta - vienus pēta pavasarī, citus rudenī, tā ka nevar gluži tā, ka nolīgst ekspertus un tie aiziet un pa mēnesi visu izdara.
Tad vēl var gadīties kādas neparedzētas lietas, var būt sabiedrības iebildumi u.t.t.
Ir vēl tāda lieta, ka putnu un zvēru ekspertu pie mums ir ierobežotā skaitā, bet ja pēkšņi visi sāk būvēt un plānot vēju parkus, tad putnu eksperti ir pārslogoti un var gadīties, ka darbu vienkārši neuzņemas.
Piebilde: vēja/saules parkiem izskatīšanā ir prioritāte.
Pēdējā laikā ne tādi vien brīnumi gadās.
Brālis arī teicās redzējis 30+ centu starpību pirms laiciņa un bija izbrīnīts. Un patiesi, parasti tā nav. Ir tie daži centi tur vai šur, bet nu ne 30.
Kas tas par jautājumu? Ziņās rakstīja, tāpēc ir.
Nav ko apšaubīt.
Par to jārunā pirms vēlēšanām, jo tad visi kandidāti ļoti nadzīgi runā par autoceļu fonda atjaunošanu.
Pēc - tur cita runa.
Liekas, ka no vinjetēm nauda gan aizgāja pa tiešo ceļiem, vien salīdzinājumā ar akcīzi tur nekā daudz nav.
CSDD ir atzinusi Eiropas savienības tipa apstiprinājumu "Tesla" vadītāja palīgsistēmai jeb "Tesla Assisted Driving", kas atļauj šīs palīgsistēmas lietošanu arī Latvijā.
"Tesla Assisted Driving" ir 2. līmeņa vadītāja palīgsistēma, kas pati var sekot līdzi ātruma režīmam, bremzēt, stūrēt, mainīt joslu un šķērsot krustojumus, sekojot navigācijas maršrutam. Vadītājam nav visu laiku jātur rokas uz stūres, taču jābūt gatavam nekavējoties pārņemt vadību. Proti, vadītāja uzraudzības sistēma nepārtraukti seko vai vadītāja skatiens ir vērsts uz ceļu. Līdz ar to braukšanas laikā nav pieļaujams lasīt, izmantot viedtālruni vai pievērsties citām nodarbēm.
Gan jau ikdienā ir OK, bet kas gan notiek situācijā, kad notiek avārija? Vainojams jau nosacītais šoferis, kas nav pārņēmis vadību. Bet vai to vadību maz var pārņemt?
Paši zinām, ka gadās situācijas, kad brīdis lēmuma pieņemšanai ir ļoti īss, pat koncentrējoties uz ceļu. Šeit - braucējis ir atslābis, kājas varbūt ne uz pedāļiem, rokas no stūres nost, bet pats tā īsti neseko līdzi notiekošajam. Un pēkšņi nepieciešams pieslēgties procesam…
Ja atkal visam tik ļoti jāseko līdzi, vai nav vieglāk pašam stūrēt?
Kaut kā šitāds erzacvariants ar lielu atbildību mani nevilinātu.
Kas liek domāt, ka apdzīšanas tiek veiktas slapju pieri un ssvīdušām padusēm?
Ja tas manevrs šķiet tik ļoti sarežģīts, tad parasti tas netiek veikts. Savukārt ja tiek, tad visticamāk veicējs to izdara mierīgi, bez sirdsklauvēm.
Vispār jau par automaģistrālēm pieņemt saukt divbrauktuvju ceļus ar atdalītām brauktuvēm, divlīmeņu mezgliem un attiecīgo infrastruktūru.
Latvijā tādu maģistrāļu nav un arī esošie ceļi ar divām brauktuvēm lielākoties ir vēsturiski sajāti ir visādiem pieslēgumiem priekšā un pakaļā, attāli no maģistrālēm.
Ķekavas apvedceļš ir vistuvākais maģistrālei, bet tas jau arī tāds ne pārāk garš posms.
Galvenos (A) ceļus par maģistrālēm saukt nevajadzētu.
Nevajag Liepājas un Ventspils gadījumus skatīt pilnā apjomā.
Ceļš A10 uz Ventspili - pie dižās pilsētas patiešām ir ļoti noslogots un neviens neapšauba 4 joslu nepieciešamību. Kaut kur pie Tukuma mašīnu ir kļuvis ievērojami mazāk, bet uz pašu Ventspils pusi jau vispār vilki gaudo, ne tur auto, ne kā. Ja cilvēks pa tik tukšu ceļu nevar pabraukt, tad varbūt vajadzētu apdomāt, vai vispār vajag braukt.
Uz Liepāju braucot ir nelielas atšķirības (piemēram, tuvāk Liepājai mašīnu pavairāk), bet globāli ir tas pats - ir pietiekami gari posmi, kur mašīnu nav daudz.
Tā ka mazāk vajag lasīt gaudu ziņas, vai arī visādu pašpasludinātu ekspertu fantāzijas.
Tēma: Šofera dienasgrāmata.
Manam golfam ar virzienrādītāju sistēmu viss ir kārtībā - tur vienkārši bija viens psihiski nestabils tips, kādu Rīgā ir diezgan daudz, kam ir palielināta svarīguma apziņa un iedota mašīna kurai darbojas taure.
Visdrīzāk tomēr nesmuki izlīdi priekšā.
Tādu, kas taurē par neko, nav neko daudz, drīzāk pat otrādi - netaurē tad, kad vajadzētu.
Tēma: Šofera dienasgrāmata.
Moš vēl bez pagrieziena signāla “izrāvi”? Ja bez pagrieziena - esmu arī kāpis ārā un gājis paskaidrot, ka tā lietas nedarās. Bet vispār mums Rīgā, neskatoties uz totāli sapisto satiksmi (vai tieši pateicoties tai), ir pieņemts vienam otru palaist. Ja rādi pagriezienu un stum purnu ārā, agrāk vai vēlāk kāds piebremzēs.
Es atkal ieskatu, ka šis “pieņemts vienam otru palaist” diemžēl ir ļoti sajātā formā. Nesamērīga un nepārdomāta pieklājība nav nekas labs.
Ielaižam cilvēkus no pagalmiem, vai no blakus joslas, ja tur nobiris auto, bet taču vajag filtrēt, kad laist un kad ne.
Klasiskais stāsts - blakus josla, kurā atļauts veikt tikai kreiso. Allažiņ atrodas daži, kas izmanto šo joslu, lai apbrauktu blakusjoslu un tad visi sajūsmā viņus laiž atpakaļ.
Ražotājs eļļas maiņas un zobsiksnas laika intervālus satāda balstoties uz vidēji aprēķināto nobraukumu ar vidējo aprēķināto ātrumu 80km/h. Tas nozīmē - 80km=1motorstunda 25000 līdz 30000km=325 līdz 375 motorsundas. LV vidējais ātrums ĻOTI RETI kad ir vairāk par 30 līdz 35 km/st. Te arī loģiska atbilde kapēc mainīt eļļu biežāk nekā reglamentā, eļļas nolietojums iestājas ne jau no nobrauktiem km bet gan no stundām. Ar LV vidējiem ātrumiem eļļas nolietojums pie 30000km ir x3. Līdzīgs stāsts ir ar zobsiksnu un ar ķēdēm arī, dalam visu uz 3 un iegūstam reāli vajadzīgo mirkli maiņai. Cits stāsts ir man kā uzņēmējam kurš nopirka 50.gab jaunas lamatas, man pie kājas kas notiks ar to auto pēcgarantijas laikā, man nav izdevīgi lieki maksāt papildus eļļas maiņas, tapēc arī situācija ir tāda kāda ir, uzņēmumu auto parks ir gados jauns bet tehniski tās lamatas pēc 100000km ir daļa ar nokautiem dzinējiem.
Pats personīgi nobraucu MB Sprinter 313 pa DE līdz 600000km un šobalt dien var iziet skati ar dūmainību 0,3 un visu klātesošu ekoloģiju
Nevajag savus dzīves paradumus piedēvēt visiem.
Tie 30-35 km/h būs tādiem dižās pilsētas braucējiem.
man auto numuru nevajag, momentā secinu, ka netrafarētais policijas auto
un ziniet, kā? pavisam vienkārši - uz jumta vairākas mazas miniatūras antenas un stiklos un bamperu stūros mazas taisnstūrrveida zilas lampiņas, nav obligāti, ka mirgo, tāpat atpazīstu, arī ja nemirgo, ar šīm raksturīgajām pazīmēm vienmēr pamanu jau pa gabalu ![]()
Jā, ja zina, ko meklēt, var ieraudzīt. Protams, ne jau lielā attālumā, bet tomēr.
Tiesa, kā esmu dzirdējis, arvien jaunākie netrafarētie auto jau tiekot aprīkoti tā, ka pamanīt varēšot vien stipri klāt pieejot.
Ir iegūti dažu auto numuri. Brīnišķīgi, ko tālāk? Ko ar šādu informāciju darīt? Iemācīsies no galvas un visur ar savu ērgļa aci, ārpus radara sniedzamības zonas, nolasīsi numuru, salīdzināsi ar savu sarakstu un konstatēsi, kā braukt?
Tā tomēr nav joka lieta, augustā lietus. Ja nu sanāk noslīkt? Labāk tomēr sūtīt.
Neko nesaņēmu, jo esmu šito izslēdzis. Ja vajag laika ziņas palasīt, to var internetā izdarīt. Atsūta ziņas par +26 vai par stipru lietu, it kā tas būtu bijis kas jauns - līdz šim nav bijis ne 26 grādu, ne lietus…
Redzi, Brady, autobusam tā ir nepieciešamība, tāpat kā fūre nevar izgriezties pagalmā, neaizņemot visu iebraucamo celiņu - tādus vajag palaist. Motociklam tādas vajadzības nav.
Kāpēc traucē - traucē tāpēc, ka tieši motociklistus ieskatu par visneadekvātākajiem braucējiem un kad izdzirdi/spogulī ieraugi, tad jāpievērš stipri vairāk uzmanības, jo ej nu sazini, ko izpildīs.
Bet lai vai kā, sapratu, ka domāju nepareizi un visi citi - pareizi. Ļoti ceru, ka esat iekļāvīgi un ievērojat rāvējslēdzēju - ielaižat visus, kas no sānu joslām apbrauc pamatjoslas. Viņiem taču arī ļoti vajag, ne velti tā steidzas.
Tāpat ja cilvēks ir nopircis 300+ ZS auto, viņš arī ir laižams, jo nav jau jēgas nopirkt jaudīgu auto un kā loham stāvēt sastrēgumā.
Tā nav gluži atbilde uz jautājumu - kāpēc viņam vairāk vajag, nekā citam?
Ja uz ceļam mani apdzen - lai jau, tas man nenieka netraucē, tāpat kā citi apdzinēji, ja vien turpina braukt ātrāk par mani (motociklu gadījumā tā pamatā ir vienmēr). Toties lēnā un blīvā satiksmē tie starp rindām lienošie traucē gan.
Arguments “naher stāvēt ar moci sastrēgumā” ir vienkārši apbrīnojams. Viņam, ko, vairāk vajag? Tiem, kas ar auto pa nogriešanās joslām pabrauc citiem garām un lien atpakaļ pamatjoslā, arī vajag. Naher viņi auto pirka? Lai sastrēgumā stāvētu? Vai tad neredz, ka viņiem dikti vajag?
1x darbā radio dzirdēju, ka kārtējā akcijas diena un padomāju - nu ja, entuziasti iekš DUS taisīs superlielas rindas.
Pēc darba braucu uz copi un skatos - bet bāka stipri patukša, biju aizmirsis uzpildīt. Stipri nu nelaikā, jo zivis gaida, bet nu neko - ja vajag, tad vajag.
Neticamā kārtā pa ceļam bija tas DUS ar visu akciju, bet cilvēki tur bija ierastajā apjomā. Varbūt tāpēc, ka ārpus pilsētas. Paveicās ![]()
Varu piekrist. Man kaut kā neizdodas ieraudzīt visu to dramatismu, ko nezin kāpēc sanāk citiem.
Kaut vai pirms 10 gadiem viss bija stipri savādāk. Tagad viss ir daudz mierīgāk, vien ne vienmēr tas ir labi. Paliek cilvēks aiz kaut kāda lēnā autobusa un garām netiek…
Žel ka sevi sauc par dalbajobu, nevajag par sevi runāt 3. personā. Tāpēc nedalbajobi brauc ar EV un apbrauc sastrēgumus pa A joslu, tieši tāpat kā sabiedriskais transports. Auto atšķirībā no velo ir priekšrocība neizmirkt lietū un nesmirdēt pēc sviedriem galapunktā. Gribu redzēt tos, kas brauc ar dīzeli neplānojot uzpildes un braucot pirmajā tankā kur pagadās, pieverot acis uz cenām.
Es tā daru… Nu labi, man vairs nav dīzeļa, bet tādi ir bijuši lielākā daļa no aptuveni 20 bijušajiem auto…
P.S. Un cik ilgi tu varēsi pa to A joslu braukt? Agrāk vai vēlāk to prieciņu piegriezīs…
Es arī.
Var tikai pabrīnīties par ļaudīm, kas stāv rindās, jo ir “8 centu akcija tikai DUSā X” vai arī speciāli brauc uz kaut kurieni dēļ tiem dažiem centiem, bet nu ko padarīsi - gudram gudra nelaime.
It kā jau gribētos teikt, ka manis teiktais ir zināms, bet nu nāksies atkal.
Statistika ir kaķiem.
Piemēram, gana daudz ir tādu pilsētnieku, kas darbdienās veic mazus attālumus, bet brīvdienās vizinās stipri vien tālāk. Ja ģimenē ir vairāki auto un viens ir elektrisks, tad noteikti attālumam nozīme ir visai sekundāra - pietiek ar nelielu.
Toties situācija krasi mainās, ja tas ir vienīgais auto ģimenē. Tas ir jāpakārto sarežģītākajam uzdevumam un tas ir tas regulārais tālākais brauciens.
Tas nekas, ka ikdienā vienatnē nobrauc 10km, bet ja brīvdienās ģimenei vajag nobraukt 200km uz vienu pusi un vēl atpakaļ - nu tātad tur vajag autiņu, kas var nobraukt tos 2x200 + rezerve + ierēķinot ziemas apstākļus.
Un, protams, cilvēks ar šo, teiksim, 5vietīgo universāli viens pats brauc arī ikdienā, jo ar ko tad citu braukt?
Piebilde: kā tagad vispār ir - elektromobiļiem ir kādi universāļi arī? Savulaik bija novērots, ka taisīja visu ko, tik ne tos.