Es arī nezinu, kā, bet ģimenē esošie mazda, pasāts un fords ir pašrocīgi metināti. Jā, ar svarku. Invertoru, ja tas ko būtībā maina. 30-60A, 1,6-2,5mm elektrodi, atkarībā no pozas un bleķu situācijas. Droši vien pusautomāts būtu ērtāks, nenoliedzu, bet nav bijusi pieredze.
Elmemesserā co2 9,8kg balons depozītā iet pa 95eur+maksa par gāzi. Tu viņu tā kā iznomā, vismaz pašam galva nesāp par sertifikāciju pēc 5gadiem. Ja grib kādu no MIX, tas,skaiti, vēl viens balons. Ja vēl gribi kādreiz ņeržu, tad jau atkal trešo balonu ar tīru argonu. Visticamāk, es vienkārši nezinu ko gribu, bet man, piemetot arī nepamatotās "gribu" vēlmes (lasi - citu hobiju vajadzības), tāds entry level komplekts ap 1-1,5k sanāktu.
Es metinu ar parastu elektrodu. Pusautomāts nekad nav bijis, ne savs, ne aizlienēts. Līdz šim visu, tajā skaitā, auto bleķus, spēju sametināt.
Vasarā, kad beidzot parādījās iespēja tikt pie 3 fāzēm, tā kā iedegos ka vajadzētu pirkt pusautomātu, bet ar visiem navarotiem, lai var arī ņeržu un alumīniju metināt. Bet - citi hobiji apēda tam paredzētos līdzekļus, un tādai hobiju metināšanai arī normāls metināmais šobrīd sanāk manam maciņam par dārgu.
Diezgan maksā investēties arī gāzes balonos - tie laiki pagājuši kad vecajos krieviniekos bez jautājumiem iepūš ko prasi.
Lētais gals, visādi "kraft&germany" pilnas piparbodītes, bet ņemt tādu, un vēl metināt ar pulverstiepli - tas būtu sevi necienīt. Tāpēc iztieku ar elektrodu un samērā krietnu invertoru - kuram godīgi max 130A, atšķirībā no visiem ss.lv ķitajoziem, kam pie vienas fāzes deklarē 250-300A.
Gadā nokurinu 10-20kg elektrodu. Pašam jau šķiet, ka kautkāda nebūt praktisko iemaņu bāze ir sakrāta.
Par to divnieku skatē - ja atmiņa neviļ, tas vispār bija lonžerons vai pusrāmis, vai kā nu tur tos biezos bleķus apakšā sauc. Auto remonts un metināšana nav mans hobijs, bet nu ja dzīve ir spiedusi, šo to primitīvu esmu spējis izdarīt. Biju skaisti uzmetinājis ielāpu pāri tizlai vietai, ar vienlaidus ~20cm šuvi. Man pateica ka vienlaidus šuvi tām atbildīgajām konstrukcijām nedrīkstot, jo tas atlaidinot metālu par daudz vai tamlīdzīgi. Vajagot likt punktus. Es īsti neatceros, ko es izdarīju, nost jau nu neslīpēju. Šķiet, uzliku šuvei pāri nākamo ielāpu un nopunktoju. Tas viss bija tiešām sen, gadi 8 noteikti pagājuši.
cik liels aparāts? 125mm? Kad es savulaik pirku instrumentus, tad reti kuram 230mm modelim bija apgriezienu funkcija, arī cena kodīga. Tā kā sen nekas nav salūzis, neesmu sekojis līdzi jaunākajām tendencēm. Iespējams, šodien daudz vairāk ērtības sagādātu bezvadu instrumenti.
Pirms sākam, jānoskaidro, kāda ir pieļaujamā metodika, lai tehniskajā apskatē nesaņemtu vērtējumu "2 - neatbilstoši veikts nesošās konstrukcijas labojums" - esmu kādreiz jaunībā šādu norāvis par vienlaidus šuvi - izrādās - vajadzēja punktot. Dabūju pārtaisīt. Kāda ir aktuālā situācija šobrīd - īsti nepārzinu.
Pie metināšanas darbiem (ne tikai pie auto) esmu nonācis pie secinājuma ka vienkāršāk ,nekā mainīt ripu, ir iegādāties vēl kādu fleksi. Es vienlaicīgi lietoju 3 flekšus - griezējripu, 6-8mm slīpripu (ne smilšpapīra lapiņas, bet cieto) un drāšu birsti. Drāšu birstei jāskatās, lai ražotājs atļauj likt uz tiem 12000rpm - ir nopērkamas arī lēnākas, tās, loģiski, uz parasta flekša būs bīstamas.
sapratīs ka to dara ar tigu un labāk lai to dara profs. man vajadzēja "nasratj i prihvatitj", ko arī izdarīju. Un vispār, tas jau bija sen, un vairs nav taisnība. Ar šo no alumīnija tēmas izrakstos.
Raimi, nudien, tu laikam tiešām neesi nekur citur metinājis, kā vienreiz izstādē.
klau, bez padjobkas - msh te prātīgi runā. Es arī jūtubes TIGu klipos pat sejas maskas neesmu redzējis. Manā gadījumā atslēgas vārdi ir "dārgie elektrodi 3gab pa 8eur" - lūk - te tā elektroda apvalks arī nodrošina loka vides aizsarggāzi. Un man sāk šķist, ka tur sadegšanas produkti bija tie, kas man lika klepot(pat ar visu gāzmasku). Ja tiešām nekad neesi metinājis, atgādinu - ar trafu un elektrodu netiek izmantoti aizsarggāzes baloni - gāzi nodrošina paša elektroda apvalks.
Gan jau ka viss no materiāla sastāva atkarīgs. Tas ļumīnijs tajā zāģa korpusā gan jau ka sakausējuma sastāvā - kāds magnijs vai tamlīdzīgi štrunti klāt. Kārtīgi cinkotu bleķi esi metinājis? Lokam krāsa pat izmainās, baltas oksīdu pūkas lido kā smalki putekļi - tas jau tas bīstamais.
Gāzmaska - no padumjo laiku civilās aizsardzības laikiem, ogles filtrs zem deguna, nebija pat ziloņa snuķa līdz somiņai.
Arī esmu dažas reizes metinājis alumīniju. Ar prastu trafu, un tiem dārgajiem elektrodiem, kas iet 3gab pa 8eur. Biju salauzis galda ripzāģim reduktoru, gultnim sēžas vietai apmēram pusi nositu nost. Tad nu to čaumalu metināju atpakaļ. Ar visu gāzmasku pēc tam vēl 3 dienas klepoju kā uz miršanu... Zāģis gan vēl arī šodien lietojams.
Dienvidamerikā populārāks par dīzeli ir spirts.
Un lai jau elektro ieviešas privātā izdevīguma dēļ - tas ir - lai ir lētāks, ērtāks nekā dajebkāds iekšdedzes. Bet to es neredzu, kad šis tuvā nākotnē tāds varētu kļūt.
P.S tā svarīgākā gāze nav tikai gāze. Ikdienā ir arī citi agregātstāvokļi. Es raimja stilā pasaku priekšā, lai ir "tehniska diskusija"... 
Lielajās firmās priekš tam algo "rupjo ārzemnieku" - tieši lai šis cilvēks varētu uzdirst tam priekšniekam. Šo viņi jau atkoda deviņdesmitajos un cīnās kā māk.
Nu ja neesi automehāniķis, tad apdomā, vai dotajam padomam ir arī kāds praktisks segums. Neviens normāls skrūvētājs, kurš reāli kautko arī skrūvē, nefisīsies ar kautkādu skaņu rakstīšanu. Priekš tam ir stetoskops, misiņa stienis un smadzenes. Un lielākajai daļai normālo skrūvētāju, jau klātienē to auto rūcošu redzot, jau daudzmaz ir skaidrs, kur rakt.
Ja paliek hobijistu vāvuļošana par izziņas un atklājuma prieku, tad jā, var dzīt luni, ar kādiem filtriem to ierakstīto skaņu filtrēt... Daudz vērtīgāks bija ieteikums izspiest sajūga pedāli...
Tukšgaitā pati kārba diezko neskan - drīzāk sajūga kurvim kāda lāpstiņa, sajūga diskam atspere, utt. Jājauc vaļā pie normāliem mehiem.
raimondsm rakstīja: Un kur tad izziņas un atklājuma prieks?
Kas notiek uzsilstot - uzsilst un sašķidrinās eļļa un sāk labāk eļļot kādu gultni, asi, buksi.
"Kad labi uzsilst, paliek stipri klusāks, bet tāpat mazliet dzirdama tā skaņa."
1200 RPM ir 20 apgriezieni sekundē. Ja tā dīzeļa skaņa arī ir 20 reizes sekundē, tad kaut kas, kas griežas 20 reizes sekundē, ja, piemēram tur 30, 40 vai 60 reizes sekundē, tad kaut kas, ko tas motors piedzen un tur ir kaut kāda pārnesumu attiecība.
Ja nu tā būtu turbīna, tad tur jau to griešanos nodrošina ar motora atgāzēm, tur jau nekāda tāda pārnesuma nav, tā skaņa pēc uzgāzēšanas un gāzes atlaišanas mainīs to savu atkārtošanās frekvenci - tur būs zināma inerce un tas "pārnesuma" cipars nebūs stabils.
Izziņas un atklājuma priekus vajadzētu atstāt hobijiem. Bet auto, ar ko tomēr piedalāmies koplietošanas satiksmē, vajadzētu remontēt tomēr pie cilvēkiem, kas to lietu pieprot (ja pats tāds neesi).
normāls mehs ar stetoskopu to izdara 3 minūtēs.
Ja tās visas problēmas ir pēc remonta/akumulatora maiņas, tad tur arī jāsāk rakt. Kas nav pareizi salikts vai kāds aprauts vads utt. Tas, protams, ja pirms tam auto gāja labi, nevis jau bija lūznis ar ntajām kaitēm.
vai tad misfairus nemestu ārā biezā slānī?
cietās trubiņas no augstspiediena sūkņa līdz sprauslām? tās "degvielas trubas"?
USA Ford Taurus kompis slāpēja auto nost, ja bremžu līmenis bija par maz, bija tāds joks reiz piedzīvots.
Jā, vakar glupības tiku sarakstījis. Netaisnošos, kāpēc tā biju domājis, kļūda ir kļūda. Siksnas garumam NAV nozīmes, kā arī nav nekādas atšķirības, kāda siksna (vai ķēde) ir, ar zobiem vai bez. Neņemiet vērā manus komentārus šajā lappusē.
Saprotams, atslēgas vārds - smagajam. Bet vai būs jēga tādu sistēmu pat apdomāt likt, piemēram, 2005 gada pasātam? Stipri šaubos...
Gan jau kāds, kam ir pieejami dati par degkameru tilpumiem, varētu izrēķināt, cik biezu to starpliku vajag. Varbūt tiešām pietiek vienkārši ar mazāka diametra spriegotājrulli, lai iegūtu nepieciešamās pielaides un varētu iebāzt to starpliku un atstāt oriģinālās siksnas.
Jā, es domāju, ka mainot ķēdes vai siksnas GARUMU (jo jāiesprauž paplāksne un papildus vēl viena galvas blīve) mainās ķēdes vai siksnas zobu skaits un sadalene un kloķene vairs negriežās sākotnējā attiecībā. Ja var tur iebāzt divpadsmit papildus galvas blīves ar oriģinālajām siksnām, tad jā - uz priekšu gazifikācijai! IZcili.
Nu jūs abi te ar bradypus domājat, ka kompresiju nomest par kādiem 40% (minu uz dullo) var ar tādu nieka 0,6mm blīvīti? Protams, manas zināšanas nav nekādas izcilās, neesmu es motorists, bet ir gadījies remontēt motorus, kam visa dzensiksnas/ruļļu puse ir tik kompakta ka ir acīmredzams - divi trīs milimetri uz augšu, un ķēdei jau paliks par īsu.
Un par motoriem, kam ir alumīnija vertikālais bloks-vāks pāri visām siksnām, un ar ļoti precīziem skrūvju caurumiem, lai jau rastos problēmas motoru salikt ar citas firmas ražojuma galvas blīvi nekā oriģinālā - protams ka izlēmāt noklusēt. Tur arī pofig? Paurbsim ovālus caurumus, nomainam spriegotājrulli uz mazāku, lai iegūtu trūkstošo siksnas garumu un cēli ceļam galvu augšā?
Es varbūt esmu dumš mehānikas lietās, bet no mana skata punkta būvēt dīzeli par gāzi - totāls idiotisms. Palabojiet, ja kļūdos.