Vidējā juridiskajām personām - transportlīdzekļu īpašniekiem piešķirtā "Bonus - Malus" klase ar katru gadu samazinās un tas nozīmē, ka juridisko personu autoparku transportlīdzekļi ar katru gadu kļūst satiksmei bīstamāki, šodien preses konferencē sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Foto: iAuto
"Fiziskām personām piederošo transportlīdzekļu vidējai "Bonus - Malus" klasei katru gadu ir tendence nedaudz palielināties, kas nozīmē, ka samazinās šo transportlīdzekļu izraisīto negadījumu skaits. Savukārt juridisko personu transportlīdzekļu "Bonus - Malus" klase ar katru gadu samazinās, turklāt tā samazinās gan kravas autotransportam, gan autobusiem, gan arī vieglajam autotransportam," sacīja J. Stengrevics.
Viņš norādīja, ka juridiskajām personām piederošajiem autobusiem ir viszemākā vidējā "Bonus - Malus" klase no visiem transportlīdzekļiem un lielā mērā tas ir tieši mikroautobusu pārvadājumu dēļ.
Pēc 15.septembrī veiktā ikgadējā pārrēķina 69% jeb 849 298 auto īpašniekiem ir tā saucamās "labās" "Bonus - Malus" klases jeb no 7.klases līdz 17.klasei.
Savukārt 2% auto īpašnieku jeb 27 236 ir piešķirta kāda no "sliktajām" "Bonus - Malus" klasēm no 1.klases līdz 5.klasei. Vismaz puse no šiem auto īpašniekiem ir juridiskās personas.
353 310 jeb 29% no auto īpašniekiem ir piešķirta sākotnējā jeb neitrālā "Bonus - Malus" klase - 6.klase.
LTAB dati liecina, ka pēc ikgadējā "Bonus - Malus" klašu pārrēķina par nepilniem 12% palielinājies autoīpašnieku skaits ar zemāko riska jeb 17."Bonus - Malus" klasi. Zemākā apdrošināšanas riska "Bonus - Malus" klasē patlaban ierindojas vairāk nekā 70 000 autoīpašnieku.
Apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas "Bonus - Malus" klases tiek pārrēķinātas katru gadu. Tas tiek darīts, ņemot vērā auto īpašnieku apdrošināšanas vēstures datus par pēdējiem 11 gadiem. Pārrēķinot "Bonus - Malus" klases, tiek ņemts vērā apdrošināšanas dienu skaits jeb periods, uz kādu ir apdrošināts transportlīdzeklis, un apdrošināšanas gadījumu jeb izraisīto ceļa satiksmes negadījumu skaits pēdējo 11 gadu laikā.
Kā liecina LTAB dati, pēc 15.septembra pārrēķina "Bonus - Malus" klase palielinājusies 33 000 autoīpašnieku.
"Bonus - Malus" dati lielā mērā kalpo par rādītājiem, cik lielu OCTA cenu auto īpašnieks maksās. Fakts, ka jau otro gadu palielinās to autoīpašnieku skaits, kuri ierindojas visaugstākajā "Bonus - Malus" klasē, liecina, ka autoīpašnieki kļūst apzinīgāki: mazāk izraisa negadījumus, kā arī regulāri iegādājas OCTA.
"Autoīpašnieki sāk arvien vairāk apzināties braukšanas kultūras saikni ar OCTA un to, cik liela atšķirība ir cenu diapazonā, ko par OCTA maksās autoīpašnieks ar 1."Bonus - Malus" klasi vai 17. Cenu starpība var atšķirties daudzos simtos latu," skaidro J. Stengrevics.
Viņš arī norāda, ka auto īpašnieku zināšanas par "Bonus - Malus" vērtēšanas sistēmu nav pilnīgas, jo tikai 5% no auto īpašniekiem zina, ka "Bonus - Malus" klašu piešķiršanā tiek ņemti vērā pēdējie 11 gadi, bet lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka "Bonus - Malus" klases noteikšanā ikgadējā apdrošināšanas perioda dienu skaits nav būtisks.
"To, ka "Bonus - Malus" klasē tiek ņemts vērā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu jeb apdrošinātāja pieņemto lēmumu par atlīdzības izmaksu skaits, zina lielākā daļa aptaujāto auto īpašnieku. To, ka OCTA apdrošināšanas periodam katru gadu jābūt vismaz 275 dienām, zina tikai 10% aptaujāto auto īpašnieku," sacīja J. Stengrevics.
To, ka "Bonus - Malus" klase ietekmē OCTA polises cenu, zina 78% aptaujāto auto īpašnieku, un tikai 1% domā, ka cenu tas neietekmē. Savukārt par citiem jautājumiem zināšanas jau ir nepietiekamas, piemēram, tikai 35% aptaujāto zina, ka "Bonus - Malus" klases tiek piešķirtas auto īpašniekam. 35% kļūdaini uzskata, ka tās tiek piešķirtas konkrētam transporta līdzeklim, bet 30% domā, ka klases tiek piešķirtas autovadītājam.
Tāpat auto īpašnieki nezina, ka "Bonus - Malus" klašu piešķiršanā tiek ņemti vērā apdrošināšanas vēstures dati par pēdējiem 11 gadiem, jo 65% uzskata, ka ņem vērā tikai pēdējā gada datus.
Vispār jau CSDD kopā ar apdrošinātājiem varētu izveidot jaunu atsevišķu datu bāzi, kur tiktu apkopotas visu Latvijas autovadītāju "biografijas" - visi pieļautie crachi un sīkie CSN (saskaņotajos paziņojumos fiksētie un CP reģistrētie), administratīvie sodi un soda punkti. Domāju, ka darba devēji tml.reģistru izmantotu itin bieži un ne vienam vien šoferētājam brīvprātīgi dažus gadiņus būs jāpalasa sēnes...