Katrs otrais aizmugurē sēdošais piesprādzējas, savukārt no autovadītājiem drošības jostas lieto 80% gadījumos, viņam blakus sēdošie – 75%, to pētījumā noskaidrojusi tirgus un sociālo pētījumu aģentūra „Latvijas Fakti”.
Ceļa satiksmes drošības direkcija (CSDD) apkopotā statistikas analīze par 2014.gadu liecina, ka gandrīz uz pusi palielinājies bojā gājušo pasažieru skaits, bet par 27% palielinājies to avāriju skaits, kurās iesaistīts viens transportlīdzeklis un kurās bojā gājuši auto vadītāji un pasažieri. Šī tendence turpinās arī 2015.gadā, kad bojā gājuši jau 11 pasažieri.
Tieši tādēļ CSDD kopā ar sadarbības partneriem uzsāk jaunu kampaņu „Dzīvības josta” un uzrunā sabiedrību ar iespaidīgu video klipu. Kampaņas uzdevums ir uzskatāmi parādīt, kas notiek sadursmes brīdī un kādas var būt sekas, ja aizmugurē sēdošais nelieto drošības jostu; cik smaga kļūst viņa galva un ko ar to var izdarīt?
Andris Lukstiņš, CSDD valdes priekšsēdētājs: „Ko mēs saprotam ar vārdu „avārija”? Visbiežāk tā ir automašīnu sadursme ar koku, grāvi, stabu vai citu auto, bet realitātē tā mēdz būt arī cilvēku, kas atrodas vienā automašīnā, sadursme. Piemēram, braucot ar ātrumu 50 km/h avārijas brīdī aizmugurējais pasažieris (70 kg) lido virsū priekšā sēdošajam ar triecienu, kas ekvivalents 3,5 tonnām, bet, ja auto brauc ar ātrumu 90 km/h, tad trieciens pieaug līdz 6,3 tonnām. To var pielīdzināt situācijai, kad, piemēram, zilonis uzkrīt virsū cilvēkam”.
Artis Velšs, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Foto: Publicitātes foto
Artis Velšs, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks: „Esam pieredzējuši vairākus traģiskus negadījumus, kuros bojā gājušajiem konstatētas nāvējošas traumas, secinot: ja pasažieri būtu lietojuši drošības jostas tie, iespējams, izdzīvotu. Kā piemēru varam atcerēties pagājušajā vasarā notikušo negadījumu Rīgā, Mangaļsalā, kurā vienīgais izdzīvojušais pasažieris bija piesprādzējies, bet pārējie trīs, kuri nebija piesprādzējušies – gāja bojā. Savukārt, runājot par drošības jostu lietošanas paradumiem, esam konstatējuši negatīvu tendenci – bieži satiksmes dalībnieki nemēdz piesprādzēties, ja paredzēts neliels pārbrauciens, īpaši apdzīvotā vietā. Šie satiksmes dalībnieki paļaujas uz autovadītāja braukšanas prasmēm un pārliecību, ka piecās minūtēs nekas ļauns nevar atgadīties, taču negadījumi notiek un nereti šādas bezatbildības dēļ cieš arī pavisam mazi bērni”.
Latvijas iedzīvotāji bieži vien ir pārlieku bezrūpīgi, atzīst apdrošināšanas sabiedrības ERGO valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse: „Ikdienā bieži saskaramies ar situācijām, kad gan pasažieri, gan arī autovadītāji pārlieku paļaujas uz veiksmi, bet diemžēl viņi gūst smagas traumas pat vienkāršās situācijās. To apliecina arī ERGO veiktais drošības indeksa pētījums, kurā 44% iedzīvotāju norāda, ka viņus neuztrauc iespēja iekļūt auto negadījumā. Par šādu situāciju nopietni aizdomājas vien piektā daļa iedzīvotāju, kas ir pārāk maza sabiedrības daļa, lai iedzīvinātu drošības jostu lietošanu kā elementāru drošības pasākumu.”
Kampaņas laikā sabiedrība tiks uzrunāta ar video klipu, vides reklāmu, izglītojošu interaktīvu spēli portālā draugiem.lv, kā arī Zelta Boulinga un skvoša centrā uz īpašā CSDD Dzīvības jostas celiņa būs iespēja izspēlēt spēli uz dzīvību, tā simboliski ilustrējot nepiesprādzējušos cilvēku sadursmi avārijas brīdī.
Foto: Publicitātes foto
Kampaņu „Dzīvības josta” organizē CSDD, Valsts policija, atbalsta – SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”, apdrošināšanas sabiedrību ERGO un Zelta Boulinga un skvoša centrs. Kampaņa tiek daļēji finansēta no OCTA līdzekļiem.
Savā auto visiem lieku sprādzēties visiem un vienmēr. Uz iebildumiem ka nav ērti, grūti vai kas tāds, vienmēr atbildu ka ja nepiesprādzēsies tad frontālas avārijas gadījumā nositīs nev priekšā sēdošo pašam izdzīvojot, un jautāju vai ar tādu domu gribēs dzīvot... Strādā 100%. Turklāt ir pāriz reizes demonstrēts ka vietā nenoturēsies pat ja es straujāk nobremžēsu, pēc šāda manevra arī saprot kas ir inerce un negatīvs paārinājums....