Lielākajā daļā ceļu satiksmes gadījumu vainojama autovadītāja neuzmanība vai nevērība 6

Foto: Ekrānšāviņš no Youtube.com

Satiksmes Ministrija | 21.septembris 2018 8:08

Pēc Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) veiktā pasūtījuma, Latvijā pirmo reizi tika padziļināti analizēti Rīgas reģionā 2016. gadā notikušo smago ceļu satiksmes negadījumu iemesli, kas atklāja jaunas iespējas, kā uzlabot drošību uz ceļiem.

Tas savukārt novedīs pie mazāka smagi ievainoto un bojā gājušo skaita. Ar minēto pētījumu šodien Satiksmes ministrijā (SM) tika iepazīstināta CSDP, kuru vadīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis norādīja: “Pētījums parāda, ka situācija ceļu satiksmes negadījumu jomā ir jāturpina nopietni risināt un aktīvi jāīsteno ceļu satiksmes drošības pasākumi, tai skaitā sabiedrības informēšana un izglītošana par braukšanas kultūru un satiksmes noteikumu ievērošanu. Apkopotie secinājumi un priekšlikumi sniedz skaidrāku redzējumu, kādā virzienā nepieciešams pievērst būtiskāku uzmanību, lai negadījumu skaits ar smagi ievainotajiem vai bojā gājušajiem ceļu satiksmes dalībniekiem ievērojami samazinātos. Tas jāīsteno kompleksi, sadarbojoties atbildīgajām institūcijām”.

Vairumā smagi ievainoto (25 personas) un bojā gājušo (23 personas) bija tieši gājēji. Būtiski, ka teju puse jeb 48% cietušo gājēju bija alkohola reibumā. Jāuzsver, ka tieši 21 nelaimes gadījums notika uz gājēju pārejām. SM Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norāda: “Analizējot nelaimes gadījumu apstākļus, secināts, ka no 21 gadījuma 9 pie vainas bija gājēju pāreju infrastruktūra. Tās nav atbilstoši aprīkotas, tādēļ drošības nolūkos ir jāveic darbs pie infrastruktūras sakārtošanas. Jāatceras, ka gājēji ir ievainojamākā satiksmes dalībnieki”. Neregulējamas gājēju pārejas uzstādītas vietās, kur ir vairāk par vienu braukšanas joslu katrā virzienā, kā arī īsi pirms gājēju pārejas ceļa zīmes uzstādītas pārāk bieži, kas traucē autovadītājam laikus ieraudzīt ceļa zīmi par gājēju pāreju. Tas liek secināt, ka drošību var uzlabot salīdzinoši vienkāršām satiksmes organizācijas izmaiņām, piemēram, ar ceļa zīmju uzstādīšanu vai manevru ierobežošanu.

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus, konstatēts, ka lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība, kā tas bijis 38% gadījumu. Trešdaļa jeb 31% negadījumu notika gājēju neuzmanības dēļ, bet 29% gadījumu – citu iemeslu dēļ, piemēram, ceļa zīmju vai ātruma neievērošanas vai kontroles zuduma pār automašīnu rezultātā.

Pētījums parādījis, ka gājēji pārvietojas bez atstarojošiem elementiem, bieži arī alkohola reibumā, savukārt autovadītāji ir noguruši. Smagas sekas ceļu satiksmes negadījumā bijušas, ja aizmugurējā sēdekļu rindā nav lietotas drošības jostas. Citos gadījumos vadītāji miruši vai pie vainas ceļu satiksmes negadījumam bijis veselības problēmu saasinājums. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka jādomā par jauno tehnoloģiju ieviešanu pēc ceļu satiksmes negadījumiem uzskaites jomā, lai ar to palīdzību var analizēt visus datus.

CSDP locekļi ierosināja veikt visu valsts autoceļu tīklā esošo gājēju pāreju apsekošanu, lai konstatētu to atbilstību Latvijas standartos un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Bez tam VAS “Latvijas Valsts ceļi” nepieciešams organizēt apmācības atbildīgajām pašvaldības amatpersonām, kas nodarbojas ar satiksmes organizāciju savā pašvaldībā, par prasībām, kādas jāievēro uzstādot un aprīkojot gājēju pārejas atbilstoši satiksmes drošības prasībām. Ierosināts izvērtēt iespējas ieviest arī distances apzīmējumu (prasības standartos un normatīvajos aktos) un realizēt praksē uz valsts galvenajiem autoceļiem.

Izpētot Valsts policijas ceļu satiksmes negadījumu reģistrēšanas protokolus, negadījumu vietas fotoattēlus, krimināllietu materiālus un veicot vietas apskates klātienē, tika analizēti 84 smagi ceļu satiksmes negadījumi 2016. gadā Rīgas reģionā. Konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Savukārt 28% negadījumu laikā bija apmācies, bet 22% ceļu satiksmes nelaimes gadījumu laikā sniga sniegs, lija lietus vai bija migla. Pusē jeb 50% gadījumos ceļa segums bija sauss, turpretim slapjš asfalts – 40% laikā, bet ledus, apledojums vai slapjš sniegs bija 6% gadījumu. Tas liecina, ka laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus. Gandrīz katrs desmitais jeb 9% gadījumu autovadītāji negadījuma brīdī bija alkohola reibumā, bet 5% vadītāju nebija autovadītāju apliecības.

Pētījumu nākotnē izmantos Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts policija, VAS “Latvijas Valsts ceļi”, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, Valsts tiesu ekspertīžu birojs. Eksperti ir izvērtējuši pētījuma secinājumus un no tiem tālāk sekos vairāki jauni pasākumi ceļu satiksmes negadījumu jomā.

 

Populārākie komentāri

6 Lasīt visus komentārus →
7 1 Atbildēt

Piemērojot demagopiparanoidālo metožu klasiku, vajadzētu izpētīt- kas ir tas, dēļ kā notiek negadījumi Ziemā? Tapc ka ziema, vai tapc ka nav vairs vasara? Sausi saulainā reku notiek 43%.Tas nozīmē, ka samazinot (vai pat izslēdzot!) saulaino dienu skaitu, kaut/kas samazināsies par 43% ??? Apledojumā un slapjā sniegā lūk 6%.Ja visu gadu 26/399 būtu apmatojums un netīrīts sniegs- paskat, 94% būt nost kā likts! No visu avarējušo vadītāju kopskaita tikai 5% ir bijuši bez apliecības.Ta nahfig vispār to apliecību vajag, ko viņa reāli dod,ja starp avarējušajiem ir 95% ar apliecībām?

Protams, pa starpu un apkārtriņķī starp svarīgākiem darbiem pienākumiem būtu vēlams, lai (kāds) izskaidro, kas ir bijis šis- vai viltusziņa vai kkāds pārpratums? (tur kādam 16tajā g ir bijušas "aizdomas", ka 18tajā gadā (iespējams) būšot tieši tā, kā šobrīd ir), JO,--->

www.lrvk.gov.lv/uploads/reviz...2018.%20VP.pdf

5 5 Atbildēt

Autoavāriju skaitu pa lielām šaibām nosaka ekeonomikas sta'voklis un sociālā nevienlīdzība. Badā esošs šoferis, kas jau 12 stundas grūstās ar citiem tādiem pašiem uz ceļa, ir tik ļoti neadekvāts un neuzmanīgs, ka mierīgi var tikt pielīdzināts teroristam.

5 4 Atbildēt

Savukārt par ceineri ceļmalas kafejnīcā karbonādi un ceptus kartupeļus pārrijies šoferis kļūst par miega teroristu.

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

1,379 un 1,545 EUR: cik maksā degviela Spānijā 21.11.2026. (+ FOTO) 7

Spānijas degvielas uzpildes staciju tīkls "Plenergy" piedāvā benzīnu un dīzeļdegvielu par cenu, ko mūsu autovadītāji nav redzējuši vairākus gadus. Lasīt vairāk

BMW X5 iegūst piecas zvaigznes Euro NCAP testos (+ VIDEO) 3

Jaunais BMW X5 Euro NCAP drošības testos ir ieguvis maksimālo piecu zvaigžņu vērtējumu, apliecinot augstu drošības līmeni visās būtiskākajās jomās. Automašīna tika pārbaudīta atbilstoši 2026. gada jaunajiem, stingrākajiem kritērijiem, kas aptver visu drošības procesu – no negadījumu novēršanas līdz pasažieru glābšanai pēc avārijas. Lasīt vairāk

Alfa Romeo Giulia Quadrifoglio Luna Rossa – tikai 10 ekskluzīvi eksemplāri (+ FOTO) 1

Alfa Romeo prezentējis īpaši ekskluzīvu Giulia Quadrifoglio Luna Rossa modeli, kas tapis sadarbībā ar Itālijas America’s Cup burāšanas komandu Luna Rossa. Šis ir pirmais automobilis, kas izstrādāts zīmola īpašajā projektā „Bottegafuoriserie”. Lasīt vairāk

Krosovers, kurš mācēja braukt pa trasi. Pirmais brauciens ar Polestar 4 SUV (+ VIDEO) 5

Par Polestar markas automašīnām Latvijā arvien zinām gaužām maz. Bet nu mums ir savs Polestar dīleris, un tas ir labs iemesls, lai iepazītos ar zviedru elektromobiļiem tuvāk. Šoreiz TV Autoziņas brauc ar jauno Polestar 4 SUV, un jābūt nopietnam iemeslam, kāpēc tikšanās ar krosoveru sarīkota Askari trasē Spānijā. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti