Sabiedrībā pazīstami cilvēki atklāj, kā, viņuprāt, vajadzētu sodīt ātrumpārkāpējus 36

Aktivizēt kruīza kontroli, plānot laiku tā, lai nekur nebūtu jāsteidzas, izvēlēties ātrumu, kuru spēj kontrolēt jebkurā situācijā – tie ir tikai daži ieteikumi, kā nonākt pie droša braukšanas ātruma formulas, kuros dalās profesionāls skeitbordists Madars Apse, TV personība Agnese Drunka, RX pasaules čempionāta rīkotājs Raimonds Strokšs un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

AAS BALTA (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” gaidās visi četri dalās pārdomās par ātruma ievērošanu un to, kā motivēt ātrum pārkāpējus laboties.

Apzinīgi un atbildīgi

Kādēļ gadās pārsniegt atļauto ātrumu? Kā efektīvi sodīt ātruma pārkāpējus? Kāda ir droša ātruma formula? Un kā šodien skanētu vecā paruna “Lēnāk brauksi, tālāk tiksi”? Uz šiem jautājumiem atbildēt aicināti skeitbordists Madars Apse, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, TV personība Agnese Drunka un ralliju rīkotājs, autobraucējs Raimonds Strokšs.

Visi četri apgalvo – uz ceļa uzvedas godīgi. Skeitbordists Madars Apse gan atzīst, ka, iekāpjot labākā mašīnā ar lielāku uzrāvienu, gadoties mazliet aizrauties, taču gan Agnese Drunka, gan Raimonds Strokšs uzsver – lai pārsniegtu atļauto braukšanas ātrumu, ir jābūt ļoti nopietnam iemeslam, un viņi to ikdienā nedara. Arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, būdams dienestā jau 28 gadus, īpaši ievēro atļauto braukšanas ātrumu. Bet visi ir gatavi dalīties pārdomās par to, kā atrast droša ātruma formulu un cīnīties ar tiem, kuri ātrumu tomēr pārsniedz.

Lielākais bieds – iespēja zaudēt autovadītāja apliecību

Latvijā pērn reģistrēts trešais lielākais ceļu satiksmes negadījumu upuru skaits Eiropas Savienībā, liecina Eiropas Transporta drošības padomes dati par 2018. gadu. Ja Eiropā uz miljons iedzīvotājiem to ir vidēji 50, tad Latvijā – 78, atpaliekot tikai no Rumānijas un Bulgārijas. Aptaujā, kas veikta gada balvas “Drošākais uzņēmuma autoparks” ietvaros, 62% autovadītāju atzīst, ka, viņuprāt, drūmajā statistikā galvenokārt vainojama vājā braukšanas kultūra un regulāri pārsniegtais atļautais braukšanas ātrums. 

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka pozitīvu ietekmi uz negatīvo statistiku varētu atstāt lielāki naudassodi, taču tas, viņaprāt, nav vienīgais risinājums. “Es noteikti izvēlētos individuālas pārrunas ar pārkāpēju, parādot bildes no ceļu satiksmes negadījuma vietām, kur pārgalvības un ātruma pārsniegšanas rezultātā dzīvības ir zaudējuši cilvēki – to skaitā nevainīgi cilvēki,” norāda Normunds Krapsis.

Pārējie autovadītāji gan prāto par citiem veidiem, kā uzlabot situāciju. Madars Apse aicina atcerēties, ka satiksmē piedalās arī citas dzīvas būtnes, kas jāciena. Raimondu Strokšu visvairāk biedētu iespēja zaudēt autovadītāja apliecību, bet Agnese Drunka netic, ka jebkādi draudi varētu ietekmēt pārgalvīgos braucējus, kuru dabā ir pārkāpt noteikumus.

Droša ātruma formula – kruīza kontrole un laika plānošana

Lai izvairītos no atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas, Agnese Drunka ierosina aktivizēt automašīnā kruīza kontroli. Madars Apse par galveno uzskata saprātīgu laika plānošanu, lai nekur nebūtu jāsteidzas. Bet Raimonds Strokšs ir pārliecināts, ka pareizi izvēlēts ātrums ir tāds ātrums, kādā autovadītājs spēj veiksmīgi tikt galā ar jebkuru satiksmē izveidojušos situāciju.

“Lēnāk brauksi – tālāk tiksi; tālāk tiksi – “ceļiniekus” nesatiksi; “ceļiniekus” nesatiksi – par dzīvi nesaspringsi!” rezumējot veco parunu jaunās skaņās ietērpj Normunds Krapsis.

Jau septīto gadu apdrošināšanas sabiedrības BALTA un Satiksmes ministrijas (SM) rīkotā konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” mērķis ir noskaidrot Latvijā prasmīgākos un atbildīgākos uzņēmumu autoparku pārvaldītājus, kā arī uzlabot kopējo satiksmes drošību, ieviešot praktiskas un pozitīvas pārmaiņas autoparku pārvaldīšanā. Ņemot vērā autoparku būtisko ietekmi uz kopējo satiksmes drošību, par konkursa tēmu šogad izvēlēts ātruma faktors, konkursa gaitā skaidrojot, kā atrast īsto drošas kustības ātruma formulu un kāpēc tas ir atslēgas faktors rūpēs par droši pārvaldītu autoparku. Jau 28. novembrī Rīgas Motormuzejā labākie dalībnieki konkursa noslēguma ceremonijā tiks apbalvoti ar vienu no trim – zelta, sudraba vai bronzas – kategorijām.

Gada balvu atbalsta un izpratni par ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu autoparku pārvaldi palīdz veicināt Ceļu satiksmes drošības direkcija, SIA “Autonams”, “Moller Auto Lidosta” Volkswagen centrs, SIA “Circle K Latvia”, SIA “SEB līzings”, Latvijas Automoto biedrība (LAMB), biedrība “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” (InCSR), Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība.