No šodienas līdz 28.februārim iedzīvotāji aicināti izteikt priekšlikumus par potenciālo Tallinas šosejas (A1) posma būvniecību no Vangažiem līdz Skultei, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.
Kompānijā skaidro, ka jauns šosejas posms nepieciešams, lai novirzītu tranzīta satiksmi prom no Baltezera un Ādažiem, kur ir vēsturiskā dzīvojamā apbūve, kā arī pēdējos 10-20 gados attīstījušies ciemati un ražotnes.
Tallinas šosejas sākumposmā no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo desmit gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12 400 automašīnām diennaktī līdz 18 400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju, pauž "Latvijas valsts ceļu" pārstāvji.
Vienlaikus kompānijā norāda, ka pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir būtiski pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie "melnie punkti". Pēdējo trīs gadu laikā ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši seši cilvēki.
Šo faktoru kopums, pēc "Latvijas valsts ceļu" pārstāvju minētā, norāda uz to, ka ir nepieciešams palielināt šosejas caurlaides spēju, nodrošinot raitu un drošu satiksmi, īpaši tranzīta transportam, bet tas nav iespējams bez esošā ceļa kardinālas pārbūves vai jauna šosejas posma izbūves.
"Latvijas valsts ceļu" pārstāvji skaidro, ka pārbūvēt divu joslu Tallinas šosejas posmu, kas iet cauri šiem diviem ciemiem, par četru joslu ātrgaitas ceļu tehniski ir ļoti sarežģīti. Piemēram, tādā gadījumā nāktos atpirkt un nojaukt daļu no Baltezerā esošajām dzīvojamajām mājām, jo savādāk nav iespējams paplašināt ceļu un izbūvēt drošu infrastruktūru. Tāpēc tiek pētīta alternatīva trase, plānojot jauno šosejas posmu izvietot kopīgā koridorā ar "Rail Baltica" dzelzceļu, lietderīgi izmantojot zemes īpašumus.
Izpētes projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes laiks ir 2021.- 2023.gads. Ja tiks konstatēts, ka šis ir piemērots risinājums, posma būvniecība plānota pēc 2030.gada. Būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes kopējās izmaksas tiek lēstas 1,65 miljonu eiro apmērā, savukārt būvdarbu izmaksas - 156 miljonu eiro apmērā, ar iespēju būvdarbus veikt divās kārtās.
Februārī norisinās ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana par perspektīvā jaunā Tallinas šosejas posma būvniecību. Tajā iedzīvotājiem ir iespēja iepazīties ar izstrādātajām autoceļa sākotnējām alternatīvām un izteikt priekšlikumus, kurus atbilstoši iespējām izvērtēs tālākajā projektēšanā.
Ar paredzētās darbības iesniegumu var iepazīties Saulkrastu, Limbažu un Siguldas novadu mājaslapās, arī "Latvijas valsts ceļu" interneta vietnē līdz 28.februārim. Šajā laikā arī iespējams sūtīt rakstiskus viedokļus par paredzētās darbības ietekmi uz vidi Vides pārraudzības valsts birojam.
No 14.februāra līdz 18.februārim attiecīgajās vietnēs būs pieejama videoprezentācija un būs iespēja sūtīt jautājumus uz e-pastu valdis@felsbergs.lv. Atbildes tiks sniegtas vienas darbdienas laikā.
"Latvijas valsts ceļi" aicina visus interesentus piedalīties sabiedriskās apspriešanas sanāksmē, kas notiks 16.februārī plkst.17 attālināti tiešsaistes videokonferencē.
Iespējamās būvniecības izpēti un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) izstrādi veic AS "Ceļuprojekts" pēc "Latvijas valsts ceļu" pasūtījuma.
Nepiekrītu šādam risinājumam. Tam nav ekonomiska pamatojuma. Kāpēc jābūvē līdz Skultei, ja faktiski ir nepieciešams apvedceļš tiki Baltezeram? Saulkrastiem apvedceļša jau ir savukārt Ādažu apvedeļš jāpapildina ar divlīmeņu krustojumu, kas būs daudz lētāk nekā būvēt jaunu apvedceļu ar vairākiem divlīmeņu krustojumiem.