Nē Skultes terminālim- vairākas nevalstiskās organizācijas sestdien piketēs pret LNG termināļa būvniecību 10

Jaunatnes organizācija "Protests" sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām "Zaļā brīvība", "Piekrastes vides aizsardzības biedrība", "Pasaules Dabas fonds" un "Latvijas Dabas fonds" sestdien, 4.februārī, plkst.14 pie Ministru kabineta piketēs pret Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību, aģentūru LETA informēja "Protests" pārstāvji.

Organizācija "aicina apturēt sasteigta, nepamatota un necaurspīdīga likuma "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" turpmāku īstenošanu un iestājas pret valsts atbalstu un investīcijām fosilās enerģijas projektā".

Piketa organizatori norāda, ka valsts amatpersonu retorika par projekta ekonomisko un drošības pamatojumu liek apšaubīt iesaistīto pušu kompetenci un visas Latvijas sabiedrības interešu pārstāvniecību. 

"Organizācijas tā arī nav sagaidījušas dažādu valdības pārstāvju solīto caurspīdīgo diskusiju, kurā konkrētos skaitļos būtu pamatots šobrīd neizprotamais valsts atbalsts fosilās enerģijas projektam," norāda organizāciju pārstāvji.

Tāpat "Protesta" pārstāvji uzskata, ka Latvija var sadarboties ar kaimiņvalstīm gāzes apgādes jautājumos, Lietuvai un Somijai nodrošinot sašķidrinātās dabasgāzes ievešanu un regazifikāciju, savukārt Latvijai sniedzot gāzes uzkrāšanas, uzglabāšanas funkciju Inčukalna gāzes krātuvē. Organizāciju pārstāvju ieskatā gāzes tirgus reģionā ir piesātināts.

Organizācijas lūdz klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru (JV), kā arī premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) apturēt 13. Saeimas pieņemtā likuma turpmāku īstenošanu, lai atkārtoti izvērtētu nepieciešamību pēc jauna LNG termināļa, ņemot vērā šībrīža apstākļus, tehniski ekonomisko pamatojumu, amatpersonu interpretāciju par projekta nozīmi valsts drošībai un to, kā termināļa būvniecība ietekmēs Latvijas klimatneitralitātes mērķus. Organizācijas uzsver, ka "valsts investīcijas jaunā fosilajā infrastruktūrā ir solis atpakaļ, kam būs sekas gan uz klimatu un jauniešu nākotni, gan valsts ekonomisko konkurētspēju".

Jau vēstīts, ka "Skulte LNG Terminal" ir atraduši stratēģisko investoru un iesnieguši valdībā priekšlikumu ar vēlamajām sadarbības formām.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons janvāra vidū teica, ka 13.janvārī kopā ar stratēģisko investoru Ministru kabinetā (MK) iesniegta vēstule, kurā apliecināta gatavība projektu realizēt, kā arī uzskaitītas vēlamās sadarbības formas, par kurām "Skulte LNG Terminal" vēlas runāt.

Priekšlikumi paredz administratīvos lēmumus, kas uzlabos termināļa konkurētspēju, un komerciālus līgumus par nākotnes jaudu izmantošanu. Tāpat varētu būt trešo pušu izņēmumi, kas ļauj slēgt līgumus par daļu no jaudām, kā arī cita veida atbalsta pasākumi, balstoties uz Eiropas praksi, skaidroja Miķelsons.

Investoru Miķelsons neatklāja, taču stāstīja, ka tā ir liela kompānija, kurai ir termināļi arī citviet pasaulē. Viņš arī norādīja, ka tā nav biržā kotēta kompānija un ir gatava atklāt savu identitāti līdz ko būs reakcija no valdības. "Līdz ko stratēģiskais investors saņems ziņu no valdības par virzību projektā, tad arī būs gatavs nākt ar saviem līdzekļiem un tos ieguldīt," teica Miķelsons, uzsverot, ka apliecinājums no investora ir.

Savukārt Čudars intervijā aģentūai LETA norādīja, ka gala lēmumu par tālāko Skultes LNG termināļa projekta virzību varētu pieņemt februārī pēc projekta attīstītāju iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas.

Pērn septembra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas nosaka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Saulkrastu LNG terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".