Nesamazinoties to autovadītāju skaitam, kas pie stūres sēžas lielā reibumā, situācijas uzlabošanai nepieciešams domāt par vēl bargākām sankcijām, otrdien Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā norādīja ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Pērn novembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles. Tāpat kriminālatbildība paredzēta par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vielu ietekmē.
Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, vai par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.
Likums arī paredz, ka tiek konfiscēts transportlīdzeklis, ja īpašnieks to vadījis stiprā reibumā vai atteicies no apreibinošo vielu klātbūtnes organismā pārbaudes. Gadījumos, ja reibumā vadītais transportlīdzeklis pieder citai personai, tad no vainīgās personas piedzen pilnu vai daļēju šī transportlīdzekļa vērtību.
Policijas statistika esot nepielūdzama, jo katru dienu aptuveni desmit vadītāji tiek pieķerti braucam reibumā, un līdz šim piespriestie sodi, kā arī automašīnas konfiskācija ievērojami nesamazina šo pārkāpumu, argumentēja Stukāns.
Ģenerālprokurors atgādināja, ka savulaik Latvijā darbojās administratīvā atbildība par braukšanu lielā reibumā, kad šoferiem varēja piemērot uzreiz trīs sankcijas - administratīvo arestu, naudas sodu un tiesību atņemšanu. Vēlāk Latvija atteicās no administratīvā aresta.
Ņemot vērā minēto, Stukāns rosina apsvērt ieviest Krimināllikuma grozījumus, kas paredzētu faktiski visos gadījumos stipri iereibušiem šoferiem šoferiem noteikt brīvības atņemšanu un papildus arī tiesību atņemšanu un naudas sodu. "Paredzēt tādu atbildību, kad faktiski visos gadījumos tiek piemērots brīvības atņemšanas sods, piemēram, 15 dienas vai mēnesi, to katrā gadījumā vērtētu. Tāpat mūsu priekšlikums ir atteikties no daļas alternatīvo sodu," uzsvēra Stukāns.
Ja deputāti nebūtu ar mieru atbalstīt šādu piedāvājumu, tad ģenerālprokurors rosina sodiem noteikt minimālo robežu.
Stukāns argumentēja, ka patlaban ir jābūt īpašiem nosacījumiem un motivācijai, kāpēc krietnā reibumā braukušajiem jāpiemēro cietumsods, nevis alternatīvie sodi.
Tāpat ģenerālprokurors sankciju bardzību pamatoja ar to, ka Latvijā visvairāk personu tiek notiesāts par sīkajām zādzībām, kam otrajā vietā seko braukšana dzērumā.
Laika trūkuma dēļ plašāka diskusija par dzērājšoferu sodu bardzību apakškomisijā izpalika, tomēr, kā uzsvēra apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV), acīmredzot esošais regulējums prasa pilnveidi, tāpēc viņš aicināja Tieslietu ministriju (TM) diskutēt par šo priekšlikumu un arī deputāti pauda gatavību iesaistīties šajā darbā.
TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe norādīja, ka, kopš pērn spēkā stājās Krimināllikuma grozījumi, tiesās pabeigtas 35 krimināllietas, no kurām tikai divos gadījumos dzērājšoferiem piemērots cietumsods. Šogad sešos mēnešos 481 lieta pabeigta ar prokurora priekšrakstu par sodu. Vienā piektdaļā gadījumu piemērots naudas sods, bet pārējos - sabiedriskais darbs.
Ierēdne piekrita, ka sabiedriskais darbs nebūtu sods, kas piemērojams par šādu noziegumu, tāpēc šeit varētu saskatīt pamatojumu no šāda soda atteikties. Aizupe sliecās uzskatīt, ka bargāku cietumsodu jeb gadu skaita palielināšana likumā būtību gan nemainīšot.
Laukos jau ir ugunsdzēsēju iecirkņi, bieži vien plašāki kā ugunsdzēsējiem vajag, dažādi kultūras nami, utt. Problēma jau ir cilvēki - pie lauku novecošanās vienīgie jaunie cilvēki kas tur ir palikuši ir jaunie zemnieki, viss pārējais ir topošo vai esošo pensionāru pūlis ar tendenci uz alkoholismu. Bez jaunajiem cilvēkiem jau nav ko paņemt kā policistus, un pat ja ir, tad algas apjoms nav savienojams ar pienākumiem un sabiedrības attieksmi.
Attiecīgi dzērājšoferu problēmas risināšana ir tiešā veidā saistīta ar sociālo vidi valstī, jo publikai, kam vienīgais dzīves mērķis ir palicis alkohols draudēšana ar kosmiskiem sodiem vairs neko neizšķir. Tāds tīri pārspriedums no maniem praktiskajiem novērojumiem laukos.