Rīgai vajadzētu katru gadu nomainīt vismaz 100 km asfalta seguma, taču diemžēl mēs esam tālu līdz šim skaitlim, runājot par Rīgas pilsētas ceļu infrastruktūru, DBS podkāstā “Brauc droši!” atzina Rīgas Domes ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods.
Jānis Vaivods dalījās ar vērtīgiem viedokļiem un datiem par Rīgas ceļu tīkla un kopējās infrastruktūras stāvokli. Viņš norādīja: "Rīgā ceļu tīklu kopgarums ir ap 1200 km, asfaltētās ielas ir ap 1000 km, attiecīgi mums vajadzētu 100 km katru gadu nomainīt, lai nerastos bedres. Diemžēl šis mērķis nav sasniegts, un rezultātā ir redzamas ar vien lielākas bedres uz ceļiem."
Diskusijā tika uzsvērta nepieciešamība koncentrēties uz dažādām ceļu kategorijām atjaunošanas ziņā pēc to iedalījuma. Pirmās un otrās kategorijas ceļi parādīja salīdzinoši labu stāvokli, bet trešās kategorijas ceļi ir diezgan kritiskā stāvoklī. Jānis Vaivods uzsvēra, ka prioritāte ir jādod tieši šiem ceļiem, lai novērstu to sabrukumu un saglabātu infrastruktūras kvalitāti. "Primāri ir jāstrādā pie tām ielām, lai nav sabrukuma līmenis 0,8% vai vēl vairāk, un paralēli nepieciešams uzsākt darbu pie tām 3. kategorijas ielām, kur pērn 8,8% no ceļiem bija sabrukuši."
Jānis Vaivods arī atklāja, ka savlaicīga ceļu uzturēšana ir būtiska, norādot: "Ja mēs savlaicīgi nomainām ceļu virskārtu, mums nav jālien apakšslāņos. Ja mēs savlaicīgi neveicam ceļu remontu, tad tas jau ir kapitālāks un dārgāks remonts."
Kā arī, runājot par pašreizējiem izaicinājumiem ceļu infrastruktūras uzlabošanā, Jānis Vaivods stāsta: "Tas skaitlis, ko esam sarēķinājuši ir aptuveni 50 milj. EUR gadā, kas katru gadu pilsētai būtu jāiegulda, lai mēs noķertu to sabrukšanas posmu, lai atjaunošana būtu ātrāka, nekā sabrukšana. Realitātē šobrīd ceļu un kopējās infrastruktūras atjaunošanas mērķim 2022. gadā tika atvēlēti 10 milj. EUR, 2023. gadā - 4 milj. EUR."
Diskusijas gaitā tika apspriesti arī autovadītāju ikdienas izaicinājumi, tostarp ceļa seguma stāvoklis un pareiza uzvedība, izvairoties no bedrēm un citiem ceļa defektiem. Tika apskatīta arī statistika, ko sniedza Drošas Braukšanas Skolas sadarbības partneris “Ergo” par sasistām riepām, norādot, ka 2022. gadā tie bija 176 izmaksu gadījumi, savukārt 153 pērn. Šī gada pirmajā mēnesī izmaksu gadījumi par pārsistām riepām ir bijuši 26.
Jānis Vanks uzsvēra arī satiksmes drošības nozīmi, sakot: "Apbraucot bedri ir jāievēro satiksmes drošība, ir jāizvērtē apstākļi, vai mēs varam apbraukt šo bedri droši. Vislabākais risinājums tomēr ir to bedri apbraukt. Bet ja nav iespējams abraukt, tad ir jāsaprot, ko mēs daram, vai mēs drīkstam strauji bremzēt tajā brīdī. Latvijā autovadītājam ir jābūt vienam no fantastiskākajiem autovadītājiem pasaulē. Ir 4 gadalaiki, tumšais un gaišais laiks, un mums jāskatās vēl uz bedrēm, mums ne vienmēr ir svaigākā mašīna ar ko braukt, un mums ir jābūt ekselentiem, jo tā informācija, kas jāvāc autovadītājam no drošības viedokļa, ir jau tā pietiekami liela. Ja es braucu un man vēl jāskatās uz bedrēm, bieži vien es varu nepamanīt kādu gājēju, vai kādu citu satiksmes dalībnieku, utt., tas noņem no manīm tomēr to uzmanību."
Rīgas Dome aktīvi darbojas, lai uzlabotu pilsētas infrastruktūru, veicot nepieciešamos pasākumus ceļu seguma atjaunošanai un bedrīšu labošanai. Šobrīd notiek sarunas ar Satiksmes un citām ministrijām, lai veiktu nepieciešamos likuma grozījumus, un, ātrāk izveidotu labāku un drošāku ceļu tīklu Rīgā.
Vispār jau 3.kategorijas ceļiem kā reiz poh. Tie ir pamatā dzīvojamās zonās, tur bedres lieliski kalpo kā ātruma ierobežojuma elements. Var ietaupīt uz zīmēm un gulošajiem policistiem.