Ar plānoto finansējumu turpmākajos gados nebūs iespējams panākt uzlabojumus valsts autoceļu tīklā, piektdien ceļu nozares konferencē sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Līdz ar to galvenais nākamo gadu mērķis būs saglabāt pēdējos gados sasniegto līmeni, veicot seguma atjaunošanas darbus, un saglabājot iespēju līdz lielākajiem reģionālajiem centriem aizbraukt pa ceļiem ar pietiekami labu segumu.
Savukārt patlaban sliktā stāvoklī esošie ceļi ilgstoši paliks sliktā stāvoklī, jo ar seguma atjaunošanas darbiem to stāvokli uzlabot nav iespējams, sacīja Lazdovskis.
Tāpat LVC vadītājs vērsa uzmanību, ka arī ikdienas ceļu uzturēšanas darbiem būs arvien mazāk līdzekļu. Savukārt lielajiem projektiem, piemēram, Rīgas apvedceļam, būs jāmeklē citi finansējuma avoti.
Lazdovskis skaidroja, ka 2023.gadā ceļu būvē tika ieguldīti pēdējie 13 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Šogad un nākamgad situāciju vēl glābs ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem - šogad 47,2 miljoni eiro, bet 2025.gadā - 39,5 miljoni eiro.
Savukārt valsts kapitālieguldījumi ceļos sākot no 2025.gada plānoti 125,1 miljons eiro gadā.
Jau ziņots, ka šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu. Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 163 miljonu eiro apjomā, tai skaitā 47 miljoni eiro ir prognozētais ANM finansējums.
Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem - 220 kilometru garumā - un uz valsts vietējiem autoceļiem - 159 kilometru garumā. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometra garumā.
Fokuss uz valsts vietējās un reģionālās nozīmes autoceļiem skaidrojams ar finansējuma struktūru - šogad no valsts budžeta ir pieejams par 3 miljoniem eiro vairāk vietējās mobilitātes nodrošināšanai un pagastu centru savienošanas programmas realizācijai, skaidro LVC. Savukārt valsts reģionālajos ceļos liela daļa ieguldījumu tiek veikti administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.
No šogad remontējamajiem 450 kilometriem valsts ceļu 193 kilometros atjaunos asfaltbetona segumu, 123 kilometrus pārbūvēs, savukārt 67 kilometriem grants ceļu veiks divkārtu virsmas apstrādi. Taps arī gājēju un velosipēdistu infrastruktūru kopumā 24 kilometru garumā. Tiks pārbūvēti pieci tilti, vēl septiņus nojauks un uzbūvēs no jauna.
Lielākie būvdarbu objekti šajā sezonā būs Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Bērzkrogam, kur tiks pabeigta pērn iesāktā pārbūve. Iepriekšējā vasarā sāktie darbi turpināsies arī uz Rīgas apvedceļa Babītē. Abos posmos autobraucējiem arī šogad būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.
Tas maksājums, ko saucat par ceļa nodokli, tagad tiek saukts par Transporta Līdzekļa Ekspluatācijas Nodokli. Laikam 2008. Gadā Einārs Ģēnijs no Marsa izdomāja, ka ar šo naudu, nodokli, ko tad vēl tā arī sauca par Ceļu Nodoki, varētu smuki bāzt ciet budžeta caurumus, bet, lai kāds nepārmetu Eināram naudas izlietošanu ne tam paredzētajam mērķim, maksājumam nomainīja nosaukumu. Jo ceļiem tak naudu tāpat no budžeta iedodot...