Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail" šogad atalgojumam tērē ap 17 miljoniem eiro, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" apkopotā informācija.
Raidījuma veidotāji atzīmē, ka kopš 2017.gada, kad notika "Rail Baltica" izmaksu aprēķins, "RB Rail" personāla izmaksas pieaugušas vairāk nekā astoņas reizes, savukārt šogad pieaugums ir samazināts.
"Kas notiek Latvijā?" rīcībā esošā "RB Rail" vēstule Ministru prezidentei liecina, ka šā gada septembrī piecu "RB Rail" valdes locekļu atalgojums bijis robežās no nedaudz vairāk par 10 000 līdz nepilniem 27 000 eiro - programmu vadības un tehniskajam direktoriem attiecīgi 26 865 eiro un 21 865 eiro, bet pārējiem trim valdes locekļiem no 10 131 līdz 10 404,84 eiro.
2023.gada kompānijas finanšu pārskats liecina, ka pērn "RB Rail" personāla izmaksas pārsniedza 16,12 miljonus eiro. Savukārt novembra sākumā izplatītajā paziņojumā teikts, ka, samazinot 2024.gada budžetu, personāla izmaksas samazinātas par aptuveni 16% jeb 3,2 miljoniem eiro, norāda raidījumā.
Tādējādi, ja nebūtu veikts "RB Rail" izmaksu samazinājums, uzņēmuma personāla izmaksas šogad būtu sasniegušas 20 miljonus eiro, bet kopsummā personālam arī pēc samazinājuma šogad samaksās vairāk nekā pērn, secinājuši raidījuma veidotāji.
Tāpat raidījums vēsta, ka finanšu pārskatā minēts, ka pērn ārpus valdes astoņiem "starptautiskā līmeņa" vecākajiem ekspertiem un menedžmentam vidējā mēnešalga bijusi 12 088 eiro, vēl 19 "vecākā menedžmenta" darbiniekiem vidējā alga bijusi 5900 eiro. Vienpadsmit "starptautiska līmeņa ekspertiem" vidējā alga bijusi 5350 eiro, bet 41 "vidēja līmeņa menedžerim" - 4 950 eiro. Lielākā darbinieku grupa, 93 darbinieki, ir "vecākie speciālisti un eksperti" ar vidējo algu 3710 eiro. Atlikušie 36 no vairāk nekā 200 "RB Rail" darbiniekiem algas bijušas vidēji 2400 eiro mēnesī.
Kopumā "RB Rail" ir nodarbināti 210 darbinieki, no tiem lielākā daļa jeb 155 ir nodarbināti Latvijā.
Kompānija "RB Rail" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,95 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".
LETA jau vēstīja, ka otrdien valdība sāks skatīt Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā.
Informācija Tiesību aktu projektu portālā liecina, ka ar Ministru kabineta (MK) protokollēmumu plānots uzdot SM kopīgi ar "RB Rail" un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) turpināt darbu pie "Rail Baltica" projekta kopējo izmaksu samazināšanas, tostarp pie administratīvo izmaksu samazināšanas.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Nevilšus rodās iespāids, ka viss šis projekts bija domāts labu algu saņemšanai, nevis reālai dzelzceļa izveidei.
Izklausās pēc dārgāka un rafinētāka starpgalaktiskā šaha domas centra "Ņū Vasjuki" projekta...