Valdība otrdien atbalstīja izmaiņas alkohola un apreibinošo vielu pārbaudes kārtībā ceļu satiksmes negadījumos.
Noteikumos par kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, turpmāk tiks noteikts, ka gadījumos, kad persona ir cietusi ceļu satiksmes negadījumā, kompetento iestāžu amatpersonas nenoformēs nosūtījumu, bet alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā pārbaudi veiks ārsts, kurš sniedz medicīnisko palīdzību.
Līdz šim bija noteikts, ka medicīniskās pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz nosūtījumu arī gadījumos, kad persona ir cietusi ceļu satiksmes negadījumā.
Līdz šim bijusi atšķirīga prakse, kādā noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz transportlīdzekļa vadītājiem, kuri ir cietuši ceļu satiksmes negadījumā un nogādāti ārstniecības iestādē medicīniskās palīdzības saņemšanai, tādēļ ar grozījumiem skaidri nodalīta šī situācija. Proti, gadījumos, kad persona ir cietusi ceļu satiksmes negadījumā kompetento iestāžu amatpersona nenoformē nosūtījumu, bet pārbaudi veic ārsts, kurš sniedz medicīnisko palīdzību.
Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu attiecībā uz personas izelpas gaisa vai asins pārbaudēm alkohola koncentrācijas noteikšanai, attiecībā uz narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudēm, kā arī attiecībā uz atbildības iestāšanos par atteikšanos no minētajām pārbaudēm, 2025.gada 1.janvārī stājās spēkā attiecīgi grozījumi Administratīvās atbildības likumā, Ceļu satiksmes likumā un Krimināllikumā.
Atbilstoši šiem grozījumiem nepieciešams precizēt arī spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs, lai salāgotu tajā ietverto tiesisko regulējumu ar Administratīvās atbildības likuma un Ceļu satiksmes likuma grozījumiem attiecībā uz alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanas fakta pārbaudēm.
Šobrīd ir apstiprināts to ārstniecības iestāžu saraksts, kurās nosaka transportlīdzekļa vadītājam alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā, kā arī konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu medicīniskā pārbaudē. Sarakstā ir iekļautas ārstniecības iestādes, kurās ir sertificēts narkologs vai citas specialitātes ārsts ar alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes metodes sertifikātu.
Ārstniecības iestādes medicīnisko pārbaudi veic, pamatojoties uz Valsts policijas darbinieka vai - uz valsts robežas - Valsts robežsardzes amatpersonas rakstisku nosūtījumu. Kompetentās iestādes slēdz līgumus ar minētajām ārstniecības iestādēm par medicīnisko pārbaužu veikšanu, nodrošinot pārbaudes veikšanas likumību.
Tāpat skaidri noteikts, ka gadījumā, ja alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā nav iespējams veikt ar mēraparātu, amatpersona sastāda nosūtījumu medicīniskās pārbaudes veikšanai un pēc iespējas ātrāk nogādā transportlīdzekļa vadītāju ārstniecības iestādē. Papildus noteikts arī amatpersonas pienākums pirms pārbaudes uzsākšanas informēt vadītāju par likumā noteikto atbildību atteikuma gadījumā, kā arī dokumentēt atteikšanos no pārbaudes.
Vienlaikus precizēta kārtībā izelpas gaisa alkohola koncentrācijas mērījumiem un protokola sastādīšanai. Ja pirmais mērījums ir zem noteiktās robežvērtības, otrais mērījums nav jāveic. Ja abi mērījumi ir vienādi ar robežvērtību vai to pārsniedz, tiek sastādīts protokols un tam pievienota mēraparāta izdruka.
Lai novērstu normatīvā regulējuma nepilnības un izvairītos no tiesiskas nenoteiktības, likvidēta neviennozīmīga un nepilnīgi noregulēta kārtība par transportlīdzekļa vadītāja piekrišanas vai nepiekrišanas izelpas gaisa pārbaudes rezultātiem fiksēšanu. Vienlaikus, lai novērstu likuma regulējuma dublēšanu un pārrakstīšanu noteikumu līmenī, kā arī samazinātu tiesību normas apjomu, atcelta prasība, kas nosaka transportlīdzekļa vadītāja pienākumu parakstīties par medicīniskās pārbaudes veikšanu. Šāda prasība pēc būtības atkārto normatīvajos aktos jau noteikto kārtību. Šī svītrošana neietekmē regulējuma piemērošanu, bet vienkāršo normatīvā akta struktūru, skaidrots anotācijā.
Noteikts arī pienākums amatpersonai fiksēt gadījumus, kad persona atsakās no nogādāšanas ārstniecības iestādē pārbaudes veikšanai. Šāds atteikums tiek noformēts nosūtījumā, kas nodrošina pierādījumu esamību iespējama pārkāpuma izskatīšanā.
Šāda rīcība fiksējama medicīniskās pārbaudes protokolā, un atzinums par vielu ietekmi sniedzams, cik vien iespējams, pamatojoties uz klīniskās izmeklēšanas rezultātiem. Tādējādi tiek nostiprināta iespēja dokumentēt atteikšanos un nepieļaut apzinātu pārbaudes traucēšanu.
Precizēti arī noteikumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtībā, iekļaujot "Piejūras slimnīcu" pielikumā, kurā uzskaitītas ārstniecības iestādes, kas ir pilnvarotas veikt minētās medicīniskās pārbaudes.
Dzērāji tāpat turpinās atstat negadījuma vietu jo sods par negadījuma vieta pamešanu ir totāli smiegklīgs! No 70-200€.
Bet par dzeršanu
0.5-1= 430-640€ + 1gada azliegums
1-1.5‰ = 850-1400€ + 3 gadu aizliegums
no 1.5‰ =1200-2000€+ 5gadu azliegums un papildus vēl kriminalatbildība stājas spēkā.
Nu ta parasti ja ir spējīgs ta kā tādi mīkstie ņem vagu, bet ja ir aculiecinieki, tad tie juridiski NEDRĪKST aizturēt šo darbību. 😉 Tikai ziņot policijai uz kuru pusi aizskrēja un kāds apģērbs bija mugurā....
Jau SEN būtu jāpārskata CSNg vietas pamešanas sods!!! To būtu janosaka 1500€-2000€ vērībā. Jo pamet ne jau aiz prieka un neko darīšanas, bet gan tapēc ka ir ko slēpt!(papildus apreibinošie apstākļi, tiesību aizliegumi, meklēšanas u.t.t.)
Bet nākamajā dienā..pēc nedeļas vai mēneša, ka policija bezjēdzīgi izmantojusi jau tā niecīgos resursus, šādus mīzejus sameklējot, protams vairs par promilēm pantus piesiet nevar. Tik uzmet 200€ sodiņu un dzērāji dzer un brauc talāk jo tiesības vēl kabatā...