Kādam noteikti būtu jāuzņemas atbildība par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" nepabeigto tilta balstu Daugavā, izriet no Ministru prezidentes Evikas Siliņas trešdien žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
"Es nezinu, kāpēc kāds ir bijis tik intereses bagāts un ir izdomājis, ka vispirms kaut kur ir jāizveido šie pāļi," teica Siliņa.
Pēc premjeres sacītā noprotams, ka viņa ir prasījusi satiksmes ministram aprēķināt, cik izmaksātu nepieciešamie risinājumi balsta iekonservēšanai, bet aprēķins vēl nav veikts.
"Bet tāpat notiek arī izmeklēšana par "Rail Baltic", jo es pilnīgi piekrītu, ka nevienam vien ir jāuzņemas atbildība par to, kādā veidā šis projekts ir vadīts," uzsvēra Siliņa.
Projektu vada gan "Rail Baltica" ieviesējs Latvijā "Eiropas dzelzceļa līnijas", gan "RB Rail", gan Satiksmes ministrija, kura ir bijusi ilgstoši atbildīga par šo projektu, norādīja Siliņa. "Un šajā projektā ir bijis ļoti daudz menedžeru, projektu vadītāju, kuri ir saņēmuši konkurētspējīgu, labu atalgojumu. Es domāju, ka arī viņiem ir jāspēj izskaidrot, kāpēc ir radušies šādi lēmumi, kuru rezultātā mums ir šādi pāļi," teica premjere.
Jau vēstīts, ka "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Māris Dzelme šomēnes TV24 raidījumā "Uz līnijas" atklāja, ka Daugavā iedzītais "Rail Baltica" tilta balsts šogad tiks iekonservēts, bet tā "atkonservēšana" visdrīzāk notiks tikai pēc 2030. gada.
Ziņots arī, ka atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Jauki, un, kurš tad vēl?