Eiropas Zaļā partija apsver vēršanos tiesā saistībā ar EK plāniem par investīcijām enerģētikā 3

Eiropas Zaļā partija varētu vērsties tiesā pret Eiropas Komisiju (EK) saistībā ar EK jaunajiem plāniem, kā klasificēt investīcijas enerģētikā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

EK priekšlikums klasificēt dažus kodolenerģijas un gāzes enerģijas ražošanas veidus kā klimatam draudzīgus, kad runa ir par investīcijām, bija ilgi gaidīts un izpelnījies pretrunīgus vērtējumus. Ierosinājums jau izprovocējis tiesas prāvas draudus no Austrijas valdības puses un izraisījis asas diskusijas Vācijā.

"Kā Eiropas zaļie mēs apsveram iespēju vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret EK plāniem klasificēt investīcijas gāzes un atomelektrostacijās kā ilgtspējīgas un klimatam draudzīgs," laikrakstam "Die Welt" sacīja partijas līdzpriekšsēdētājs Tomass Vaics.

"EK zina, ka tās priekšlikumu var juridiski apstrīdēt," viņš piebilda.

"Tagad mēs plānojam arī Eiropas Parlamentā mobilizēt vairākumu pret plāniem," pavēstīja Vaics.

Saskaņā ar priekšlikumu investīcijas atomelektrostacijās tiktu uzskatītas par zaļām, ja tajās tiek ievēroti jaunākie tehnoloģiskie standarti un tām ir konkrēts plāns kodolatkritumu apsaimniekošanai.

Priekšlikuma atbalstītāji skaidro, ka gāzes spēkstacijas, kas ir tīrākas par ogļu spēkstacijām un citām alternatīvām, ir atbalsts tautsaimniecībām ceļā uz ekoloģiski ilgtspējīgāku nākotni. Kodolenerģiju var klasificēt kā zaļu, jo tā neizplata siltumnīcefekta gāzes.

Tomēr oponenti uzstāj, ka attiecībā uz gāzi "tīrāka" nenozīmē tīra, un uzsver, ka radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa risks ir nozīmīgāks faktors par to, ka īstermiņā nav oglekļa dioksīda izmešu.

Plānots, ka Vācijas pēdējā atomelektrostacija pārtrauks darbu līdz 2022.gada beigām. Tikmēr citas Eiropas ekonomikas, īpaši Francija joprojām ir stipri atkarīgas no kodolenerģijas.